3. Article

Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam Latvijā pastāv politisko partiju (apvienību) kandidātu saraksta vēlēšanu sistēma, nevis mažoritārā sistēma, kurā tiek balsots par individuāliem kandidātiem. Kā norādīts doktrīnā, svarīgi ņemt vērā, ka vēlēšanās pilsoņu kopums leģitimē rīkoties ar valsts varu visu parlamentu kopumā, proti, visi parlamenta deputāti kā kopums pārstāv visas tautas kā kopuma gribu, nevis katrs deputāts savu atsevišķu vēlētāju gribu (Pleps J. Ievads Latvijas Republikas Satversmes II nodaļas komentāriem. Grām.: Balodis R. (zin. red.) Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020, 22. lpp.). Tauta proporcionālajās vēlēšanās nebalso par atsevišķiem indivīdiem, bet gan par noteiktu ideoloģiju un politisko partiju, kas šo kandidātu ir izvirzījusi un kuras pasaules uzskatu tas pārstāv (Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2021, 405. lpp.). Saeimas locekļi ir tautas priekšstāvji, nevis kādas atsevišķas tautas grupas vai kādas politiskas organizācijas priekšstāvji. Tas ir viens no reprezentatīvās demokrātijas pamatprincipiem. (Kuzņecovs A. 5. panta komentārs. Grām.: Balodis R. (zin. red.) Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020, 74. lpp.). Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka deputāta tiesību ierobežojuma vērtēšanā ir jāņem vērā deputāta loma un atšķirībā no pamattiesību ierobežojuma vērtēšanas ir pieļaujams vairāk balstīties uz politiskiem apsvērumiem.