1. Article — nosaka: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska

republika." Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska rakstura tiesību garantiju. Ar "tiesībām uz īpašumu" saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 7. punktu). Tiesību uz īpašumu tvērumā ietilpst arī personas tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 12.3. punktu). Satversmes 105. panta otrais un trešais teikums atļauj valstij ar likumu ierobežot tiesības uz īpašumu sabiedrības interesēs (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 11.2. punktu). Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst tiesiskās paļāvības aizsardzības princips. Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir saistīts ar tiesiskās drošības principu un nodrošina tā pieprasīto stabilitāti, aizliedzot nekonsekventu valsts rīcību. Šis princips nozīmē, ka persona var paļauties uz to, ka valsts rīkojas tiesiski un konsekventi, savukārt valstij ir jāaizsargā tai dāvātā uzticēšanās (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 10.2. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi: ja lietā apstrīdēta tiesību normas atbilstība gan tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, gan arī Satversmes 105. pantam, apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 1. pantam jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 105. pantu (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 16.3. punktu). Tādējādi Rīgas domes lūgums izbeigt tiesvedību lietā par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam nav pamatots. Saskaņā ar Azartspēļu likuma 3. panta pirmo daļu Latvijā azartspēles drīkst organizēt tikai pēc attiecīgu licenču saņemšanas. Proti, komersantam, lai tas varētu nodarboties ar azartspēļu organizēšanu konkrētās azartspēļu organizēšanas vietās, ir jāsaņem azartspēļu organizēšanas licence (sk. Azartspēļu likuma 8. pantu) un attiecīgā azartspēļu organizēšanas vietas licence - kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence, totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas licence (sk. Azartspēļu likuma 20. pantu). Lai saņemtu azartspēļu organizēšanas vietas licenci, komersants Inspekcijai iesniedz tam pašvaldības dotu atļauju atvērt spēļu zāli un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās (sk. Azartspēļu likuma 26. panta otrās daļas 4. punktu). Pieteikumu iesniedzēji ir saņēmuši vairākas azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas teritorijā. Pieteikumu iesniedzēji uz šo licenču pamata veic savu komercdarbību. Tādējādi pieteikumu iesniedzēju iegūtās tiesības uz licences pamata veikt noteikta veida komercdarbību, organizējot azartspēles konkrētajās pašvaldības atļautajās vietās, ietilpst Satversmes 105. panta pirmo triju teikumu tvērumā. Apstrīdētā norma noteic, ka visā Rīgas teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Ar apstrīdēto normu ir ierobežotas pieteikumu iesniedzēju tiesības uz licences pamata veikt konkrēta veida komercdarbību, kuru tie veic un uz kuras veikšanas iespējamību arī turpmāk tie paļaujas. Līdz ar to apstrīdētā norma pieteikumu iesniedzējiem ierobežo Satversmes 105. panta pirmajā, otrajā un trešajā teikumā noteiktās tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata. 11. Satversmes 105. panta trešais teikums noteic, ka tiesības uz īpašumu var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Satversmes tiesa, interpretējot šo normu, secinājusi, ka vārds "likums" ietver ne tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie atbilst noteiktiem kritērijiem, tostarp ja tie izdoti, pamatojoties uz likumu, ja tie ir publicēti vai citādā veidā pieejami un ja tie ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 16. punktu). Saistošie noteikumi ir pašvaldības domes izpildu varas instruments, ar kura palīdzību dome var organizēt savu autonomo funkciju izpildi un noregulēt citus jautājumus, ja likums vai Ministru kabineta noteikumi ir pašvaldību tam pilnvarojuši (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-07-05 15.2. punktu). Pašvaldības tiesības lemt par azartspēļu komercdarbības veidu ierobežošanu tās administratīvajā teritorijā ir konkretizētas Azartspēļu likumā. Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā noteikts, ka organizēt azartspēles nav atļauts attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās, kuras noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos. Savukārt Azartspēļu likuma 42. panta desmitā daļa noteic, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās organizēt azartspēles nav atļauts. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka minētais pilnvarojums piešķir pašvaldībai tiesības azartspēļu organizēšanas ierobežojumus noteikt teritorijas plānojumā, kas attiecīgi tiek apstiprināts ar saistošajiem noteikumiem (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 18. un 20. punktu). Apstrīdētā norma ir ietverta Apbūves noteikumos un apstiprināta ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 103. Pilnvarojums pašvaldībai izstrādāt un apstiprināt teritorijas plānojumu un noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību bija noteikts likumā "Par pašvaldībām" (sk. likuma "Par pašvaldībām" 14. panta otrās daļas 1. punktu un trešo daļu redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim), kā arī teritorijas plānošanu regulējošos normatīvajos aktos, tostarp Plānošanas likumā (sk. Plānošanas likuma 23. pantu redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim). Līdz ar to pašvaldība apstrīdēto normu ir pieņēmusi, ar to nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus teritorijas plānojumā. 12. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Rīgas dome, pieņemot Saistošos noteikumus Nr. 103, ir pārkāpusi Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā pašvaldībai piešķirto pilnvarojumu. Turklāt, pēc pieteikumu iesniedzēju ieskata, Rīgas dome bez objektīvi pamatota un racionālos apsvērumos balstīta izvērtējuma, ir noteikusi aizliegumu azartspēļu organizēšanai visā Rīgas teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Līdz ar to Satversmes tiesa izskatāmajā lietā noskaidros: 1) kāds ir likumdevēja piešķirtais pilnvarojums attiecībā uz to teritoriju noteikšanu, kurās azartspēļu organizēšana ir aizliegta; 2) vai pašvaldības rīcība, īstenojot likumdevēja noteikto pilnvarojumu, ir objektīvi pamatota un balstīta racionālos apsvērumos. 13. Noskaidrojot likumdevēja noteikto pilnvarojumu, jāņem vērā ne tikai viena konkrēta tiesību norma, bet jāvērtē tiesiskā regulējuma būtība un mērķi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10.4. punktu). 13.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka starp Azartspēļu likumā lietotajiem terminiem "organizēt azartspēles" un "sniegt azartspēļu pakalpojumus" pastāv būtiska atšķirība. Apstrīdētā norma ierobežojot tiesības uz licences pamata veikt komercdarbību Rīgas teritorijā, citstarp liedzot pieteikumu iesniedzējiem veikt azartspēļu organizēšanai nepieciešamās darbības, kas saistītas ar azartspēļu pakalpojumu sniegšanu. Apstrīdētajā normā izmantotā terminoloģija esot pretrunīga un radot iespējas šo normu interpretēt dažādi. Pēc Rīgas domes ieskata, jautājumi par Plānojumā noteiktajiem azartspēļu komercdarbības veidu ierobežojumiem ietilpst tās autonomajā kompetencē un ietver arī tās tiesības noteikt azartspēļu pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus. Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma ir skaidri formulēta, jo tā konkrēti nosaka aizlieguma tvērumu, proti, nosaka, ar kādiem atšķirīgi regulētiem azartspēļu komercdarbības veidiem - azartspēļu organizēšanu un azartspēļu pakalpojumu sniegšanu - nav atļauts nodarboties Rīgas teritorijā. Azartspēļu likumā citstarp ir noteikta azartspēļu un izložu organizēšanas kārtība, azartspēļu pakalpojumu sniegšanas kārtība, kā arī reglamentēta azartspēļu un izložu organizētāju un azartspēļu pakalpojumu sniedzēju darbība (sk. Azartspēļu likuma 2. panta otro daļu). Azartspēļu pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar konkrēta veida azartspēļu organizēšanai nepieciešamā satura radīšanu, uzturēšanu, piekļuves nodrošināšanu vai tiešsaistes raidīšanu, izņemot gadījumu, kad azartspēļu pakalpojumu sniegšana ir Latvijā licencēta azartspēļu organizētāja organizētās azartspēles sastāvdaļa (sk. Azartspēļu likuma 1. panta 3.1 punktu). Tiesiskais regulējums, kas azartspēļu organizēšanu nošķir no azartspēļu pakalpojumu sniegšanas un attiecīgi paredz šiem komercdarbības veidiem atšķirīgu licencēšanas un nodokļa uzlikšanas kārtību, tika ieviests ar 2017. gada 22. novembra likumu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā", kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī (sk. likumprojekta Nr. 1052/Lpl2 "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" anotāciju). Apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums ir attiecināts uz diviem azartspēļu komercdarbības veidiem - azartspēļu organizēšanu un azartspēļu pakalpojumu sniegšanu. Lietā nav strīda par ierobežojumiem azartspēļu organizēšanai un azartspēļu pakalpojumu sniegšanai tiešsaistē. Satversmes tiesa secina, ka par racionālu un pamatotu nevarētu atzīt tādu Azartspēļu likuma normu interpretāciju, atbilstoši kurai būtu ierobežota azartspēļu organizēšana, bet vienlaikus nebūtu ierobežota azartspēļu pakalpojumu sniegšana, kas savā būtībā ietver arī darbības, kas nepieciešamas azartspēļu organizēšanas atbalstam. Ja reiz pašvaldības administratīvajā teritorijā nav atļauta konkrēta veida azartspēļu organizēšana, tad tajā nevarētu būt atļauta arī tādu darbību veikšana, kuras nepieciešamas aizliegtā veida azartspēļu organizēšanas atbalstam. Tāpēc Rīgas dome bija tiesīga Rīgas teritorijā ierobežot tādu azartspēļu pakalpojumu sniegšanu, kuri nodrošina azartspēļu organizēšanas atbalstam nepieciešamās darbības. Līdz ar to Azartspēļu likumā noteiktais pilnvarojums piešķir pašvaldībai tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros paredzēti azartspēļu organizēšanas un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi. 13.2. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka Rīgas dome nevarēja aizliegumu azartspēļu organizēšanai visā Rīgas teritorijā noteikt ar Plānojumu. Azartspēļu likumā izvirzītais mērķis esot noteikt kārtību, kādā azartspēļu organizēšana ir atļauta. Rīgas dome uzskata, ka pašvaldībai ir piešķirtas tiesības aizliegt azartspēļu organizēšanu visā tās teritorijā. Arī Saeima uzskata, ka pašvaldībai dotais pilnvarojums noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus varētu tikt īstenots kā aizliegums veikt attiecīgo komercdarbību visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, tomēr tādā gadījumā izšķiroša nozīme būtu tam, vai Plānojums ir izstrādāts un apstiprināts teritorijas attīstības plānošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts un 42. panta desmitā daļa neparedzot pašvaldības tiesības aizliegumu organizēt azartspēles attiecināt uz visu savu teritoriju. Likumdevējs esot pilnvarojis pašvaldību noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, bet ne pilnīgu aizliegumu. No likuma mērķa neizrietot likumdevēja griba azartspēļu pakalpojumus vispār izskaust. Saskaņā ar Plānošanas likuma 1. panta 8. punktu teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai. Teritorijas plānošanas mērķis ir ne tikai paaugstināt dzīves vides kvalitāti un nodrošināt ilgtspējīgu un racionālu teritorijas izmantošanu, bet arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku. Tāpēc teritorijas plānojums ir viens no galvenajiem pašvaldības plānošanas politikas īstenošanas instrumentiem, ar kura palīdzību tiek noteikta teritorijas turpmākā attīstība un saskaņotas dažādas sabiedrības intereses. Teritorijas plānojumā pašvaldība nosaka funkcionālās zonas, lai parādītu un nodalītu dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas un pazīmes, kā arī noteiktu atļautos izmantošanas veidus (sk. Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 15. punktu). Attiecībā uz tām funkcionālajām zonām, kurās ir pieļaujama komercdarbība kā teritorijas galvenais vai papildu izmantošanas veids, teritorijas plānojuma izstrādes stadijā pašvaldība izvērtē, vai un kādi ierobežojumi būtu nosakāmi teritorijas atļautajai izmantošanai. Tādējādi viens no pašvaldības uzdevumiem teritorijas plānošanas procesā ir lemšana par to, kāda veida komercdarbības ierobežojumi attiecīgajā funkcionālajā zonā būtu nosakāmi. Turklāt atbilstoši teritorijas plānošanas principiem attiecīgo teritoriju izvērtējumam jābūt saskanīgam ar teritorijas plānojumā paredzētajiem teritorijas attīstības virzieniem un jābūt veiktam, ievērojot sabiedrības intereses plānoto risinājumu ieviešanā (sk. Plānošanas likuma 3. pantu). Apstrīdētā norma ir iekļauta Apbūves noteikumu 2.2. apakšnodaļā "Visā teritorijā aizliegtā izmantošana" un aizliedz organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus visā Rīgas teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Viesnīcas ir tūrisma mītnes, kas var tikt izvietotas ēkas daļā, ēkā, ēku grupā vai labiekārtotā vietā (teritorijā), kurā komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu (sk. Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 17. punktu). Pašvaldībai ir kompetence teritorijas plānojumā noteikt tūrisma un atpūtas iestāžu apbūves teritorijas (sk. Tūrisma likuma 8. panta 1. punktu). Teritorijas plānojumā tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve var tikt noteikta kā viens no 1) savrupmāju apbūves teritorijas, 2) mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas, 3) daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas, 4) dabas un apstādījumu teritorijas vai 5) mežu teritorijas funkcionālā zonējuma veidiem (sk. Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 26.1.2., 29.1.3., 32.1.3., 50.1.4. un 53.1.2. apakšpunktu). Plānojumā nav noteiktas teritorijas, kurās tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve būtu paredzēta kā viens no Rīgas teritorijas funkcionālā zonējuma veidiem. Turklāt četru un piecu zvaigžņu viesnīcas nav atzīstamas par vienu no teritorijas plānošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem teritorijas funkcionālā zonējuma veidiem. Saskaņā ar Apbūves noteikumiem tūrisma un atpūtas iestāžu, tostarp viesnīcu, apbūve ir pieļaujama mazstāvu dzīvojamās apbūves un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās, kā arī jauktas centra apbūves teritorijās. Līdz ar to šajās teritorijās var atrasties četru un piecu zvaigžņu viesnīcas ar azartspēļu organizēšanas vietām. Savukārt atbilstoši Apbūves noteikumiem, tās ir teritorijas, kurās tiek nodrošināta mājokļa un publiskām funkcijām nepieciešamā pilsētvides kvalitāte. Turklāt Satversmes tiesa norāda, ka azartspēļu organizēšana tūrisma mītnēs primāri ir atkarīga no komersanta izvēles iekļaut azartspēļu organizēšanas vietu viesnīcā pieejamo pakalpojumu klāstā. Savukārt viesnīcu klasifikāciju pēc kategorijām (zvaigznēm) veic privāto tiesību juridiskas personas - biedrības "Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija" - izveidota sertificēšanas institūcija SIA "Viesnīcu un restorānu centrs". Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka Plānojumā un Apbūves noteikumos nav noteikta neviena teritorija, kur azartspēļu organizēšana būtu paredzēta kā viens no atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem. Tāpēc apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums ir attiecināms uz visu Rīgas teritoriju. 13.3. Pilnvarojums pašvaldībai apstiprināt teritorijas plānojumu ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir ietverts Plānošanas likuma 25. panta pirmajā daļā. Savukārt minētā likuma 23. panta otrajā daļā citstarp paredzēts pašvaldības pienākums teritorijas plānojumā noteikt funkcionālo zonējumu. Pašvaldības tiesības saistošajos noteikumos noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus ir paredzētas Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka minētās tiesību normas piešķir pašvaldībai pilnvarojumu noteikt neierobežoti daudz vietas un teritorijas, kurās organizēt azartspēles nav atļauts (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punktu). Tātad arī saistošajos noteikumos, ar kuriem tiek apstiprināts teritorijas plānojums, pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, izņemot Azartspēļu likumā paredzētos gadījumus, kad pašvaldības atļauja azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai nav nepieciešama. 14. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts prasa, lai pašvaldība sniedz objektīvi pamatotu un racionālos apsvērumos balstītu izvērtējumu par katru konkrēto vietu un teritoriju, kurā plānots noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus. Pašvaldībai esot jāpamato un jāpierāda tas, ka konkrētie ierobežojumi ir nepieciešami un to noteikšana ir vienīgais samērīgais līdzeklis, ar ko var nodrošināt citu personu pamattiesību aizsardzību. Savukārt Rīgas dome norāda, ka apstrīdētā norma nav individuāls administratīvs akts un tāpēc uz to nav attiecināmas Azartspēļu likuma 42. panta trešās daļas prasības. Pašvaldībai neesot pienākuma teritorijas plānošanas procesā veikt tik detalizētu analīzi. Katras konkrētās vietas izvērtējums, kādu prasa uz individuālu situāciju attiecināts pašvaldības atteikums izsniegt atļauju azartspēļu organizēšanas vietas licences saņemšanai administratīvā procesa ietvaros vai kādu varētu sagaidīt citu saistošo noteikumu izdošanas gadījumā, neesot attiecināms uz teritorijas plānošanas procesu. Arī Saeima uzskata, ka nav racionāli un lietderīgi prasīt, lai teritorijas plānošanas procesa ietvaros tiktu veikts individuāls katras vietas, kvartāla vai adreses izvērtējums kontekstā ar azartspēļu nozares komercdarbības ierobežojuma nepieciešamību. 14.1. Azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir izvēlējies valsts līmenī azartspēļu un izložu nozari regulēt, samērojot sabiedrības intereses ar attiecīgās nozares komercdarbības veicēju interesēm. Saskaņā ar Azartspēļu likuma 2. panta pirmo daļu šā likuma mērķis ir nodrošināt gan sabiedrības interešu, gan spēlētāju tiesību aizsardzību. Tādējādi viens no azartspēļu organizēšanas ierobežojumu mērķiem ir nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu organizēšanu kā komercdarbību un sabiedrības interesēm, tostarp nodrošināt personu tiesību aizsardzību, novēršot iespējamo azartspēļu atkarības rašanos, kā arī mazinot sabiedrības veselības un sociālos riskus (sk. Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 509 "Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam"). Valsts kā azartspēļu un izložu nozares politikas veidotāja ir vērtējusi iespējamos riskus un preventīvi noteikusi vietas un teritorijas, kur organizēt azartspēles nav atļauts (sk. Azartspēļu likuma 41. panta otro daļu). Likumdevējs, ievērojot subsidiaritātes principu, ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Pašvaldībai, īstenojot rīcības brīvību attiecībā uz azartspēļu organizēšanas ierobežošanu, jāņem vērā Azartspēļu likums un saskaņā ar to sasniedzamais mērķis. Tādējādi pašvaldībai, nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, ir jānodrošina, no vienas puses, Satversmes 105. pantā un citās Satversmes normās komersantiem garantēto pamattiesību ievērošana un, no otras puses, personu tiesību aizsardzība, mazinot iespējamo azartspēļu atkarības risku rašanos. Arī gadījumos, kad pašvaldība teritorijas plānojumā nosaka teritorijas, kurās organizēt azartspēles nav atļauts, pašvaldības rīcībai jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos attiecībā uz paredzēto ierobežojumu nepieciešamību (sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punktu). 14.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka teritorijas plānojuma ietvaros komercdarbības veikšana kā atļautais teritorijas izmantošanas veids ir noteikts attiecīgajā funkcionālajā zonējumā (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punktu). Arī ar saistošajiem noteikumiem apstiprinātajā teritorijas plānojumā pašvaldībai ir pienākums pamatot, kāpēc teritorijas plānojuma funkcionālajos zonējumos, kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas atļautās izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta (sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punktu). Līdz ar to teritorijas plānojuma izstrādes procesā azartspēļu organizēšanas ierobežojumam jābūt pamatotam ar konkrētās teritorijas funkcionālā zonējuma izvērtējumu. Tādējādi pašvaldībai teritorijas plānošanas procesā ir jāizvērtē, piemēram, konkrētās teritorijas apbūve un infrastruktūras objektu izvietojums, apdzīvotības blīvums, iedzīvotāju un komersantu intereses un citi būtiski aspekti, kas var būt par pamatu azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanai. Ievērojot iepriekš minēto, arī teritorijas plānošanas procesā pašvaldībai attiecībā uz teritorijām, kur komercdarbība ir noteikta kā konkrētās teritorijas atļautās izmantošanas veids, ir jāpamato paredzētie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi, veicot attiecīgo funkcionālo zonējumu izvērtējumu, proti, pašvaldībai ir jāievēro Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā minētais teritoriju izvērtēšanas princips. 14.3. Personas, kas iesaistās azartspēlēs, ir pakļautas riskam, ka var ar šīm spēlēm pārmērīgi aizrauties. Pētījumi liecina, ka attālumam no azartspēļu organizēšanas vietām līdz iedzīvotāju dzīvesvietai ir nozīmīga saikne ar atkarību izraisošo paradumu izplatību. Šajā ziņā ir konstatējama arī saikne ar azartspēļu organizēšanas vietu vizuālo noformējumu, kas var būtiski ietekmēt spēlētāju rīcību. Azartspēļu organizēšanas vietu fasāžu noformējumā izmantotie gaismas efekti var piesaistīt pastiprinātu uzmanību. Nepilngadīgām personām var veidoties priekšstats par azartspēlēm kā dabisku brīvā laika pavadīšanas veidu. Cilvēkiem, kuri dzīvo azartspēļu organizēšanas vietu tuvumā, atkarību izraisošu spēlēšanas paradumu attīstības risks ir divas reizes augstāks nekā cilvēkiem, kuri dzīvo tālāk no šīm vietām (sk. Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 509 "Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam"). Papildus Azartspēļu likumā noteiktajiem azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem pašvaldība, izvērtējot konkrētās teritorijas apbūvi un infrastruktūras objektu izvietojumu, var liegt azartspēļu organizēšanu, piemēram, izglītības, kultūras, sporta iestāžu un kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu rotaļlaukumu tuvumā. Tāpat azartspēļu organizēšanas ierobežojumus pēc attiecīga izvērtējuma var noteikt teritorijās ar augstu sabiedrības kustības intensitāti, piemēram, sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā, kā arī mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās. Taču teritorijas plānošanas procesā, nosakot konkrētu azartspēļu komercdarbības veidu ierobežojumus, individuāla katras vietas izvērtējuma veikšana nav ne racionāla, ne lietderīga. 14.4. Pēc Rīgas domes ieskata, gadījumā, kad pašvaldība izmanto teritorijas plānošanas instrumentu, tās pieņemtajam lēmumam par alternatīvu konkrētas teritorijas attīstības izvēli piemīt izteikti politiska rakstura dimensija. Pašvaldība, plānojot savas teritorijas attīstību, veidojot savu politiku un tās īstenošanai nepieciešamās tiesību normas (sk. lietas materiālu 1. sēj. 74.-75. lp.). Rīgas dome 2012. gada 3. jūlijā pieņēma lēmumu Nr. 4936 "Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu". No lietas materiāliem secināms, ka ir notikusi Plānojuma publiskā apspriešana, ir veiktas iedzīvotāju aptaujas un iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas. Tomēr lielākajā daļā publiskās apspriešanas sanāksmju pašvaldības piedāvātais risinājums aizliegt azartspēles visā Rīgas teritorijā, izņemot četru vai piecu zvaigžņu viesnīcas, netika apspriests (sk. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2021. gada 3. augusta ziņojumu "Par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu". Pieejams: https://www.rdpad.lv). Plānojumā vispārīgi norādīts, ka apstrīdētā norma ierobežo cilvēku labsajūtai un veselībai traucējošas darbības, kas var veicināt atkarību no azartspēlēm (sk. Plānojuma Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskata sadaļu par ietekmi uz sabiedrību 96. lp.). Plānojuma paskaidrojuma rakstā azartspēļu komercdarbības veidu ierobežojumu nepieciešamība Rīgas teritorijā pamatota ar Veselības ministrijas pasūtīto pētījumu (sk.: A. Putniņa, A. Pokšāns, M. Brants. "Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem". Pieejams: https://www.iaui.gov.lv/lv/petijumi). Tomēr Satversmes tiesa konstatē, ka minētā pētījuma pamatā ir visas Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati, nevis konkrētās pašvaldības iedzīvotāju viedoklis. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka pirms azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanas visā Rīgas teritorijā pašvaldība nav izvērtējusi Plānojumā paredzētos attiecīgos funkcionālos zonējumus. Šāda rīcība neatbilst Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā noteiktajam teritoriju izvērtēšanas principam. Tātad pašvaldības rīcība, izstrādājot Plānojumu un Apbūves noteikumus un ietverot tajos azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, nav bijusi objektīvi pamatota un balstīta racionālos apsvērumos. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums neatbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam. 15. Tā kā Satversmes tiesa ir atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, tai nepieciešams lemt par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Savukārt šā likuma 31. panta 11. punkts paredz Satversmes tiesas tiesības spriedumā norādīt brīdi, ar kuru šāda tiesību norma zaudē spēku. Izmantojot tai Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktā piešķirtās tiesības, Satversmes tiesai lietās, kas ierosinātas pēc konstitucionālās sūdzības, ir pēc iespējas jānovērš personas pamattiesību aizskārums (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Turklāt Satversmes tiesai ir jāgādā arī par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm (sal. sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 26. punktu un 2015. gada 16. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-13-01 22. punktu). Pieteikumu iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmei no tās pieņemšanas brīža, proti, 2021. gada 15. decembra. No lietas materiāliem konstatējams, ka attiecībā uz SIA "JOKER LTD" un vairākām citām personām Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumus, kas citstarp pamatoti ar apstrīdēto normu. Minētās personas ir uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža dotu iespēju aizsargāt šo personu pamattiesības. Tāpēc apstrīdētā norma attiecībā uz tām personām, kuras uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ir atzīstama par spēku zaudējušu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1. Atzīt Rīgas teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, kas apstiprināti ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi", 6.8. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam. 2. Attiecībā uz SIA "Olympic Casino Latvia", SIA "ALFOR", SIA "JOKER LTD" un citām personām, kas uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, atzīt Rīgas teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, kas apstiprināti ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi", 6.8. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam un spēkā neesošu no attiecīgās personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Laviņš