4. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 11. panta trešo daļu gadījumā, ja Saeima nav apstiprinājusi citu tiesnesi tāda Satversmes tiesas tiesneša vietā, kura pilnvaras izbeidzas sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai likumā noteiktā vecuma sasniegšanu, šāda Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras uzskatāmas par pagarinātām līdz brīdim, kad Saeima viņa vietā ir apstiprinājusi citu tiesnesi un tas devis tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu). No šīs normas tiesiskā sastāva izriet, ka Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras, kuras izbeidzas līdz ar to termiņa beigām, uzskatāmas par pagarinātām vienīgi tad, ja Saeima nav apstiprinājusi citu tiesnesi. Savukārt no šīs normas izrietošās tiesiskās sekas ir tādas, ka Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras, kuras izbeidzas līdz ar to termiņa beigām, uzskatāmas par pagarinātām līdz brīdim, kad Saeima viņa vietā ir apstiprinājusi citu tiesnesi un tas devis tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu). Tādējādi tiesību normas gramatiskā interpretācija nenoved pie nepārprotama secinājuma par to, līdz kuram brīdim Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras uzskatāmas par pagarinātām, ja Saeima viņa vietā ir apstiprinājusi citu tiesnesi, bet tas vēl nav devis tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu) un tādēļ nav sācis pildīt amata pienākumus. Satversmes tiesas likuma 11. panta trešās daļas satura noskaidrošanā jāņem vērā šīs normas vieta tiesību sistēmā. Satversmes tiesas likuma 3. pants noteic, ka Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, bet 25. panta trešās daļas pirmais teikums - ka tad, ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi Satversmes tiesas tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Satversmes tiesas likuma 30. panta otrā un trešā daļa noteic, ka tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu, bet, balsīm sadaloties līdzīgi, taisa spriedumu, ka apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Ar absolūtu balsu vairākumu Satversmes tiesa izlemj citus ar tiesas darbību saistītus jautājumus (sk., piemēram, Satversmes tiesas likuma 12. un 14. pantu, 20. panta otro daļu, 35. panta pirmo daļu utt.). No šīm tiesību normām izriet, ka Satversmes tiesas pilnu sastāvu, ciktāl tas iespējams, veido septiņi tiesneši un katra tiesneša balsij ir īpaša nozīme tiesas spriešanā un ar tiesas darbu saistītu jautājumu izlemšanā. Satversmes tiesas likuma 11. panta trešā daļa veido kārtību, kādā apstiprināms jauns Satversmes tiesas tiesnesis, ja iepriekšējā tiesneša pilnvaras ir izbeigušās. Šāda kārtība vērsta uz to, lai Satversmes tiesas spriešana un citu ar tiesas darbību saistītu jautājumu izlemšana tiesneša pilnvaru izbeigšanās gadījumā netiktu pārtraukta. Minētā norma regulē gadījumu, kad Saeima vēl nav apstiprinājusi citu tiesnesi tāda Satversmes tiesas tiesneša vietā, kura pilnvaras izbeidzas līdz ar to termiņa beigām vai sakarā ar noteiktā vecuma sasniegšanu. Taču tiesneša amata izpildei būtisks nosacījums ir ne tikai apstiprināšana Saeimā, bet arī tiesneša zvēresta (svinīgā solījuma) došana. Arī tad, ja Saeima ir apstiprinājusi tiesnesi tāda Satversmes tiesas tiesneša vietā, kura pilnvaras beidzas līdz ar to termiņa beigām vai sakarā ar noteiktā vecuma sasniegšanu, viņš nevar uzsākt amata pienākumu pildīšanu, jo vēl nav devis tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu). Tādēļ ar tiesību sistēmu un mērķi ir saderīgs tāds Satversmes tiesas likuma 11. panta trešās daļas iztulkojums, ka Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras, kuras izbeidzas līdz ar to termiņa beigām, uzskatāmas par pagarinātām līdz brīdim, kad Saeima šā tiesneša vietā ir apstiprinājusi citu tiesnesi un tas devis tiesneša zvērestu (svinīgo solījumu). Šāds iztulkojums nodrošina tiesas spriešanas un citu ar tiesas darbību saistītu jautājumu izlemšanas nepārtrauktību, vienlaikus saglabājot likumdevēja uzsvērto ikviena tiesneša balss nozīmi tiesas darbā. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Satversmes tiesas reglamenta 87. punkta 6. apakšpunktu, Satversmes tiesa nolēma: