6. Article

Spriedumā būtiska nozīme piešķirta Saeimas funkcionēšanai. Proti, Satversmes tiesa atzinusi, ka krīzes situācijā, pieņemot Saeimas deputāta tiesības ierobežojošas normas, var tikt apdraudēta Saeimas lemtspēja. Saeima tai piešķirto likumdevējvaru īsteno, pieņemot tās kompetencē nodotus lēmumus savās sēdēs. Satversmes 23. pantā noteikts, ka Saeimas sēdes var notikt, ja tanīs piedalās vismaz puse Saeimas locekļu. Atsevišķos gadījumos Satversmē noteiktas augstākas kvoruma prasības (Sprieduma 17.2. punkts). Ikvienam Saeimas deputātam ir īpaša loma Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā valstī. Arī tāds viedoklis, ko pauž tikai viens vai daži Saeimas deputāti, ir būtisks Saeimas darbā (Sprieduma 20. punkts). Vienlaikus lietas materiālos ir informācija, ka līdz 2021. gada 15. novembrim sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu nebija ieguvuši tikai četri deputāti, savukārt vēlāk - tikai Pieteikuma iesniedzēja. Satversmē nav nevienas normas, kura prasītu visu 100 Saeimā ievēlēto deputātu dalību Saeimas darbā, piemēram, piedalīties un balsot Saeimas sēdēs. Tieši pretēji - Satversmē ietvertās kvoruma un balsu vairākuma prasības liecina, ka tās autori pieļāvuši, ka ne vienmēr visiem 100 Saeimas deputātiem būs iespējams piedalīties Saeimas sēdē. Piemēram, vislielākais kvorums paredzēts Satversmes 68. un 76. pantā, kurā tiek prasītas vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Saeima ir tiesīga darboties arī nepilnā sastāvā, kad deputātu skaits to vai citu iemeslu dēļ samazinājies (Kuzņecovs A. 5. panta komentārs. Grām.: Balodis R. (zin. red.) Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2020, 60. lpp.). Arī Saeimas Juridiskais birojs savulaik uzsvēris, ka, iztrūkstot kādam deputātam vai tam esot aizkavētam, Saeima ir tiesīga darboties nepilnā sastāvā un šādu pagaidu stāvokli nevar nosaukt par pretlikumīgu un antikonstitucionālu (Par Saeimas tiesībām darboties nepilnā deputātu sastāvā. Saeimas Juridiskā biroja 1993. gada 29. septembra atzinums Nr. 6/2-4-16. Grām.: Saeimas Juridiskā biroja dokumenti. 1993-2013. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, 31. lpp.). Līdz ar to uzskatu, ka izskatāmajā lietā, ņemot vērā arī lietas materiālos esošo informāciju, bija secināms, ka noteiktais ierobežojums būtiski neapdraudēja Saeimas lemtspēju. Savukārt, ja deputātam ir svarīgi, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks izsaka savu viedokli Saeimas sēdēs, deputāts var nolikt savu mandātu, lai tas tiktu uzticēts nākamajam viņa pārstāvētās partijas (apvienības) pārstāvim. Ņemot vērā jau iepriekš norādīto, ka Saeima tiek ievēlēta proporcionālās vēlēšanās, balsojot par politisko partiju, nevis atsevišķu indivīdu, Saeimā ievēlētais deputāts kandidātu saraksta ietvaros ir aizvietojams, proti, politiskā partija (apvienība) savas pozīcijas pārstāvēšanu un balsu skaitu Saeimas sēdē var nodrošināt ar nākamo kandidātu sarakstā. Savukārt Spriedumā nav analizēta tieši Pieteikuma iesniedzējas situācija, kas dotu pamatu uzskatīt, ka viņa Saeimas darbā būtu bijusi neaizvietojama. Ievērojot minēto, uzskatu, ka ar apstrīdēto normu noteiktais ierobežojums bija samērīgs.