8. Article

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (turpmāk - Konvencija) un tās protokoli nesatur normas, kas paredz uzņēmējdarbības brīvību jeb tiesības veikt saimniecisko vai komercdarbību. Arī Konvencijas Pirmais protokols, kas tā 1. pantā paredz tiesības uz īpašumu, iepriekš minēto uzņēmējdarbības brīvību nepiešķir.6 ECT ir atzinusi, ka ekonomiskās intereses, kas saistītas ar restorāna darbību, piemēram, alkohola tirdzniecības licences saglabāšana, ir uzskatāmas par "īpašumu" Konvencijas 1. protokola 1. panta izpratnē.7 Tāpat ECT atzinusi arī, ka grants izmantošanas atļaujas,8 muitas noliktavas darbības atļaujas,9 kredītiestādes darbības atļaujas,10 beznodokļu tirdzniecības veikala darbības atļaujas,11 interneta un telefonsakaru pakalpojumu sniegšanas atļaujas,12 tabakas tirdzniecības atļaujas,13 kā arī televīzijas kanāla apraides atļaujas14 atcelšana ierobežo tiesības uz īpašumu. Tiesības uz īpašumu tiek aizskartas arī gadījumā, ja atļaujai tiek atņemta tās būtība.15 Cita starpā lietā O'Sullivan McCarthy Mussel Development Ltd v. Ireland vides aizsardzības nolūkā tika noteikts aizliegums zvejot gliemenes vietā, kurā tās zvejoja pieteicēja. ECT atzina, ka šāds zvejas ierobežojums ir uzskatāms par tādu, kas uzlikts komersantam izdotajai atļaujai - gliemeņu zvejas atļaujai - kas saistīta ar tā ierasto komercdarbību. Līdz ar to tas esot ierobežojis komersanta tiesības brīvi izmantot savu īpašumu, tajā skaitā uzņēmuma pamatā esošās ekonomiskās intereses.16 Noteiktos gadījumos valsts noteiktie ierobežojumi, kas netiešā veidā samazina uzņēmuma vērtību, var tikt uzskatīti par tādiem, kas ierobežo komersanta tiesības uz īpašuma netraucētu izmantošanu.17 Tai pat laikā ECT atzinusi, ka nākotnes ienākumi atzīstami par "īpašumu" vienīgi tad, ja tie jau ir iegūti vai uz tiem pastāv izpildāms prasījums.18 Šajā ziņā, piemēram, brīvās profesijas uzņēmējdarbības apjoms ir pakļauts ekonomiskās dzīves apdraudējumiem un līdz ar to nav uzskatāms par īpašumu.19 Savukārt, piemēram, gadījumā, kad regulējums, saskaņā ar kuru komersants nodarbojas ar konkrēto komercdarbību, jau sākotnēji ir pieņemts kā pārejošs, šī komersanta izveidotā uzņēmuma vērtības samazināšanās saistībā ar regulējuma izmaiņām nav uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu.20 Lietā Malik v. the United Kingdom ECT visupirms atzina, ka gadījumā, kad pieteicējs atsaucas uz gūto peļņu no uzņēmuma kā "nemateriālās vērtības", šāda atsauce pēc būtības jāsaprot kā sūdzība par nākotnes ienākumu zaudējumu, kas neietilpst Konvencijas Pirmā protokola 1. panta tvērumā.21 Ārsta prakses kontekstā ECT norādīja: lai atzītu, ka Konvencijas Pirmā protokola 1. pantā ietvertās tiesības ir ierobežotas, ir jākonstatē, ka pastāv noteiktas vērtības profesionālā prakse, kurai ir privāto tiesību daba un kas tādējādi veido aktīvu un līdz ar to arī "īpašumu".22 Tomēr ECT norādīja, ka tiesību uz īpašumu aizskārums rodas tad, ja līdz šim personai piemītošās tiesības veikt komercdarbību ir tikušas būtiski ierobežotas un šī ierobežojuma dēļ ir kritušies personas ienākumi un uzņēmuma vērtība.23 Visbeidzot, ECT ņēma vērā to, ka konkrētajā gadījumā pieteicējam bija liegts pārdot savu uzņēmumu (ārsta prakses nemateriālo vērtību) un tāpēc tās tirgus vērtības samazināšanās neradīja pieteicējam tiesību uz īpašumu aizskārumu. ECT secināja, ka tiesības uz īpašumu nav tikušas aizskartas.24