4. Article

Satversmes tiesa piekrita Saeimai, ka Saeimas deputāta tiesību piedalīties Saeimas darbā ierobežojuma leģitīmais mērķis bijis sabiedrības veselības aizsardzība. Es, atšķirībā no vairākuma, uzskatu, ka šis Saeimas norādītais mērķis nebija patiesais ierobežojuma mērķis un tātad ierobežojumam nebija leģitīma mērķa. Nav noliedzams, ka apstrīdētās normas pieņemšanas laikā saslimstība ar Covid-19 pieauga, sabiedrības veselības aprūpes sistēmas noslodze palielinājās. Tomēr Saeimā bija palikuši tikai atsevišķi pie parlamentārā mazākuma piederoši deputāti (to vidū Pieteikuma iesniedzēja un, iespējams, vēl kāds deputāts), kuri savas principiālās nostājas dēļ nebija izvēlējušies labprātīgu vakcināciju. Sākotnējā likumprojekta redakcijā ierobežojums piedalīties Saeimas darbā tika attiecināts vienīgi uz deputātu tiesībām piedalīties klātienes sēdēs, ja viņi ir atteikušies vakcinēties, bet likuma galīgajā redakcijā ierobežojums tika paplašināts arī uz Saeimas deputātu tiesībām piedalīties Saeimas darbā vispār (arī attālināti). Satversmes tiesas sēdē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J. Rancāns norādīja, ka ierobežojuma mērķis bijis panākt, lai Saeimas deputāti solidarizētos ar pārējo valsts un pašvaldību institūciju, tajā skaitā kapitālsabiedrību, amatpersonām un darbiniekiem. Tādējādi Saeimas deputātu tiesību ierobežojuma patiesais mērķis bija izslēgt no Saeimas darbības tādus deputātus, kas nebija mierā ar valdības politiku Covid-19 infekcijas izplatības novēršanā. Ja Saeima patiesi vēlējās izrādīt sava parlamentārā vairākuma nostāju politiskos jautājumos, tā varēja izvēlēties politiska paziņojuma ceļu, vai atsevišķi deputāti - sava personiskā piemēra ceļu. Opozīcijas deputātu piespiešana solidarizēties ar citām amatpersonām un darbiniekiem ir pretēja ne tikai solidaritātes kā vienprātības, uzskatu kopības, kopīgas atbildības idejai, bet arī demokrātiskas tiesiskas valsts principiem. Solidaritāte būtu varējusi īstenoties tikai kā pašu deputātu brīvā izvēlē balstīta rīcība, katram pašam izvērtējot šīs rīcības ietekmi uz savām pamattiesībām un īstenojot to labprātīgi. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama politiskā mazākuma izslēgšana no Saeimas darba par nepiekrišanu valdības un parlamentārā vairākuma īstenotajai politikai. Šāds ceļš, kā pierāda dažādi vēsturiski notikumi, ved uz demokrātiskās valsts iekārtas iznīcību.