7. Article

Šajā lietā izteiktās atziņas vispārīgi atbilst Satversmes tiesas praksē nostiprinātajām atziņām. Lietā Nr. 2009-100-03 Satversmes tiesa atzinusi, ka ar "tiesībām uz īpašumu" saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas, tajā skaitā tiesības (uz licences pamata) veikt komercdarbību.1 Savukārt, piemēram, lietā Nr. 2013-21-03 Satversmes tiesa atzinusi, ka personas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar komercdarbības veikšanu, ietilpst Satversmes 105. panta pirmā teikuma tvērumā, un iejaukšanās komercdarbības veikšanā ir uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu.2 Lietā Nr. 2020-33-01 tika apstrīdēta Augstskolu likuma normu, kas paredzēja aizliegumu īstenot studiju programmas svešvalodās, atbilstība Satversmes 1. un 105. pantam. Satversmes tiesa visupirms atzina, ka tiesību uz īpašumu tvērumā ietilpst personas tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata, bet valsts iejaukšanās komercdarbības veikšanā ierobežo tiesības uz īpašumu.3 Turklāt, konkretizējot Satversmē ietverto pamattiesību saturu, jāņem vērā arī Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību akti. Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi aptver ikviena tiesības izmantot savu īpašumu, tostarp nodarbojoties ar komercdarbību. Tādējādi no saistībām, ko Latvija uzņēmusies līdz ar dalību ES, izriet, ka Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības ir konkretizējamas kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk - Harta) 16. pantā ietverto darījumdarbības brīvību un Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 49. pantā ietverto uzņēmējdarbības brīvību. Hartas 16. pantā ietvertā darījumdarbības brīvība un LESD 49. pantā ietvertā uzņēmējdarbības brīvība var pārklāties ar Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertajām tiesībām uz īpašumu, bet tas nenozīmē, ka sakristu šo normu saturs. Šajā lietā Satversmes tiesa citstarp atsaucās uz Saeimas pārstāvja tiesas sēdē norādīto, ka LESD 49. panta un Satversmes 105. panta saturs var daļēji sakrist, tomēr tas ir atšķirīgs - arī Satversmes 106. pants ietver darījumdarbības brīvību un tieslietu ministrijas pārstāves norādīto, ka uzņēmējdarbības brīvība var būt ietverta vairākās Satversmes normās4 Visbeidzot, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas ierobežoja to privāto augstskolu, kuras jau sniedza augstākās izglītības pakalpojumus, tiesības veikt uzsākto komercdarbību uz licences pamata, tādējādi ierobežojot Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās privāto augstskolu tiesības uz īpašumu kopsakarā ar Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.5 Lai arī izskatāmajā lietā tiesa nepievērsās Satversmes 105. panta satura analīzei un nekonkretizēja tajā ietvertās tiesības kopsakarā ar LESD un Hartas normām, tā tomēr pieturējās pie ļoti plaša šajā pantā ietverto tiesību tvēruma, īpašuma jēdzienam faktiski aptverot jebkādas personas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar konkrēta veida komercdarbību. Līdz ar to arī izskatāmajā lietā ir pamats pievērsties komercdarbības brīvības analīzei un noskaidrot tās vietu Satversmē.