5. Article

Pieaicinātā persona - Vides pārraudzības valsts birojs - norāda, ka ne likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", ne Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk - Novērtējuma direktīva) expressis verbis nav paredzēts, ka stratēģiskais novērtējums būtu piemērojams ārējam normatīvajam aktam. Vides pārraudzības valsts birojs sniedzis atzinumu "Par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.-2020. gadam Vides pārskatu". Vides pārskatā neesot paredzēti risinājumi ciršanas apjomu palielināšanai, pamatojoties uz koku vidējā caurmēra izmaiņām. No Vides pārskata esot izrietējis tas, ka pāraugušo mežaudžu īpatsvars palielināsies. Vides pārskatā esot definēti pasākumi meža vērtības palielināšanai, taču neesot konstatējams, ka kāds no šiem pasākumiem būtu paredzējis vidējā caurmēra izmaiņas. Tas neizrietot arī no Meža pamatnostādnēm. Tādējādi attiecībā uz vidējā caurmēra izmaiņām, kādas paredzētas apstrīdētajā normā, neesot veikts stratēģiskais novērtējums. No Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 27. oktobra spriedumā lietā C-290/15 un 2020. gada 25. jūnija spriedumā lietā C-24/19 paustajām atziņām varot secināt: tas vien, ka izmaiņas ir noteiktas ar ārējā normatīvajā aktā ietvertu tiesību normu, vēl nenozīmē, ka šādas izmaiņas nebūtu pakļaujamas stratēģiskajam novērtējumam gadījumā, kad attiecīgā tiesību norma tiek atzīta par tādu, kas atbilst konkrētam plānam vai programmai.