25. Article

Ja ir iespējamība, ka apstrīdētā norma var radīt būtisku ietekmi uz vidi, Ministru kabinetam jārīkojas atbilstoši ilgtspējības principam un piesardzības principam un jāievēro likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumos Nr. 157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" (turpmāk - Noteikumi par stratēģiskā novērtējuma veikšanas kārtību) paredzētā kārtība, kādā tiek izlemts jautājums par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību. Atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.1 panta pirmajai daļai, uzsākot tāda plānošanas dokumenta sagatavošanu, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, arī uz Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju (Natura 2000), tā izstrādātājs iesniedz kompetentajai institūcijai rakstveida iesniegumu. Pirms rakstveida iesnieguma iesniegšanas izstrādātājs konsultējas ar ieinteresētajām vides un sabiedrības veselības institūcijām par plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību un par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību. Iesniegumā tā izstrādātājam, ņemot vērā arī likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.2 pantā noteiktos stratēģiskā novērtējuma kritērijus un ieinteresēto institūciju viedokli, ir jāpamato nepieciešamība piemērot stratēģisko novērtējumu vai arī iemesli, kuru dēļ konkrētajam plānošanas dokumentam stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams. Savukārt, izvērtējot izstrādātāja iesniegumu, Vides pārraudzības valsts birojs pieņem lēmumu par to, vai attiecībā uz konkrēto dokumentu ir veicams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (sk. likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 23.3 pantu un Noteikumu par stratēģiskā novērtējuma veikšanas kārtību 7. punktu). Satversmes tiesa atzīst, ka iespējamās ietekmes vērtējums, ko Ministru kabinets veicis pirms apstrīdētās normas pieņemšanas, nevar aizstāt likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" paredzēto procedūru, kurā ir noteikti konkrēti ietekmes būtiskuma vērtēšanas kritēriji, kā arī paredzētas konsultācijas ar vides institūcijām. Situācijā, kad ir pamats domāt par iespējamās ietekmes uz vidi būtiskumu, tieši šī procedūra ļauj objektīvi, ievērojot visu iesaistīto personu intereses, noskaidrot, vai šāda ietekme tiešām būs un vai ir jāveic stratēģiskais novērtējums. Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka pat tad, ja pirms apstrīdētās normas pieņemšanas bija jāveic stratēģiskais novērtējums, pastāvēja steidzamības apstākļi, kas attaisnojot šāda novērtējuma neveikšanu. Proti, apstrīdēto normu kopā ar grozījumiem Meža atjaunošanas noteikumos bijis nepieciešams pieņemt steidzamības kārtībā, jo 2022. gadā izveidojusies enerģētiskā krīze raisījusi bažas par vietējās izcelsmes atjaunojamo energoresursu - malkas un šķeldas - pieejamību. Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta sestās daļas 2. punktu noteikumi par stratēģisko novērtējumu neattiecas uz plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar ārkārtas situācijām. No minētās normas izriet, ka ārkārtas situācijai ir jābūt vienīgajam mērķim, lai būtu pieļaujama atkāpšanās no prasības par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību. Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētās normas pieņemšanas pamatā jau no 2016. gada, kad tika uzsākta tās virzība, bija mērķis uzlabot nākotnes mežu noturību pret klimata pārmaiņām un palielināt mežu ražību un ogļskābās gāzes piesaisti. Savukārt enerģētiskā krīze un šķeldas cenu kāpums tikai paātrinājis apstrīdētās normas pieņemšanu, taču šo jautājumu risināšana neesot bijusi apstrīdētās normas galvenais mērķis. Šķeldas cenas kāpums bijis steidzamības pamatojums, taču noteikumu projekta mērķis bijis cits - ilgtspējīga, daudzpusīga meža apsaimniekošana. Tādējādi jau arī pats Ministru kabinets atzīst to, ka apstrīdētās normas pieņemšana nebija saistīta tikai ar ārkārtas situāciju vien. Tā kā apstrīdētās normas mērķis nebija tikai ārkārtas situācijas risināšana, nav pastāvējuši tādi apstākļi, kas ļautu atkāpties no stratēģiskā novērtējuma procedūras. Ministru kabinets nav ievērojis kārtību, kādā pirms tāda normatīvā akta pieņemšanas, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jāvērtē šīs iespējamās ietekmes būtiskums un nepieciešamība veikt stratēģisko novērtējumu. Ievērojot iepriekš norādīto procesuālo kārtību, varēja tikt pieņemts citāds lēmums attiecībā uz stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību. Tādējādi Satversmes tiesa atzīst, ka apstrīdētās normas pieņemšanas procesā nav ievērots ilgtspējības princips un piesardzības princips. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 115. pantam.