22. Article

Kā jau tika minēts iepriekš, normatīvajam aktam, kas tiek pieņemts bez spēkā esoša plānošanas dokumenta, jāatbilst iepriekš noteiktajam attīstības virzienam un politikas mērķiem. Ja ar normatīvo aktu noteiktais attīstības virziens vai mērķi tiek būtiski mainīti, tā atbilstība ilgtspējības principam un piesardzības principam ir jāvērtē no jauna. Tādējādi Satversmes tiesai jāpārbauda, vai apstrīdētā norma atbilst Meža pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam noteiktajiem politikas mērķiem un vai tās ietekme uz vidi ir vērtēta Meža pamatnostādņu stratēģiskā novērtējuma ietvaros. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Meža pamatnostādņu stratēģiskā novērtējuma ietvaros nav vērtētas galvenās cirtes caurmēra samazināšanas sekas. Pamatnostādnēs bijis noteikts, ka plānošanas laikposmā nav paredzēts koksnes apjomu ieguves pieaugums. Galvenās cirtes caurmēra samazināšana arī neesot rezultatīvs rādītājs, kas noteiktu to, vai mērķis - meža vērtības palielināšana - ir ticis sasniegts. Tādējādi galvenās cirtes caurmēra samazināšana esot uzskatāma par grozījumiem Meža pamatnostādnēs. Tā kā šāda darbība var būtiski ietekmēt vidi, pirms apstrīdētās normas pieņemšanas esot vajadzējis veikt stratēģisko novērtējumu. Savukārt Ministru kabinets norāda, ka galvenās cirtes caurmēra izmaiņas Meža pamatnostādnēs gan nav minētas, taču būtu jāvērtē tajās izvirzītie mērķi un tas, kā ir plānots tos sasniegt. Apstrīdētajā normā paredzētā galvenās cirtes caurmēra samazināšana esot instruments, ar kura palīdzību valsts īstenojot politikas plānošanas dokumentu, kurā detalizētiem kritērijiem nevajagot būt ietvertiem. Ministru kabineta pārstāvis tiesas sēdē uzsvēra, ka esot jāvērtē, piemēram, Meža pamatnostādnēs norādītais, kas attiecas uz ogļskābās gāzes piesaisti un pāraugušu mežu īpatsvara palielināšanos. Politikas plānošanas dokumentā esot jāparedz virzieni vai darbības mērķis, bet ne tik detalizēti risinājumi kā caurmēra samazinājums par dažiem centimetriem. Vides pārraudzības valsts birojs Satversmes tiesai norādījis, ka Meža pamatnostādņu Vides pārskatā nebija paredzēti risinājumi ciršanas apjomu palielināšanai, pamatojoties uz koku vidējā caurmēra izmaiņām, jo no dokumentiem izrietējis tas, ka netiek nocirsts viss, kas sasniedzis ciršanas vecumu, un pāraugušo mežaudžu īpatsvars pat palielinās. Vides pārskatā esot uzskaitīti pasākumi, kas veicami meža vērtības palielināšanai, taču neviens no tiem neesot paredzējis cirtes caurmēra izmaiņas. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau apstrīdētās normas izstrādes laikā ir iebildusi pret to, ka galvenās cirtes caurmēra samazināšanai netika veikts stratēģiskais novērtējums (sk. Izziņu par atzinumos sniegtajiem iebildumiem par Ministru kabineta noteikumu "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" projektu (VSS-651, 15.06.2017., Nr. 23, § 48)). No Meža pamatnostādnēm un to stratēģiskā novērtējuma Vides pārskata izriet, ka katra tajās paredzētā politikas mērķa sasniegšanai ir noteikti konkrēti uzdevumi un pasākumi. Atbilstoši Ministru kabineta norādītajam apstrīdētā norma esot pieņemta tāpēc, lai pildītu mērķi īstenot meža vērtības palielināšanas pasākumus. Meža pamatnostādnēs attiecībā uz rīcības virzienu "atbalstīta un īstenota meža vērtības palielināšana, tai skaitā nodrošināta meža apsaimniekošanas CO2 piesaistes mērķa izpilde" kā rezultatīvie rādītāji norādīti: izkopto jaunaudžu platība, neproduktīvo mežaudžu platības samazinājums, selekcionēta stādāmā materiāla izmantošana meža atjaunošanā un ieaudzēšanā, rekonstruēto un uzbūvēto meža autoceļu garums, renovēto meža meliorācijas sistēmu garums (sk.: Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam. Informatīvā daļa, 53. lpp., 7.1. tabula). Ministru kabinets atsaucas uz apstrīdētās normas saistību ar šādiem diviem sasniedzamajiem rādītājiem: neproduktīvu mežaudžu platības samazinājums un selekcionēta stādāmā materiāla izmantošana meža atjaunošanā un ieaudzēšanā. Satversmes tiesa uzskata, ka no šiem rezultatīvajiem rādītājiem nevar izsecināt, ka tie ietvertu arī galvenās cirtes caurmēra samazināšanu. Turklāt minētie rādītāji ietver neproduktīvo mežaudžu platības samazinājumu, taču apstrīdētā norma attiecas uz visām, arī augstvērtīgajām mežaudzēm. Secināms, ka konkrētais rīcības virziens "meža vērtības palielināšana", ar kuru pamatota apstrīdētās normas pieņemšana, galvenās cirtes caurmēra samazināšanu nav paredzējis. Satversmes tiesa arī nesaskata to, ka jebkurš cits no minētajiem rezultatīvajiem rādītājiem varētu ietvert galvenās cirtes caurmēra samazināšanu. 22.1. Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvis norādīja, ka Meža pamatnostādņu Vides pārskatā norādīts uz ogļskābās gāzes piesaisti un pāraugušu mežu īpatsvara palielināšanos un galvenās cirtes caurmēra samazināšanu varētu uzskatīt par šīs problēmas risinājumu, jo ogļskābās gāzes piesaisti varot palielināt, veicot mežistrādi. Taču Meža pamatnostādņu stratēģiskā novērtējuma Vides pārskatā attiecībā uz Ministru kabineta norādītās problēmas risināšanu ir norādīti tie paši uzdevumi, kas ietverti Meža pamatnostādņu informatīvajā daļā, proti: jaunaudžu kopšana, neproduktīvu mežaudžu nomaiņa, meža atjaunošana ar Latvijā iegūtu augstvērtīgu meža reproduktīvo materiālu, meža infrastruktūras izveide un uzturēšana. Tādējādi secināms, ka tieši šo uzdevumu un sasniedzamo rezultātu ietekme uz vidi ir vērtēta Vides pārskatā (sk.: Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats, 55., 57. lpp.). Līdz ar to Meža pamatnostādnēs attiecībā uz mērķi palielināt meža vērtību un ogļskābās gāzes piesaisti kā darbības virziens nav paredzēta ne Ministru kabineta norādītā mežistrādes apjoma palielināšana, ne galvenās cirtes caurmēra samazināšana. Vides pārskatā ir ietverts galvenās cirtes ietekmes uz vidi novērtējums. Attiecībā uz galvenās cirtes ietekmi uz meža bioloģisko daudzveidību norādīts, ka visi galvenās cirtes veidi atstāj gan pozitīvu, gan negatīvu ietekmi uz vidi, tostarp uz bioloģisko daudzveidību. Turklāt uzsvērts, ka spēkā esošo normatīvo aktu par koku ciršanu mežā un dabas aizsardzības noteikumu prasību ievērošana meža apsaimniekošanā kopumā nodrošina minimālu ietekmi uz vidi (sk.: Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam. Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats, 67. lpp.). Attiecīgi ir konstatējams, ka galvenās cirtes ietekme uz meža bioloģisko daudzveidību ir vērtēta, ievērojot tobrīd spēkā bijušās prasības par koku ciršanu mežā, tātad arī par galvenās cirtes caurmēru, kas bija noteikts pirms apstrīdētās normas pieņemšanas. 22.2. Satversmes tiesa nepiekrīt Ministru kabineta argumentam, ka galvenās cirtes caurmēra samazināšana uzskatāma tikai par instrumentu, ar kuru sasniedzams kāds no Meža pamatnostādnēs ietvertajiem risinājumiem. Galvenās cirtes caurmērs ir Meža likumā nostiprināta prasība, kas jāievēro, lai varētu saņemt apliecinājumu koku ciršanai. Ja mainās caurmēra skaitliskās vērtības, tad mainās arī šādas darbības atļaušanas kritēriji. Samazinot caurmēru, tiek pieļauta jaunāku koku ciršana, un tam var būt ietekme uz vidi. Tādējādi apstrīdētā norma, kas samazina galvenās cirtes caurmēru, nosaka tādu risinājumu, kurš nebija ietverts Meža pamatnostādnēs. Līdz ar to galvenās cirtes caurmēra samazināšana neatbilst Meža pamatnostādnēs noteiktajam attīstības virzienam un politikas mērķiem un tai nav veikts stratēģiskais novērtējums.