21. Article

No apstrīdētās normas izstrādes materiāliem izriet, ka tā pieņemta, lai izpildītu Meža pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam izvirzīto mērķi īstenot meža vērtības palielināšanas pasākumus. Lietā nav strīda par to, ka Meža pamatnostādnēm bija jāveic stratēģiskais novērtējums, un tas arī tika veikts. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas pieņemšana, atsaucoties uz Meža pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam, neesot pamatota. Apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī neesot bijušas pieņemtas pamatnostādnes jaunam plānošanas laikposmam. Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētās normas izstrāde uzsākta laikā, kad Meža pamatnostādnes 2015.-2020. gadam bija spēkā, un apstrīdētā norma pieņemta, lai izpildītu tajās izvirzīto mērķi īstenot meža vērtības palielināšanas pasākumus. Plānošanas dokuments zaudē spēku, ja beidzies tā darbības termiņš (sk. Attīstības plānošanas sistēmas likuma 13. panta otro daļu). Meža pamatnostādnes 2015.-2020. gadam tika pieņemtas plānošanas laikposmam līdz 2020. gadam. Jaunas Meža pamatnostādnes nav pieņemtas. Savukārt apstrīdētā norma tika pieņemta 2022. gada 21. jūnijā, proti, laikā, kad politikas plānošanas dokumenta darbības termiņš jau bija beidzies, bet jauns plānošanas dokuments vēl nebija izstrādāts. Taču normatīvā akta pieņemšana bez spēkā esoša plānošanas dokumenta pati par sevi nav pamats tam, lai apstrīdēto tiesību normu atzītu par spēkā neesošu. Arī pēc plānošanas dokumenta darbības termiņa beigām var tikt izstrādāts un pieņemts tiesiskais regulējums, kas atbilst iepriekš noteiktajam attīstības virzienam un politikas mērķiem. Tātad tas, ka Ministru kabinets apstrīdēto normu ir pieņēmis pēc Meža pamatnostādņu 2015.-2020. gadam darbības termiņa beigām, pats par sevi nav pamats atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu.