5. Article

Nevar būt šaubu, ka valsts nepārtrauktības princips uzliek pienākumu valstij, t. sk. pašvaldībām. Tomēr, kā tas izriet no lietas materiāliem, apstrīdēto normu izskatīšanas gaitā tika konstatēts, ka šāda likumprojektā ietvertā demontāžas pienākuma izpildei līdz noteiktajam termiņam - ne vēlāk kā līdz 2022. gada 15. novembrim - valsts budžetā finanšu līdzekļi nav ieplānoti. Proti, Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisijas sēdē Finanšu ministrijas pārstāve norādīja, ka valsts budžetā šāds finansējums nav paredzēts. Reizē finanšu ministra atsauksmē par likumprojektu, atsaucoties uz Satversmes 66. pantā noteikto Saeimas pienākumu paredzēt nepieciešamos finanšu līdzekļus, arī norādīts, ka likuma "Par valsts budžetu 2022. gadam" budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir nesadalīts finansējums. Tādējādi var secināt, ka Finanšu ministrija bija norādījusi uz iespējamo šādu izdevumu segšanas avotu. Likuma izpildes gaitā valsts šos izdevumus sedza no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem (sk. Ministru kabineta 2022. gada 16. augusta noteikumu Nr. 516 "Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas, kā arī fizisko un juridisko personu ziedojumu uzskaites un izlietošanas kārtība Latvijas Republikas teritorijā esošo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžai" 10. punktu). Līdz ar to valsts segtā objektu demontāžas izdevuma daļa tika finansēta no programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" nesadalītā finansējuma. Kā izriet no likumprojekta anotācijas, tika plānots, ka arī pašvaldībām objektu demontāža bija jāsedz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Daugavpils valstspilsētas pašvaldības 2022. gada budžetā neparedzētiem gadījumiem nebija ieplānots nekāds finansējums (sk. Daugavpils domes 2022. gada 28. janvāra saistošos noteikumus Nr. 8 "Par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības budžetu 2022. gadam"). Tomēr Satversmes tiesas vairākums uzskatīja, ka objektu demontāžai bija izmantojami līdzekļi, kurus Pieteikuma iesniedzēja jau ieplānojusi pilsētvides uzturēšanai un sakārtošanai un kuri turklāt tika papildināti ar valsts un privātpersonu līdzfinansējumu. Uzskatot, ka Satversmes 66. panta otrā daļa un pašvaldību finanšu autonomijas princips veido iekšēji saskaņotu sistēmu, nevaru piekrist šādai pieejai, kas atšķirīgi traktē no valsts budžeta nepieciešamo izdevumu segšanas kārtību un no pašvaldības budžeta nepieciešamo izdevumu segšanas kārtību. Kā otru faktoru, kas kopsakarā ar citiem ļaujot secināt, ka pašvaldībai bija pieejams atbilstošs finansējums, Satversmes tiesas vairākums norādīja šā pienākuma vienreizējo raksturu. Uzskatu, ka ne Satversmes 66. panta otrā daļa, ne pašvaldības finanšu autonomijas princips nav interpretējami tā, ka tie neattiektos uz vienreizēju pienākumu. Arī Hartas noteikumi šādos gadījumos nepieļauj atteikšanos no atbilstoša finansējuma vai ienākumu avota. Kā trešo faktoru finansējuma atbilstībai Satversmes tiesas vairākums norādīja zemo finansiālo slogu, akcentējot, ka objektu demontāžas izmaksas, kas Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai bija jāsedz no saviem resursiem, ir līdzvērtīgas 0,018 procentiem no iepriekš plānotajiem izdevumiem jeb 0,02 procentiem no plānotajiem ienākumiem. Varu piekrist Satversmes tiesas vairākumam, ka maznozīmīga finansiālā ietekme automātiski nerada pašvaldību finanšu autonomijas principa pārkāpumu, taču nevaru piekrist, ka šādas ietekmes un finansiālā sloga novērtēšanai varētu tikt izmantota metode - procenti no iepriekš plānotajiem izdevumiem vai metode - procenti no plānotajiem ienākumiem. Finanšu autonomijas princips vienādi izpaužas pret visām pašvaldībām, un šis princips nav saprotams tā, kas tas ļauj nekompensēt izdevumus tām pašvaldībām, kurām iepriekš plānotie izdevumi vai ienākumi ir bijuši lielāki un attiecīgi jaunuzdotā uzdevuma ietekme, iespējams, procentuāli mazāka. Šādos apstākļos nevaru piekrist Satversmes tiesas vairākumam, ka šo trīs Spriedumā norādīto faktoru summa ļauj secināt, ka pašvaldībai bija pieejams atbilstošs finansējums, un uzskatu, ka konkrētajos apstākļos Likuma 8. panta pirmā daļa neatbilst Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam. Satversmes tiesas tiesnesis G. Kusiņš Rīgā 2023. gada 21. decembrī