12. Article

Ņemot vērā iepriekš minēto apstākļus, kā arī to, ka Būvju tehniskais un vizuālais stāvoklis atmosfēras nokrišņu ietekmē turpina pasliktināties, būvju tuvumā atrodas citām personām piederošas dzīvojamās mājas, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tās atrodas transporta un gājēju satiksmes teritorijā (tās pieguļ Ziemeļu un Slimnīcas ielām, Jēkabpilī), būvju piegulošā teritorija ir brīvi pieejama nepiederošām personām. Būvju īpašums netiek pienācīgi apsaimniekots un uzturēts, tā rezultātā būves ir nonākušas tādā tehniskā stāvoklī, ka kļuvušas bīstamas, apdraud cilvēku dzīvību. Civillikuma 1084. panta pirmajā daļā noteikts, ka katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņam, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. Būvju īpašuma Lietotājs nav veicis darbības, kas novērstu Būvju radīto sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu un Jēkabpils pilsētvides degradāciju, tādēļ izvērtējot visus apstākļus, kas minēti iepriekš, nepieciešams novērst bīstamību, ko rada Būvju īpašums Ziemeļu iela 12, Jēkabpilī, Jēkabpils novadā - tās demontējot. To atjaunošana nav finansiāli lietderīga. Būvju Lietotājs nav nodrošinājis tādus pasākumus, kas novērstu Būvju konstrukciju bojāšanos, sabrukumu vai nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī ilgtermiņā. Civillikuma 1084. panta trešajā daļā noteikts, ka gadījumos, ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji varas apdraudējumam, nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgajai iestādei, raugoties pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz īpašnieka rēķina. Pašvaldības pienākums ir rūpēties par iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, kas neapdraud viņu dzīvību un veselību, līdz ar to sabiedrības ieguvums ar aizvietotājizpildes piemērošanu būtu garantētas tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kas neapdraud viņu dzīvību un veselību. Atbilstoši Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 2. punktam un 8. pantam, pašvaldības kompetencē ir izskatīt jautājumus par pilnīgi vai daļēji sagruvušu, bīstamu vai ainavu bojājošu būvju sakārtošanu vai nojaukšanu. Tāpat atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 16. punktā noteiktajam, būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā ir pašvaldības autonomā funkcija, tā šajā jomā darbojas patstāvīgi un pati par to ir atbildīga. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārējie būvnoteikumi" 158.1. apakšpunktā noteikts, ka būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. panta otrajā daļā noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti. Būvniecības likuma 21. panta devītā daļa nosaka - ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto vai jānojauc. Šī lēmuma izpildi nodrošina Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt Būvniecības likuma 21. panta desmitajā daļā noteikts, ka šī panta devītajā daļā minētie lēmumi (izņemot lēmumi attiecība uz būvi, kas bojā ainavu) izpildāmi nekavējoties. Būvniecības likuma 21. panta devītā un desmitā daļa pamatā ir vērstas nevis uz tās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, kuras īpašumu apgrūtina vai kaut kādā veidā skar attiecīgās būves, bet aizsargā plašāku personu loku un būtībā ir vērstas uz visas sabiedrības interešu aizsardzību. Šo lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību. Ja kāds no attiecīgajiem lēmumiem netiek pildīts, iestāde var nodrošināt tā izpildi, piemērojot aizvietotājizpildi un citus Administratīvā procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus. Papildus Administratīvā procesa likumā noteiktajiem gadījumiem, kad ar lēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz lēmuma adresāts, izdevumus, kas saistīti ar iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, sedz būves īpašnieks. Atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016. gada 3. maija lēmumam SKA-849/2016, konstatējot, ka būve sava tehniskā stāvokļa dēļ ir kļuvusi bīstama, pašvaldībai ir jāreaģē un jāpieņem lēmums, ar kuru būves īpašniekam tiek uzdots būves sakārtot (sliktākajā gadījumā - nojaukt). Pienākums valsts pārvaldei, tostarp pašvaldībai, novērst apdraudējumu, izriet no Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz dzīvību un veselību. Ne lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, ne arī tā tūlītēja neizpildīšana no būves īpašnieka puses nevar būt šķērslis īpašuma sakārtošanai. Administratīvā procesa likuma 369. panta pirmā daļa noteic, ja administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt noteiktu darbību, ko faktiski un tiesiski var izpildīt arī izpildiestāde, cits publisko tiesību subjekts vai privātpersona, šo administratīvo aktu var izpildīt ar aizvietotājizpildes palīdzību. Šādā gadījumā izpildiestāde šo darbību izpilda pati vai arī uzdod to izpildīt citam publisko tiesību subjektam vai privātpersonai. Minētā likuma 369. panta otrā daļa noteic, ka aizvietotājizpildes izmaksas uzliek adresātam. Ja adresāts izpilda ar administratīvo aktu uzlikto darbību pirms aizvietotājizpildes pabeigšanas, adresātam uzliek uzsāktās aizvietotājizpildes izmaksas. Ņemot vērā Būvju īpašuma tehnisko un vizuālo stāvokli, to, ka Būves nav atjaunotas, pilnībā iekonservētas vai nojauktas un teritorija ap Būvēm ir brīvi pieejama, kā arī to, ka Būvju Lietotājs ilgstoši nav veicis darbības, kas nodrošinātu Būvju atbilstību tiesību aktu prasībām, secināms, ka Būves apdraud cilvēku veselību un drošību, degradē Jēkabpils pilsētas ainavu, Būves nojaucamas nekavējoties tādā apjomā, lai novērstu bīstamību un apdraudējumu cilvēku drošībai. Latvijas Republikas Satversmes 105. pants nosaka, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Konkrētajā gadījumā Būvju tehniskais stāvoklis apdraud cilvēku drošību, bet Būvju vizuālais izskats ilgstoši bojā Jēkabpils pilsētas ainavu. Saskaņā ar iepriekšminētajām tiesību normām, likumdevējs ir noteicis gadījumus, kad pašvaldība var pieņemt lēmumus, kas ierobežo personu īpašumu tiesības. Pamatojoties uz likuma Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 16. punktu un trešo daļu, Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas 1. punktu, 65., 66., 79. panta pirmo daļu, 360. pantu, 368. panta otro daļu, 369. panta pirmo un otro daļu, Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 2. punktu, 21. panta devīto un desmito daļu, Civillikuma 1084. panta pirmo un trešo daļu, Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 158.1. un 159.1. apakšpunktu, 163. un 164. punktu, ņemot vērā Jēkabpils novada būvvaldes 07.08.2023. Atzinumu par būves ekspluatācijas pārbaudi Nr. BIS-BV-15.1-2023-1057 (35/2.2-4), Būvinženiera J. Šiļina 23.01.2024. Tehniskās apsekošanas atzinumu, Attīstības tautsaimniecības komitejas 11.03.2024. lēmumu (protokols Nr. 3, 36. punkts), Jēkabpils novada dome nolemj: