12. Article

Pieaicinātā persona - Dr. biol. Guntis Brūmelis - norāda uz to, ka aizsargājamās sugas un biotopi tiek pakļauti arvien lielākam riskam. No kopējās meža biotopu platības, kas kartēta kopš 2017. gada, 5000 hektāri esot nocirsti galvenajā cirtē, tādējādi apstrīdētā norma radot papildu riskus aizsargājamiem biotopiem. Apstrīdētā norma gan neattiecoties uz aizsargājamām teritorijām, taču tas nenozīmējot, ka tiktu samazināts risks, kam ir pakļautas tās aizsargājamās sugas un biotopi, kas atrodas ārpus Eiropas nozīmes aizsargājamām teritorijām. Bioloģisko daudzveidību mežos nodrošinot dabiskie procesi un struktūras, tostarp lielu dimensiju koki un atmirusī koksne, kas veidojoties ilgākā laikposmā. Laikposms, kurā produktīvs mežs sasniedz vecumu, kad pieļaujama kailcirte pēc caurmēra, neesot pietiekams, lai veidotos lielu dimensiju koki un kritalas. Prasība cirtē saglabāt astoņus ekoloģiskos kokus uz cirsmas hektāru līdzšinējo piecu koku vietā neveicināšot struktūru palielināšanos. Nozīmīga ietekme būtu prasībai atstāt 30 ekoloģiskos kokus. Zinātnieku ieteiktais saglabājamo koku skaits esot pieci līdz 10 procenti koku un pat vairāk. Arī prasība saglabāt 10 resnākos kritušos, nolauztos vai stāvošos sausos kokus uz cirsmas hektāru līdzšinējo četru vietā neatstāšot būtisku ietekmi, jo, cērtot jaunākus mežus, samazinoties atmirušu koku veidošanās iespēja. Dr. biol. Guntis Brūmelis vērš uzmanību uz vairāku putnu sugu aizsardzības plāniem, kuros norādīts uz iespējamo ar koku ciršanas caurmēra samazinājumu saistīto apdraudējumu. Piemēram, melnā dzilna ligzdojot priedēs, kuru diametrs ir no 36 līdz 38 centimetriem, taču šo koku daudzums samazināšoties. Trīspirkstu dzenis, kas mēdzot kalt dobumus eglēs, ligzdošanai izvēloties kokus ar diametru krūšu augstumā vidēji no 28,7 līdz 29,4 centimetriem, tātad samazināšoties arī šai sugai pieejamo ligzdas koku apjoms. Vairākām pūču sugām esot nepieciešami lielo dimensiju koki un mežu platības nepārtrauktība. Arī medņu populāciju ietekmēšot intensīva mežsaimniecība. Pētījums, kas tika sagatavots, lai vērtētu grozījumu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, esot veikts ar mērķi pierādīt, ka negatīvas ietekmes nebūs. Neesot veikts objektīvs vērtējums ar plašu dabas aizsardzības, sugu un biotopu speciālistu iesaisti. Kopš 1990. gada ogļskābās gāzes piesaiste meža zemēs esot strauji samazinājusies saistībā ar pieaugošo mežu izciršanu. Lai panāktu Eiropas Klimata aktā nosprausto mērķrādītāju līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 55 procentiem, esot jāpalielina platības ar mežiem, kuri pārsnieguši ciršanas vecumu vai caurmēru, proti, jāpalielina aizsargājamo mežu platība. Lielāku ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām varētu panākt, palielinot aizsargājamo mežu platību, kā arī izmantojot nekailciršu metodes, kas ļautu ilgtermiņā būtiski palielināt ogļskābās gāzes piesaisti dzīvā biomasā. Neesot tādu pētījumu, kas pierādītu, ka kvalitatīvi stādmateriāli un retāk stādītas jaunaudzes veicinās lielāku noturību pret kaitēkļiem, slimībām un meža ugunsgrēkiem nekā audzes, kas veidojušās dabiskās atjaunošanas ceļā. Tiesas sēdē Dr. biol. Guntis Brūmelis norādīja, ka no ekonomiskā viedokļa apstrīdētā norma ir pamatota, taču esot jāvērtē arī tās ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem un bioloģisko daudzveidību. Bioloģiskajai daudzveidībai esot dažādi līmeņi - ģenētiskā, sugu, ekosistēmas, ainavu daudzveidība. Ja tiek vērtēta tikai ģenētiskā daudzveidība, tad stādītā audzē tā būšot lielāka. Bet, lai novērtētu bioloģisko daudzveidību visā tās kopumā, nevis atsevišķos aspektos, vispirms būtu telpiski jāizdala tās audzes, kuras šobrīd un nākotnē varēs izcirst pēc caurmēra. Pēc tam uz kartes varot uzklāt informāciju par Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem, lai redzētu, vai ietekme būs vai nebūs. Tāpat varot izmantot putnu monitoringa datus, lai modelētu, kas notiks audzēs. Taču šāds vērtējums neesot veikts.