24. Article

Apstrīdētās normas izstrādes laikā Ministru kabinetam tika norādīts uz vairākiem ar apstrīdēto normu saistītiem riskiem, kas varētu novest pie kaitējuma videi. Pieteikuma iesniedzēji norādījuši, ka galvenās cirtes caurmēra samazināšana priedei, eglei un bērzam var izraisīt kaitējumu videi, jo var novest pie kailciršu skaita pieauguma, kas radītu plašāku mežu un dzīvotņu fragmentāciju un samazinātu vecāku audžu īpatsvaru. Apstrīdētā norma ilgtermiņā negatīvi ietekmēšot vairākus Eiropas nozīmes aizsargājamus biotopus un īpaši aizsargājamas putnu sugas. Ciršanas apjomu pieauguma dēļ īstermiņā palielināšoties izpostīto ligzdu skaits, bet ilgtermiņā mazināšoties dzīvotņu pieejamība sugām, kas saistītas ar veciem mežiem vai liela diametra kokiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norādījusi, ka galvenās cirtes caurmēra samazināšana negatīvi ietekmēs divus no svarīgākajiem faktoriem, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu mežos, - meža platību viengabalainību un liela diametra koku pieejamību mežā. Tikšot negatīvi ietekmēta bioloģiskā daudzveidība, jo liela diametra koki ir nozīmīgs faktors retu un īpaši aizsargājamu sugu klātbūtnei mežā. Melnā dzilna kaļot dobumus kokos, kuri sasnieguši vismaz 38 centimetru diametru. No dzilnas klātbūtnes esot atkarīgas vairākas citas retas un aizsargājamas sugas. Atbilstoši iepriekš spēkā bijušajam regulējumam vismaz daļa koku esot bijuši piemēroti dzilnas ligzdošanai. Liela diametra koki esot nepieciešami arī dienas plēsīgajiem putniem, no kuriem lielākā daļa esot īpaši aizsargājamas sugas. Ne visu putnu sugu aizsardzībai varot tikt veidoti mikroliegumi, tāpēc to ligzdošana esot atkarīga arī no saimnieciski izmantojamos mežos esošiem kokiem. Ja samazinās galvenās cirtes caurmērs, būtiski samazināšoties retu un īpaši aizsargājamu putnu sugu ligzdošanas iespējas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norādījusi, ka, lai arī apstrīdētā norma neattiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tomēr galvenās cirtes caurmēra samazināšana būtiski ietekmēs īpaši aizsargājamus biotopus ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem. Uz to tiesas sēdē uzmanību vērsa arī pieaicinātā persona Dr. biol. Guntis Brūmelis, atzīstot, ka pastāv risks attiecībā uz aizsargājamām sugām un biotopiem ārpus Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām. 24.1. Ministru kabinets norāda, ka iespējamos vides kaitējuma riskus apstrīdētās normas pieņemšanas procesā esot vērtējis. Šīs normas ietekme uz bioloģisko daudzveidību un putnu sugām, kā arī riska faktori esot vērtēti pētījumā "Ietekmes uz vidi analīzes matrica galvenās cirtes caurmēra izmaiņām", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātnieku pētījumā "Galvenās cirtes parametru noteikšana", uz kuru pamata modelēta apstrīdētās normas ietekme uz vidi. Esot ņemti vērā arī vairāk nekā 10 Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātnieku pētījumi. Ministru kabinets uzskata, ka pētījumi esot pierādījuši to, ka apstrīdētajai normai nebūs negatīvas ietekmes uz vidi. No apstrīdētās normas izstrādes materiāliem un tā, ko Ministru kabineta pārstāvji norādīja tiesas sēdē, izriet, ka, vērtējot riska faktorus, secināts, ka viena vecuma mākslīgi veidotās audzēs lielo dimensiju koku skaits galvenās cirtes vecumā un caurmērā ir lielāks nekā dabiski veidojušās dažāda vecuma audzēs; ka nav paredzama būtiska par 60 līdz 70 gadiem vecāku mežu īpatsvara samazināšanās, bet kopumā nedaudz palielināsies jaunaudžu aizņemtā platība; ka galvenās cirtes mērķa caurmēra maiņa neskar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu tīklu. Tāpat galvenās cirtes platība palielināšoties nebūtiski, proti, par 0,05 līdz 2,06 procentiem no kopējās privātajām personām piederošās mežu platības; prasība mežu obligāti atjaunot, stādot augstvērtīgu materiālu cirsmās, kurās veikta cirte pēc caurmēra, novērsīšot skujkoku audžu samazināšanos; ilgtermiņā veidošoties līdzsvarota audžu vecuma struktūra. Ministru kabinets norādījis arī uz to, ka vidējā kailcirtes platība Latvijā ir neliela, proti, mazāka par diviem hektāriem. Tiesas sēdē Ministru kabineta pārstāvis norādīja, ka galvenais iemesls, kādēļ apstrīdētajai normai nav būtiskas ietekmes uz vidi, esot tas, ka galvenās cirtes pēc caurmēra apjoms ir neliels. Izstrādājot apstrīdēto normu, esot prognozēts, ka galvenās cirtes pieaugums varētu būt 1670 hektāri gadā. Pēc Valsts meža dienesta datiem, pēc apstrīdētās normas pieņemšanas, 2022. gada otrajā pusē, šis pieaugums sasniedzis 711 hektārus. Savukārt 2023. gadā ciršanas platības pieaugums esot aptuveni 1200 hektāri. Ministru kabinets norādījis, ka nebūšot negatīvas ietekmes uz biotopiem ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem, jo, tiklīdz tiks apzināti aizsargājamie biotopi, tikšot izveidota aizsargājama teritorija vai mikroliegums, kurā galvenā cirte pēc caurmēra nebūšot atļauta. Turklāt apstrīdētā norma nespētu radīt būtisku kaitējumu ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām un mikroliegumiem esošiem biotopiem, jo galvenās cirtes platības palielināšanās neesot būtiska. Tādējādi Ministru kabinets uzskata, ka pirms apstrīdētās normas pieņemšanas ir vērtējis tās ietekmi uz vidi un secinājis, ka būtiska ietekme uz vidi nav sagaidāma. 24.2. Ministru kabineta norādītais pētījums "Ietekmes uz vidi analīzes matrica galvenās cirtes caurmēra izmaiņām" ir sagatavots prezentācijas veidā un nesniedz priekšstatu par to, kā nonākts pie secinājuma, ka būtiska ietekme uz vidi nav paredzama. Turklāt Pieteikuma iesniedzēji tiesas sēdē norādīja uz vairākiem riskiem, kas šajā pētījumā nav vērtēti, piemēram, tādiem kā mežaudzes struktūras vienkāršošanās, mirušās koksnes apjoma samazināšanās, traucējumu putniem pieaugums, mežu fragmentācija. No Ministru kabineta norādītā pētījuma "Galvenās cirtes parametru noteikšana", kas arī sagatavots prezentācijas veidā, ir konstatējams, ka tā mērķis bijis noteikt galvenās cirtes optimālos parametrus, kas nodrošina ekonomiski efektīvu meža resursu apsaimniekošanu, un secinājumi izdarīti attiecībā uz meža kapitālvērtības pieaugumu, tīro ienākumu gūšanas potenciālu. Apstrīdētās normas pieņemšanas procesā Ministru kabinets ir atsaucies arī uz mežzinātnes pētījumiem. Taču no lietas materiāliem un Ministru kabineta sniegtajām atbildēm konstatējams, ka ietekmes uz vidi vērtēšanā neatkarīgi sugu un biotopu aizsardzības speciālisti nav pieaicināti un šādu speciālistu pētījumi nav izmantoti. Tas liecina par to, ka dažādo interešu līdzsvars nav vispusīgi pārbaudīts, un no Ministru kabineta darbībām nevar gūt pārliecību arī par to, ka apstrīdētās normas iespējamā ietekme vērtēta, pienācīgi pārbaudot norādītos vides kaitējuma riskus attiecībā uz sugām un biotopiem. Tāpat ir konstatējams, ka Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdē, kad tika pieņemta apstrīdētā norma, Zemkopības ministrijai kopīgi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju uzdots sagatavot un iesniegt informatīvo ziņojumu, kurā būtu vispusīgi izvērtēti visi ar kailcirtēm saistītie aspekti, arī ietekme uz apkārtējo vidi un tās daudzveidību (sk. Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdes protokolu Nr. 33, 79. §). Tas liecina par to, ka pirms apstrīdētās normas pieņemšanas Ministru kabineta rīcībā nav bijis pilnīgas un pietiekamas informācijas, lai apzinātu un vērtētu iespējamās negatīvās sekas. 24.3. Ministru kabinets savus apsvērumus par iespējamo ietekmi uz aizsargājamām sugām un biotopiem ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām pamato galvenokārt ar to, ka ticis prognozēts neliels galvenās cirtes platības pieaugums un arī pēc apstrīdētās normas pieņemšanas esot redzams, ka platība pieaugusi nebūtiski. Tomēr tas neizslēdz risku, ka arī nelielā platībā atrodas īpaši aizsargājamas sugas un biotopi, kuriem apstrīdētās normas rezultātā var tikt nodarīts kaitējums. Vērtējot ietekmes uz vidi būtiskumu, jāņem vērā ne tikai teritorijas platība, bet arī tādi kritēriji kā ietekmes ilgums, biežums, seku atgriezeniskums, ietekmes kumulatīvais efekts, iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas jutīgums un īpatnības (sk. likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.2 pantu). Pienācīgs plāna vai projekta ietekmes novērtējums ir jāveic, ja pastāv iespēja vai risks, ka šis plāns vai projekts var ievērojami ietekmēt attiecīgo teritoriju. Ievērojot it īpaši piesardzības principu, šāds risks pastāv tad, ja, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, nevar konstatēt, ka šis plāns vai projekts būtiski neietekmēs attiecīgo teritoriju (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2011. gada 6. maija sprieduma C-538/09 "Commission v Belgium" 39. punktu un 2018. gada 12. aprīļa sprieduma C-323/17 "People Over Wind and Sweetman" 34. punktu). Ja pastāv šaubas par to, vai ir iespējama būtiska ietekme, ir veicama pārbaude, kas ļauj efektīvi izvairīties no tā, ka tiek atļauta plānu vai projektu īstenošana, kas būtiski ietekmē aizsargājamo teritoriju (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2004. gada 7. septembra sprieduma lietā C-127/02 "Waddenvereniging and Vogelsbeschermingvereniging" 44. punktu). Tādējādi, ņemot vērā piesardzības principu, stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums ir veicams ne vien tad, ja pastāv risks, ka plānotā darbība var ietekmēt īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, bet arī tad, ja, balstoties uz objektīvu informāciju, nevar izslēgt šādas ietekmes iespējamību. Tiesas sēdē Dr. biol. Guntis Brūmelis norādīja, ka pirms apstrīdētās normas pieņemšanas bija iespējams, izmantojot Meža reģistra datus, apzināt potenciālās mežaudzes, uz kurām attiektos ciršana pēc caurmēra, un kopsakarā ar informāciju par Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem vērtēt iespējamo nelabvēlīgo ietekmi. Satversmes tiesa konstatē, ka Ministru kabinets šādu vērtējumu nav veicis, bet secinājumus balstījis tikai uz prognozi, ka galvenās cirtes platības pieaugums būs neliels. 24.4. Ministru kabinets norādījis, ka apstrīdētā norma ir jāskata kopsakarā ar citiem grozījumiem Ciršanas noteikumos un Meža atjaunošanas noteikumos, kuros paredzētas papildu dabas aizsardzības prasības un papildu meža atjaunošanas prasības. Tajos esot noteikts lielāks skaits cirtēs atstājamo ekoloģisko koku un kritalu, kā arī samazināts laikposms, kādā veicama mežaudzes atjaunošana pēc kailcirtes. Šie noteikumi paredzot stingrākas prasības meža atjaunošanai, lai uzlabotu meža kvalitāti un ilgtermiņa vērtību. Tikšot veidotas tādas mežaudzes, kuras sastāvēs no ģenētiski augstākas kvalitātes kokiem, kas būs noturīgāki pret klimata pārmaiņām. Galvenās cirtes caurmēra samazināšana kopsakarā ar grozījumiem Meža atjaunošanas noteikumos vidi ietekmēšot labvēlīgi. Stratēģiskais novērtējums ir veicams tad, ja ietekme uz vidi var būt būtiska. Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" ietekmi uz vidi definē kā tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību (īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes, īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes biotopus), augsni, zemes dzīles, ūdeni, gaisu, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu (sk. likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 1. panta 1. punktu). Tādējādi likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" nenosaka to, ka būtiska ietekme var būt tikai nelabvēlīga. Stratēģiskā novērtējuma ietvaros kopsakarā ir vērtējamas dažāda rakstura ietekmes - gan labvēlīgas, gan neitrālas, gan nelabvēlīgas. Tas, ka papildus tiek noteiktas prasības, kam var būt labvēlīga ietekme uz vidi, nevar būt par iemeslu stratēģiskā novērtējuma neveikšanai. 24.5. Gan pirms apstrīdētās normas pieņemšanas, gan Satversmes tiesas sēdes laikā lietas dalībniekiem, kā arī pieaicinātajām personām bija un joprojām ir būtiski atšķirīgi viedokļi par apstrīdētās normas iespējamo ietekmi uz vidi. Pieteikuma iesniedzēju argumenti par šīs normas iespējamo ietekmi uz vidi, arī Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamām putnu sugām, nav abstrakti un formāli, bet norāda uz to, ka apstrīdētajai normai šāda ietekme varētu būt. Savukārt darbības, ko Ministru kabinets veicis pirms apstrīdētās normas pieņemšanas, neliecina par vispusīgu iespējamās ietekmes uz vidi vērtēšanu. Satversmes tiesa atzīst, ka pastāv iespēja, ka apstrīdētā norma var radīt būtisku ietekmi uz vidi vai Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju.