1. Article

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Ar saistošajiem noteikumiem "Grozījumi Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošajos noteikumos Nr. 87 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā"" (turpmāk - saistošie noteikumi) ir veikti tehniski grozījumi, kas saistīti ar pašvaldības iestāžu nosaukumu maiņu, kā arī Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošie noteikumi Nr. 87 "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 87) papildināti, iestrādādājot normas, kas nodrošinās iedzīvotājiem vēl pieejamāku atkritumu šķirošanu, kā arī nostiprinās visu pušu atbildību un pienākumus atkritumu apsaimniekošanā. Saistošo noteikumu mērķis ir palielināt dalīti vākto atkritumu apjomu, tāpēc tie paredz papildu prasības attiecībā uz atkritumu šķirošanu. Ir redzami uzlabojumi vieglā (papīra, plastmasas un metāla) iepakojuma un stikla atkritumu dalītai vākšanai, kopš saistošajos noteikumos Nr. 87 tika iestrādātas prasības izvietot pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā pieci dzīvokļi, konteinerus vieglajam iepakojumam un pie mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi, izvietot konteinerus stiklam. Šobrīd jau gandrīz 30 % no visa kopējā atkritumu apjoma ir dalīti vākti vieglā iepakojuma un stikla atkritumi, bet bioloģiskie atkritumi (turpmāk - BIO atkritumi) - mazāk par 5 %. Ņemot vērā, ka šobrīd BIO atkritumu konteineru uzstādīšana ir brīvprātīga un tādējādi dalīti savāktais apjoms ir mazs, ir nepieciešams šo prasību iestrādāt saistošajos noteikumos Nr. 87, lai veicinātu dalīti savāktā apjoma pieaugumu. Līdz ar dalīti savāktā atkritumu apjoma pieaugumu samazināsies apglabājamo atkritumu apjoms un palielināsies resursu izmantošanas efektivitāte, radot pozitīvu ietekmi uz vidi. Jānorāda, ka arī viens no Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. mērķiem bija līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošināt, ka bioloģiskie atkritumi ir vai nu pārstrādāti rašanās vietā, vai dalīti savākti un nodoti pārstrādei. Viens no Rīgas attīstības programmas 2022.-2027. gadam uzdevumiem ir nodrošināt videi draudzīgas atkritumu saimniecības attīstību, veicināt dalīto atkritumu, tai skaitā arī BIO atkritumu, vākšanu un šķiroto atkritumu īpatsvaru. Ir saņemts arī Eiropas Komisijas agrīnās brīdināšanas ziņojums par to, ka pastāv risks, ka Latvija nesasniegs 2025. gada mērķrādītāju 55 % attiecībā uz tās sadzīves atkritumu sagatavošanu atkalizmantošanai un pārstrādei. Kā viens no iemesliem zemajiem pārstrādes rādītājiem ir zems vākšanas rādītājs dalīti vāktajiem pārstrādājamiem atkritumiem, tai skaitā BIO atkritumiem. Viens no ieteikumiem, lai sasniegtu noteiktos mērķus, ir uzlabot sniegumu atkritumu dalītās vākšanas jomā. Saistošie noteikumi paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt BIO atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi un kurās atrodas atkritumu radītāji, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem (primārā ražošana, pārstrāde un ražošana, pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana, restorāni un ēdināšanas pakalpojumi), ja šie atkritumu radītāji to pieprasa. Saistošajos noteikumos Nr. 87 jau ir iestrādāta prasība, ka atkritumu radītājiem, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem, ir pienākums dalīti vākt BIO atkritumus, bet, tā kā ir daļa pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku, kuru telpas atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pirmajā stāvā un no kuriem ir saņemtas sūdzības, ka ir grūti vienoties ar namu apsaimniekotājiem par BIO atkritumu konteineru uzstādīšanu, saistošajos noteikumos iekļauta papildu prasība attiecībā uz pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem. Prasība BIO konteineru izvietošanai stāsies spēkā 2024. gada 1. martā. Prasības attiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā 10 dzīvokļi, jo tādās dzīvo visvairāk iedzīvotāju, savukārt privātmājās pastāv BIO atkritumu kompostēšanas iespēja, kas nav pieejama daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ar 10 un mazāk dzīvokļiem un privātmājām BIO atkritumu konteineru uzstādīšana joprojām būs brīvprātīga. Lai veicinātu dārzu un parku atkritumu kompostēšanu iespējami tuvu to rašanās vietai, saistošie noteikumi ir papildināti ar jaunām normām, kas nosaka kārtību, kādā atļauta bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu kompostēšana daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos. Lai nodrošinātu, ka komposta kastes konstrukcija ir tāda, lai komposts nevarētu izbirt tai cauri, lai kastes sienas nedeformētos un lai vizuāli aizsegtu kompostu, saistošajos noteikumos iestrādāta prasība izmantot rūpnieciski ražotas vai tām pielīdzināmas komposta kastes. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. augustam izstrādās ieteikumus komposta kastu izvietošanai, dizainam un komposta veidošanai, un publicēs tos tīmekļvietnē https://mvd.riga.lv/ . Saistošie noteikumi paredz retāku un vienkāršotāku nešķiroto sadzīves atkritumu (turpmāk - NSA) obligāto izvešanu no individuālajām dzīvojamām mājām, tiek svītroti punkti par individuālajās dzīvojamajās mājās deklarēto personu skaitu, ņemot vērā, ka atkritumu apsaimniekotājiem nav kontroles mehānismu, lai pārbaudītu deklarēto personu skaitu. Atbilstoši veikti precizējumi saistošo noteikumu Nr. 87 11. punktā par nešķiroto atkritumu izvešanas biežuma samazināšanu, neattiecinot to uz individuālajām dzīvojamām mājām. Saistošie noteikumi Nr. 87 tiek papildināti, paredzot minimālo izvešanas biežumu dalītajiem sadzīves atkritumiem, kā tas tiek prasīts Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktā. Grafiku dalīto sadzīves atkritumu izvešanai nosaka atkritumu apsaimniekotājs, par to informējot atkritumu radītājus un valdītājus atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju/valdītāju. Atkritumu radītājs/valdītājs var pieteikt papildu pakalpojumu vai atcelt/pārcelt dalīto atkritumu izvešanu pēc nepieciešamības - neierobežotu reižu skaitu. Ņemot vērā Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas lūgumu, saistošie noteikumi paredz samazināt prasības degvielas uzpildes stacijām attiecībā uz atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidi, proti, atcelt šo prasību tajās degvielas uzpildes stacijās, kurās nav operatoru, jo tajās nav darbinieku, kas uzrauga atkritumu konteinerus un to piepildījumu, kā arī rodas risks ļaunprātīgām rīcībām, piemēram, konteineru dedzināšanai; saistošie noteikumi paredz noteikt prasību uzstādīt tikai vieglā iepakojuma konteinerus degvielas uzpildes stacijās, kurās uz vietas ir operatori. Saistošie noteikumi paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem jāreaģē uz nekustamā īpašuma lietotāja, valdītāja, īpašnieka, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus ierastā grafika. Pēc atkritumu apsaimniekotāju lūguma tiek noteikts ilgāks laiks liela izmēra atkritumu un būvniecības atkritumu izvešanas pieteikumu apstrādei, lai varētu laicīgi un optimāli ieplānot izvešanas laiku, ņemot vērā jau izveidotos izvešanas grafikus.