19. Article

Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis norādīja, ka galvenās cirtes caurmēra noteikšana ir visai sabiedrībai būtisks jautājums, par kuru likumdevējam būtu jālemj pašam. Līdz ar to pastāv šaubas par to, vai likumdevējs bija tiesīgs šā jautājuma izlemšanai pilnvarot Ministru kabinetu. Savukārt Ministru kabineta pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka pilnvarojums nav pārkāpts, jo likumā neesot noteikts, ka caurmēram jāatbilst Meža likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajam koku ciršanas vecumam. Arī apstrīdētajā normā noteiktie caurmēri iekļaujoties robežās, kurās mežaudze varot izaugt konkrētajā vecumā. Pieaicinātā persona Dr. iur. Ilma Čepāne norādīja, ka likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma mērķis esot bijis uzdot Ministru kabinetam noteikt galvenās cirtes caurmēru tikai tad, ja attiecīgās sugas koki, pateicoties labvēlīgiem augšanas vai kopšanas apstākļiem, ciršanas caurmēru sasnieguši agrāk par Meža likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto ciršanas vecumu. Satversmes tiesa savos nolēmumos vairākkārt norādījusi, ka tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību normas spēkā esības priekšnoteikums (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.4. punktu un 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 6. punktu). Tādējādi Satversmes tiesai visupirms ir jāizvērtē tas, vai galvenās cirtes caurmēra noteikšana ir jautājums, par kuru likumdevējam būtu jālemj pašam, un vai likumdevējs bija tiesīgs pilnvarot Ministru kabinetu galvenās cirtes caurmēra noteikšanai. Savukārt tad, ja tiktu atzīts, ka likumdevējs bija tiesīgs dot šādu pilnvarojumu, būtu jāvērtē tas, vai Ministru kabinets ir ievērojis tam piešķirtā pilnvarojuma apjomu. 19.1. Satversmes tiesa jau norādījusi, ka par tādu svarīgu un nozīmīgu sabiedriskās dzīves jautājumu reglamentāciju, kuros nepieciešama konceptuāla izšķiršanās un politiska diskusija, jālemj likumdevējam pašam (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 10. punktu). Saeima ir pieņēmusi Meža likumu, kas ir galvenais meža apsaimniekošanas jomu regulējošais normatīvais akts, kā arī noteikusi tā mērķi - veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu. Attiecībā uz koku ciršanu galvenajā cirtē likumdevējs ir noteicis divus gadījumus, kad tā ir atļauta - kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes vecumu vai galvenās cirtes caurmēru (sk. Meža likuma 9. panta pirmo daļu). Tāpat likumdevējs ir noteicis, ka pirms koku ciršanas mežā ir nepieciešams saņemt apliecinājumu, kā arī paredzējis gadījumus, kad apliecinājums nav nepieciešams un kad to neizsniedz (sk. Meža likuma 12. panta pirmo un otro daļu). Tādējādi likumdevējs pats ir izlēmis būtiskākos jautājumus attiecībā uz galveno cirti un bija tiesīgs pilnvarot Ministru kabinetu noteikt galvenās cirtes papildu kritērijus. 19.2. Lai pārbaudītu, vai Ministru kabinets ir ievērojis tam piešķirtā pilnvarojuma apjomu, Satversmes tiesai ir jānoskaidro pilnvarojošo normu saturs un mērķis. Galvenās cirtes caurmērs noteikts Ciršanas noteikumu 7. pielikumā. Kā Ciršanas noteikumu tiesiskais pamats ir norādīts arī Meža likuma 13. pants, kura 1. punkts paredz, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par koku ciršanu mežā, kuros nosaka galvenās cirtes kritērijus - mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu un galvenās cirtes caurmēru pēc valdošās koku sugas un bonitātes. Atbilstoši Meža likuma 1. panta pirmās daļas 11. punktam galvenās cirtes caurmērs ir mežaudzes valdošās koku sugas pirmā stāva koku vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kas jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas. Tādējādi likumdevējs ir paredzējis, ka kokus var cirst agrāk, ja tie sasnieguši noteikto caurmēru. Likumdevējs nav sasaistījis galvenās cirtes caurmēru ar galvenās cirtes vecumu. Ministru kabinetam ir zināma rīcības brīvība galvenās cirtes caurmēra noteikšanā. Tomēr šī rīcības brīvība ir ierobežota ar Meža likumā noteikto mērķi - meža ilgtspējīga apsaimniekošana. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt galvenās cirtes caurmēru tiktāl, ciktāl tas nenonāk pretrunā ar šo mērķi. Tādējādi tas, ka ar apstrīdēto normu galvenās cirtes caurmērs ir samazināts, nenozīmē to, ka apstrīdētā norma būtu izdota, pārkāpjot likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma apjomu. Grozījumu Ciršanas noteikumos anotācijā norādīts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēru, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju (sk. Noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18 decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju)). Tādējādi apstrīdētās normas pieņemšanas pamatā esošie mērķi nav pretrunā ar Meža likumā noteikto mērķi veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu. Līdz ar to secināms, ka likumdevējs ir pats izlēmis būtiskākos jautājumus attiecībā uz galveno cirti un bija tiesīgs pilnvarot Ministru kabinetu noteikt galvenās cirtes caurmēru. Savukārt Ministru kabinets bija tiesīgs lemt par to.