10. Article

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas Meža īpašnieku biedrība" - norāda, ka piesardzības princips ir vērtējams arī saistībā ar klimata pārmaiņu rezultātā pieaugošajiem vētru bojājumu riskiem, kā arī slimību un kaitēkļu savairošanās riskiem. Apstrīdētā norma meža īpašniekiem ļaušot daudz operatīvāk reaģēt uz minēto risku iestāšanās varbūtības palielināšanos. Apstrīdētā norma esot saistīta ar prasībām meža atjaunošanai pēc ciršanas. Regulējums veicināšot ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot labāku meža augšanu un meža resursu palielināšanos. Labāka koku augšana nodrošinot arī lielāku ogļskābās gāzes piesaisti un skābekļa izdali, tādējādi veicinot klimata pārmaiņu mazināšanu un palielinot cilvēku iespējas dzīvot veselīgā vidē. Arī prasība par meža atjaunošanu triju gadu laikā veicināšot ātrāku ogļskābās gāzes piesaistes uzsākšanu un ainavas izmaiņu mazināšanu. Savukārt prasība par augstvērtīga stādāmā materiāla izmantošanu varētu apturēt priežu audžu apjoma samazināšanos, kuras iemesls esot priežu aizstāšana ar citām koku sugām. Apstrīdētā norma vienkāršojot tiesisko regulējumu, jo nosakot galvenās cirtes caurmēru neatkarīgi no mežaudzes bonitātes. Tādējādi savukārt tiekot mazināti korupcijas riski, jo sekundāri nosakāmajam parametram - mežaudzes bonitātei - vairs neesot ietekmes uz koksnes ieguvei nepieciešamās atļaujas izsniegšanu. Turklāt galvenās cirtes caurmēra izmaiņas Latvijas meža īpašniekiem nodrošinot līdzvērtīgākus noteikumus salīdzinājumā ar meža audzēšanas jomā konkurējošo valstu - Igaunijas un Skandināvijas valstu meža īpašniekiem. Biedrības "Latvijas Meža īpašnieku biedrība" pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka tieši klimata pārmaiņu dēļ notiek izmaiņas mežu bioloģiskajā daudzveidībā. Koksne esot vienīgais nozīmīgais atjaunojamais dabas resurss, kas varot aizstāt tādus energoietilpīgus materiālus kā cements un plastmasa, un nākotnē pieprasījums pēc koksnes būšot vēl lielāks. Apstrīdētā norma kopā ar meža atjaunošanas regulējumu šo problēmu risinot. Tādējādi nākotnē audzes būšot ražīgākas un produktīvākas, tātad būšot arī vairāk koksnes, ar ko varēšot aizstāt fosilos resursus. Apstrīdētā norma ļaujot meža īpašniekiem to diezgan elastīgi pielietot meža apsaimniekošanas praksē. Tā veicinot meža masīvu sugu un vecuma struktūras dažādošanu, saimniekošanu ar nelieliem atvērumiem. Tā neesot pretrunā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām "Dabai tuva mežsaimniecība". Pirmkārt, minētajās vadlīnijās esot atzīts, ka boreālos mežus Eiropā apsaimnieko pārsvarā privātie meža īpašnieki un pieejai vajadzētu būt saistītai ar viņu izglītošanu un finansiālajām iniciatīvām, lai sekmētu dažādu meža apsaimniekošanas prakšu lietošanu. Otrkārt, apstrīdētā norma neparedzot, kāds cirtes veids - kailcirte, izlases cirte vai pakāpeniskā cirte - meža īpašniekam jāizvēlas. Treškārt, jaunajā regulējumā neesot nevienas normas, kas paredzētu monokultūru veidošanu. Saskaņā ar Meža atjaunošanas noteikumiem gandrīz 20 procenti dažādu citu koku sugu stādītā mežaudzē varot būt iesējušies no apkārtējām mežaudzēm.