5. Article

Latvija kā demokrātiska tiesiska valsts un tās tiesiskā sistēma balstās uz iedzīvotāju uzticēšanos (uzticību) valstij un tiesībām. Saeimas kā likumdevēja uzdevums ir vairot un stiprināt šo uzticību valstij un tiesībām (sk. Satversmes tiesas tiesneses Daigas Rezevskas 2017. gada 2. novembra atsevišķo domu lietā Nr. 2016-14-01 5. un 6. punktu). Demokrātiskā tiesiskā valstī likumdevējam jāievēro tiesiskuma princips un paša pieņemtie likumi un lēmumi (sal. Satversmes tiesas 1999. gada 1. oktobra sprieduma lietā Nr.03-05(99) secinājumu daļas 1. punkts). Saeimas deputātu privileģēšana un atsevišķu izņēmumu paredzēšana tiem ir nepamatots izņēmums no vienlīdzības un solidaritātes principa, kas neveicina uzticēšanos ne Saeimai un deputātiem, ne līdz ar to valstij kopumā un tiesībām. Jo būtiskākus personas pamattiesību ierobežojumus likumdevējs paredz un prasa no sabiedrības, jo principiālāka prasība ir tam pašam pakļauties šiem ierobežojumiem un paciest vienlīdzīgi un solidāri kopā ar citiem attiecīgos apgrūtinājumus. Vēlos uzsvērt, ka nevienai citai valsts amatpersonu grupai netika piešķirtas un atzītas šādas privilēģijas. Demokrātiskā tiesiskā valstī vajadzētu izvairīties no Džordža Orvela aprakstītā principa "Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem" īstenošanas tiesiskajā un sociālajā realitātē (sk.: Orvels Dž. Dzīvnieku ferma. Avots, 1988, Nr. 6, 80. lpp.). Spriedumā šim aspektam vajadzēja pievērst lielāku vērību, lai neradītu lieku netaisnīguma sajūtu un pārliecību, ka solidaritāte kopējā labuma interesēs ar pārējo sabiedrību un savu tiesību ierobežošana neattiecas uz Saeimas deputātiem.