26. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas, ja tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar šā likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa var spriedumā norādīt brīdi, ar kuru zaudē spēku apstrīdētā tiesību norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža. Tādējādi Satversmes tiesai ir jāvērtē, ar kuru brīdi apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu. Pieteikuma iesniedzēji pamato savu lūgumu ar to, ka no 2022. gada 30. jūnija, kad apstrīdētā norma stājās spēkā, līdz 2023. gada 1. janvārim ir būtiski pieaudzis izsniegto ciršanas apliecinājumu skaits. Meža īpašnieki bijuši ieinteresēti saņemt trīs gadus derīgos ciršanas apliecinājumus, lai jaunās mežaudžu atjaunošanas prasības uz tiem neattiektos. Ja apstrīdēto normu atzītu par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīža, tad apliecinājumi koku ciršanai, kas izsniegti, pamatojoties uz apstrīdētajā normā ietvertajiem caurmēra rādītājiem, būtu spēkā un cirsmas, kuras vēl nav izcirstas, varētu turpināt izcirst līdz apliecinājuma derīguma termiņa beigām. Tas būtiski negatīvi ietekmētu vidi un plašākas sabiedrības intereses. Ministru kabineta pārstāvis norādīja, ka jāņem vērā arī apstāklis, ka daudzi meža īpašnieki pēc cirsmas apliecinājumu saņemšanas šīs cirsmas ir pārdevuši ar koksnes ieguvi saistītiem uzņēmumiem un saņēmuši par to samaksu. Normas atcelšana radīšot civiltiesisko strīdu skaita pieaugumu tiesās. 26.1. Izvērtējot, vai atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža, Satversmes tiesai jāapsver, kādas sekas tas varētu radīt (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20. februāra sprieduma lietā Nr. 2019-09-03 24.2. punktu). Pamatojoties uz apstrīdētajām normām, ir izdoti apliecinājumi koku ciršanai. Šie apliecinājumi ir derīgi trīs gadus, tādējādi pastāv iespēja, ka vēl neizcirstās cirsmas šajā laikposmā varēs nocirst. Ņemot to vērā, Satversmes tiesa atzīst, ka apstrīdētā norma ir jāatzīst par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža. Ciršanas apliecinājumi ir to adresātiem labvēlīgi administratīvie akti. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām administratīvais akts nezaudē savu spēku tāpēc vien, ka tiesību norma, uz kura pamata tas izdots, ir atzīta par prettiesisku. Lai arī tas nozīmē, ka administratīvais akts objektīvi jau no paša sākuma ir bijis prettiesisks, šāds akts paliek spēkā, kamēr tiek izpildīts vai kamēr iestājas tā derīguma beigu termiņš. Tādējādi apstrīdētās normas atzīšana par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža pati par sevi nenovērstu apstrīdētās normas radītās sekas, uz kurām norādījuši Pieteikuma iesniedzēji. 26.2. Satversmes tiesas likuma 31. panta 12. punkts noteic, ka Satversmes tiesas spriedumā var tikt ietverti "citi tiesas nolēmumi". Satversmes tiesas likums piešķir pašai tiesai pilnvaras lemt par sprieduma izpildes nodrošināšanu, proti, noteikt savu spriedumu tiesiskās sekas (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 6. novembra sprieduma lietā Nr. 2013-20-03 14.1. punktu). Atbilstoši Ciršanas noteikumu 86. punktam gadījumā, kad apliecinājuma darbības laikā mainās tiesiskie apstākļi, Valsts meža dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu par apliecinājuma atcelšanu. Arī atbilstoši Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 2. punktam adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu. Turklāt šādā gadījumā administratīvā akta adresāts ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principu netiek aizsargāts, jo ir brīdināts par šādu seku iespējamību un viņam ar to ir jārēķinās. Viens no gadījumiem, kad mainās tiesiskie apstākļi, ir tiesību normas atzīšana par spēkā neesošu ar Satversmes tiesas spriedumu. Tādējādi Ciršanas noteikumi paredz, ka uz Satversmes tiesas sprieduma pamata ir iespējama ciršanas apliecinājumu atcelšana un to saņēmējus neaizsargā tiesiskās paļāvības aizsardzības princips. Ciršanas noteikumi neparedz obligātu pienākumu atcelt ciršanas apliecinājumus, tomēr arī Eiropas Savienības Tiesa ir uzsvērusi dalībvalsts pienākumu novērst ietekmes uz vidi novērtējuma nepilnību sekas. Novērtējuma direktīvas galvenais mērķis netiktu ievērots, ja tiesas neveiktu savas valsts tiesībās paredzētos pasākumus, kas ir piemēroti tam, lai novērstu iespēju, ka šāds plāns vai programma, tostarp to ietvaros realizējami projekti, varētu tikt īstenoti bez vides novērtējuma (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 28. februāra sprieduma C-41/11 "Inter-Environnement Wallonie and Terre wallonne" 44.-47. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesa atzīst, ka Ministru kabinetam ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka spēku zaudē tie spēkā esošie ciršanas apliecinājumi, kas izdoti, pamatojoties uz apstrīdēto normu, gadījumos, kad koku caurmērs cirtē ir mazāks, nekā tas bija paredzēts Ciršanas noteikumu 7. pielikumā redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 29. jūnijam. 26.3. Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka tai iespēju robežās ir jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu pieteikuma iesniedzējiem vai citām personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm. Ja tas ir iespējams un nepieciešams, Satversmes tiesa sprieduma nolēmumu daļā var atzīt, ka juridisko spēku atgūst tiesību normas, kas grozītas ar tādu apstrīdēto aktu, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normām (sal. sk. Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 22. punktu). Pieteikuma iesniedzēji Ciršanas noteikumu 7. pielikumu apstrīdējuši tikai daļā, ar kuru galvenās cirtes caurmērs tika samazināts. Apstrīdētajai normai zaudējot spēku, rastos tāda situācija, ka attiecībā uz atsevišķu egļu, priežu un bērzu bonitātēm tiesiskajā regulējumā vispār nebūtu noteikts galvenās cirtes caurmērs. Galvenā cirte attiecībā uz šo sugu bonitāšu kokiem joprojām varētu tikt veikta, kokiem sasniedzot Meža likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā norādīto vecumu. Taču meža īpašniekiem līdz šim ir bijusi iespēja veikt galveno cirti arī pēc caurmēra. Turklāt stratēģiskais novērtējums Meža pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam tika veikts laikā, kad bija spēkā Ciršanas noteikumu 7. pielikums tādā redakcijā, kāda bija pirms apstrīdētās normas pieņemšanas. Tātad veiktajā ietekmes uz vidi novērtējumā ir ņemts vērā iepriekš noteiktais galvenās cirtes caurmērs. Ņemot vērā arī meža īpašnieku intereses, ir atzīstams, ka jālemj par līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim spēkā bijušās tiesību normas juridiskā spēka atjaunošanu. Taču, ņemot vērā to, ka Ciršanas noteikumu 7. pielikums zaudē spēku tikai apstrīdētajā daļā, 7. pielikuma redakcija, kas bija spēkā līdz 2022. gada 29. jūnijam, ir atjaunojama daļā, kurā spēku zaudējusi apstrīdētā norma. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: