9. Article

1. Šīs konvencijas 8. pantā minētās iestādes ir pilnvarotas pārbaudīt iemeslus, kas norādīti kā darba attiecību izbeigšanas pamats, un visus apstākļus, kuri saistīti ar attiecīgo lietu, un pieņemt lēmumu par to, vai darba attiecību izbeigšana bijusi pamatota. 2. Lai pierādīšanas pienākums attiecībā uz izbeigšanas nepamatotību nebūtu tikai darba ņēmējam, ar šīs konvencijas 1. pantā minētajām īstenošanas metodēm jānodrošina abas minētās iespējas vai viena no tām: a) darba devējam ir pierādīšanas pienākums attiecībā uz to, ka darba attiecību izbeigšanas iemesls ir pamatots, kā tas noteikts šīs konvencijas 4. pantā; b) iestādes, kas minētas šīs konvencijas 8. pantā, ir pilnvarotas sniegt atzinumu par darba attiecību izbeigšanas iemeslu, ņemot vērā pierādījumus, kurus sniegušas puses, un atbilstoši kārtībai, kāda paredzēta valsts tiesību aktos un praksē. 3. Gadījumos, kad apgalvo, ka darba attiecības izbeigtas uzņēmuma, iestādes vai dienesta darba prasību dēļ, šīs konvencijas 8. pantā minētās iestādes ir pilnvarotas izlemt jautājumu par to, vai šī darba attiecību izbeigšana patiešām notikusi minētā iemeslu dēļ, bet šo iestāžu pilnvaru apjomu attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par to, vai šis iemesls ir pietiekams, lai attaisnotu darba attiecību izbeigšanu, nosaka, izmantojot šīs konvencijas 1. pantā minētās īstenošanas metodes.