59. Article

Izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums). Ministru prezidente E. Siliņa Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒ labklājības ministrs U. Augulis 1. pielikums Ministru kabineta 2024. gada 9. aprīļa noteikumiem Nr. 229 "7. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes pētījumi Nr. p. k. Nosaukums Darba uzdevumi Finansējums (euro)* Izpildītājs Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments 1. Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam 1.1. modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošos rādītājus; 1.2. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši kārtējām metodoloģijas izmaiņām; 1.3. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes atbilstoši jaunākajiem datiem, informācijai un pieņēmumiem 2024. gadā; 1.4. aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas prognozēšanas bloku; 1.5. aktualizēt valsts atbalsta maksājumu un ar to saistīto regresiju vienādojumu sistēmu modelī; 1.6. pilnveidot SEG emisiju aprēķinus atbilstoši iepriekšējā gadā izstrādātajai rokasgrāmatai; 1.7. papildināt modeli ar pesticīdu izmantošanas bloku 80 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 2. Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā 2.1. iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā: 2.1.1. veikt monitoringu ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī; 2.1.2. veikt monitoringu, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotajās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums - ne retāk kā reizi ceturksnī; 2.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) izskalošanos no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs) - ne retāk kā reizi mēnesī; 2.2. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskajā praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija), HYPE (Zviedrija) vai SWAT (ASV) ūdens kvalitātes modeļiem; 2.3. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas (N un P noplūdes) koeficientiem dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskajā sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem; 2.4. veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī; 2.5. veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē; 2.6. uzturēt esošās un atbilstoši iespējām pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām; 2.7. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem 61 300 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 3. Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana 3.1. raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU)): 3.1.1. turpināt CO2, CH4 un N2O emisiju vērtēšanu lauksaimniecībā izmantotajās zemēs, izmantojot sarkano āboliņu kā pasējas augu (vismaz trīs kultūraugi ar pasējas auga izmantošanu un bez tā); 3.1.2. turpināt raksturot pasējas auga izmantošanas un izvēlēto kultūraugu ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, ko apsaimnieko LBTU APP "Agroresursu un ekonomikas institūts" (AREI) Stendes pētniecības centrs, tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma, gaisa temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisijām; 3.1.3. sagatavot ziņojumu un zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem; 3.2. izvērtēt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai (LVMI "Silava"): 3.2.1. izvērtēt Eiropas Savienības (ES) regulējuma priekšlikumus saistībā ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora SEG inventarizācijas un prognožu ziņojumiem, to darbību datiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem, ziņojot par klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi; 3.2.2. novērtēt Latvijas ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas darbību atbilstību kritērijiem, kurus ES noteikusi oglekļsaistīgas lauksaimniecības pasākumiem, un sagatavot priekšlikumus pasākumu atbilstības nodrošināšanai; 3.3. raksturot augsnes heterotrofās elpošanas ietekmi uz CO2 apriti, SEG emisijām no augsnes un oglekļa ienesi ar augu atliekām aluviālās (palieņu) augsnēs ilggadīgajos zālājos un aramzemēs (LVMI "Silava" un AREI): 3.3.1. turpināt iegūt empīriskos datus (par SEG emisiju un augsnes heterotrofo elpošanu) trijās sējplatībās; 3.3.2. sagatavot zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem ilggadīgajos zālājos, tostarp par CO2 emisijas faktoriem aluviālām augsnēm; 3.3.3. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem; 3.4. turpināt iegūt empīriskos datus par iepriekš aprobēto audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz CO2, CH4 un N2O emisijām no augsnes, augu sekā lietojot trīs atšķirīgus augsnes apstrādes paņēmienus un nodrošinot datu kopu vismaz par divām sezonām (LVMI "Silava" un AREI) 70 261 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments 4. Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā 4.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LBTU): 4.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs; 4.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās; 4.2. meliorācijas kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā (LBTU un LVMI "Silava"): 4.2.1. uzlabot iepriekš izstrādātos algoritmus meliorācijas grāvju automātiskai identificēšanai un tehniskā stāvokļa novērtēšanai un veikt automātisku meliorācijas grāvju klasifikāciju Latvijas teritorijai (LVMI "Silava"); 4.2.2. veikt topoloģisko savienošanu drenu kolektoru ar diametru 10-20 cm līnijveida objektiem, izmantojot meliorācijas kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un 2021., 2022. un 2023. gadā aprobēto topoloģiskās savienošanas metodiku valsts nozīmes ūdensnoteku, grāvju tīkla un drenu kolektoru ar diametru, lielāku par 20 cm, līnijveida objektiem (LBTU) 51 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 5. Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana 5.1. pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanas un monitoringa metodes pētījums Zemgales un Latgales reģionā (kopā 7-8 lauka pupas sējumos); 5.2. dabiskajos zālājos sastopamo bišu sugu sastāva pētniecība dažādos Latvijas reģionos; 5.3. bišu sugu sabiedrību un daudzveidības sezonālais monitorings laukaugu platībās; 5.4. informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu saimju pētījumos; 5.5. medusbišu ziedputekšņu paraugu ievākšana un botāniskā sastāva noteikšana 80 998 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 6. Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā 6.1. nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļkoku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, kā arī nodrošināt tīmekļvietnē brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem; 6.2. veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti; 6.3. turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas atļauti bioloģiskajā audzēšanā; 6.4. laputu prognožu modeļa aprobācija Latvijas apstākļos precīza smidzinājuma laika noteikšanai; 6.5. veikt izmēģinājumu ābeļu stādījumā zaru slimību ierobežošanai 30 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 7. Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte 7.1. apkopot pieejamo informāciju par prioritāro savvaļas sugu izplatību un atradnēm; 7.2. analizēt apkopoto informāciju, lai saprastu, par kurām sugām vai reģioniem trūkst informācijas (angļu v. - gap analysis); 7.3. no pieejamās informācijas identificēt platības ar lielāku sugu daudzveidību un sastopamību 10 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments 8. Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte 8.1. ievākt bioloģisko materiālu no Latvijas brūnās (vecā tipa) govs šķirnes un Latvijas zilās govs šķirnes dzīvniekiem un turpināt slaucamo govju un vaislas buļļu genoma analīzi pieaugušajiem un 2022. un 2023. gadā dzimušajiem dzīvniekiem; 8.2. apgūt Latvijas baltās cūkas šķirnes kuiļu bioloģiskā materiāla (spermas) dziļo sasaldēšanu. Ievākt Latvijas baltās cūkas šķirnes dzīvnieku sarus un veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu cūku genotipus gaļas kvalitāti un iedzimto slimību ietekmējošiem gēniem; 8.3. apkopot iegūto informāciju datubāzē, analizēt iegūtos rezultātus un sagatavot ieteikumus vietējo apdraudēto šķirņu liellopu un cūku pāru atlasei, lai populācijās palielinātu ģenētisko daudzveidību, samazinātu inbrīdingu un atbilstoši iespējām izvairītos no nevēlamu gēnu izplatības populācijās; 8.4. sadarbībā ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām iegūt bioloģisko materiālu no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu 2023. un 2024. gadā dzimušajiem lauksaimniecības dzīvniekiem 25 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 9. Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums 9.1. noteikt medus autentiskumu, veicot medus sastāvā esošo gaistošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas - izotopu attiecības masspektrometrijas - metodi. Sagatavot pētījuma rezultātā izveidoto datubāzi, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem; 9.2. noteikt medus kvalitātes parametrus (HMF, cukuru saturu, elektrovadītspēju, ūdens saturu u. c.) Latvijas izcelsmes paraugos; 9.3. veikt pesticīdu atlieku izplatības monitoringu ar masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugos noteikt glifosāta saturu ar AEŠH-MS/MS metodi un svina saturu ar ICP-MS metodi 30 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 10. Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu 10.1. ievākt augu produktu un augsnes paraugus un noteikt tajos esošo augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk - AAL) atliekvielu sastāvu un daudzumu, analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu ievākšanas vietās; 10.2. noteikt AAL atliekvielas avota ūdeņos, kuros varētu būt potenciāls piesārņojums no lauksaimniecības ražošanas; 10.3. ievākt (augsnes, ziedaugu) paraugus buferjoslās un noteikt AAL atliekvielas; 10.4. noteikt AAL atliekvielas ziedputekšņos un analizēt tās saistībā ar botānisko sastāvu 60 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 11. Kāpostu cekulkodes Plutella xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu fenoloģijas pētījumi 11.1. veikt kāpostu cekulkodes imago monitoringu; 11.2. veikt kāpostu cekulkodes olu uzskaiti uz augiem; 11.3. veikt kāpuru un to bojājumu novērtējumu krustziežu dārzeņu stādījumos; 11.4. veikt citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitoringu 33 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 12. Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai 12.1. noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu (NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm), veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK bilances vismaz četru gadu periodā (2021.-2024.), šajās saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu efektivitāti (2022.-2025.); 12.2. analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, lai to izmantotu mēslošanas normatīvu izstrādei (2021.-2025.); 12.3. izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu (2021.-2025.); 12.4. noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021.-2022.); 12.5. ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kuros tiks pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko efektivitāti (2021.-2024.); 12.6. izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025.); 12.7. sagatavot zinātniskas un populāras publikācijas zināšanu pārnesei (2023.-2025.) 50 000 Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments 13. Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma - pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi 13.1. apkopot pieejamo informāciju par ierasto praksi AAL lietojumā dažādos reģionos, dažādu lielumu saimniecībās, dažādiem kultūraugiem, lai noskaidrotu bāzes līniju AAL lietojumā pa kultūraugu grupām, un izstrādāt rekomendācijas turpmākam AAL lietojuma samazinājumam; 13.2. veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos, lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas un dažādas devas augu augšanas regulatoriem, fungicīdiem un herbicīdiem; 13.3. veikt slimību uzskaiti plašāk audzētajām ziemas kviešu šķirnēm 123 343 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 14. ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari 14.1. veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā; 14.2. veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu taksonomijas regulējuma kontekstā; 14.3. izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē taksonomijas regulējuma kontekstā 26 000 Agroresursu un ekonomikas institūts Lauksaimniecības departaments 15. Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu 15.1. uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kad visos izmēģinājuma lauciņos vienā sezonā tiek sēts viens kultūraugs (2021./2022. g. - ziemas rapsis, 2022./2023. g. - ziemas kvieši, 2023. g. - starpkultūra, 2024. g. - pupas, 2025. g. - vasaras mieži, 2026. g. - daudzgadīgo zālaugu mistrs, 1. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu, 2027. g. - daudzgadīgo zālaugu mistrs, 2. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu); 15.2. ar augsnes kaļķošanu radīt izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, ietverot arī nekaļķotus lauciņus, bet lauciņus, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2,50 t/ha-1), atkārtoti kaļķojot ar pusi no nepieciešamās kaļķošanas devas (2,60 t/ha-1), visu nepieciešamo kaļķošanas devu (5,60 t/ha-1) un uzturošo kaļķošanas devu. 2021. gadā izmēģinājuma lauciņi kaļķoti atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros atkārtojumos; 15.3. izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas, ietverot arī nemēslotus lauciņus, bet pārējos lauciņos dodot pusi no ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 45:30:45 kg/ha-1), ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, |NPK = 90:60:90 kg/ha-1) un pārpalikumu nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 135:90:135 kg/ha-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un devas tiks pielāgotas attiecīgā kultūrauga prasībām. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras minerālā mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos; 15.4. veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva pārmaiņas, tostarp pH, kopējā slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrāciju (mg/l-1) un noplūdes (kg/ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām; 15.5. novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu saturu, NH4-N, NO3-N, P2O5, K2O, Ca, Mg); 15.6. noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs); 15.7. apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos 13 200 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 16. Lauksaimniecības dzīvnieku radīto siltumnīcefektu gāzu (SEG) un amonjaka emisiju novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās saimniekošanas apstākļos 16.1. atlasīt saimniecības datu ievākšanai saskaņā ar pētījuma metodiku: 16.1.1. kazu saimniecības; 16.1.2. putnu saimniecības; 16.1.3. zirgu saimniecības; 16.2. apmeklēt saimniecības, iepazīstināt tās ar pētījuma metodiku, ievākt sākotnējos datus un paraugus un veikt dzīvmasas mērījumus saskaņā ar pētījuma metodiku; 16.3. turpināt datu ievākšanu no iepriekšējos gados atlasītajām saimniecībām; 16.4. ievāktos paraugus testēt laboratorijā saskaņā ar pētījuma metodiku; 16.5. apkopot iegūtos datus un sniegt tos SEG un amonjaka emisijas aprēķiniem 40 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 17. Dabisko un antropogēno faktoru ietekmes uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm novērtējums 17.1. novērtēt slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu eksperimentālo lauciņu, drenu lauku, mazo sateces baseinu, mazo un vidējo upju izpētes līmeņos atkarībā no meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, zemes lietojuma veidu īpatsvara, nozīmīgākajiem kultūraugiem, mēslojuma līdzekļu izkliedes, meliorācijas sistēmu klātbūtnes, mājdzīvnieku novietnēm. Noteikt slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrāciju un noplūžu ilgtermiņa mainības tendences, izmantojot Mann-Kendall testu; 17.2. novērtēt pasākumu ieviešanas ietekmi uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem, tostarp slāpekli saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, slāpekli, fosforu un kāliju saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas un kaļķošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, organiskā mēslojuma izkliedes un mājdzīvnieku novietņu ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem; 17.3. izmantot HYPE modeli pasākumu ieviešanas ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem modelēšanai, novērtējot arī gar valsts nozīmes ūdensnotekām un grāvjiem ieviestu dažādu platumu buferjoslu ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu, samazinātu minerālo un organisko mēslošanas līdzekļu izkliedes devu izmantošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu; 17.4. sagatavot secinājumus par nozīmīgākajiem slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu ietekmējošiem dabiskajiem un antropogēnajiem faktoriem. Izstrādāt ieteikumus par pasākumiem, kas ieviešami, lai samazinātu slāpekļa un fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm un mājdzīvnieku novietnēm 55 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 18. Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) aktualizēšana lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju 18.1. attīstīt MACC metodiku un iekļaut ekosistēmu pakalpojumu vērtību SEG, amonjaka emisijas samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas pasākumu izvērtēšanā; 18.2. izstrādāt papildu variācijas līdz šim izstrādāto MACC līkņu SEG un amonjaka emisijas samazinošu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtēšanai, atspoguļojot dažādus pasākumu ieviešanas tempus; 18.3. sagatavot žurnāla (Q1-Q2) rakstu par MACC pieejas izmantošanu Latvijas lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju 24 452 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 19. Alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas auzu un rudzu sējumos 19.1. veikt lauka izmēģinājumus auzu un rudzu sējumos, pamatojoties uz noteikto sēņu daudzveidību, lai noskaidrotu efektīvākos kaitīgo organismu alternatīvos ierobežošanas līdzekļus; 19.2. veikt laboratorijas izmēģinājumus (rudziem un auzām) hiperspektrālās kameras metodikas aprobācijai mikotoksīnus izdalošo patogēno sēņu agrīnajai noteikšanai; 19.3. pamatojoties uz izmēģinājumos iegūtajiem rezultātiem un literatūras izpēti, sagatavot alternatīvo ierobežošanas metožu ekonomisko un saimniecisko pamatojumu; 19.4. veikt patogēno sēņu daudzveidības izpēti auzu un rudzu sējumos, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajām audzēšanas sistēmām un mikotoksīnus veidojošām sēņu sugām 75 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 20. Herbicīda aizvietošanas iespējas cīņā ar nezālēm dažādās kultūraugu grupās 20.1. veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un ekonomisko izvērtējumu, samazinot herbicīdu lietojuma reižu skaitu un mehāniski ierobežojot nezāles ar dažādu augsnes apstrādes veidu (aršanas, minimālas apstrādes, bezaršanas) kombinēšanu; 20.2. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2) un metāna (CH4) emisijas mērījumus 2023. gadā iekārtotajos izmēģinājuma variantos; 20.3. veikt ilggadīgo analīzi par nezāļu sēklu bankas izmaiņām, lietojot tikai mehānisko nezāļu ierobežošanu; 20.4. aprobēt nezāļu seguma noteikšanu (datu ieguve un analīze), izmantojot dronu ar multispektrālo kameru 80 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 21. Increase - Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmām (INCREASE - Intelligent Collections of Food Legumes Genetic Resources for European Agrofood Systems https://www.pulsesincrease.eu/) 21.1. no atlasītajiem dārza pupiņu (Phaseolus vulgaris) kloniem iegūt vienas sēklas līnijas (angļu v. - Single-Seed Descent (SSD)), lai tās varētu nodot projekta partneriem ģenētiskajām analīzēm; 21.2. veikt SSD fenotipisko izvērtējumu; 21.3. nosūtīt SSD paraugus partneriem ģenētiskajai izvērtēšanai; 21.4. papildināt atlasīto klonu kolekciju ar jauniem kloniem. 2024. gadā vairāk uzmanības veltīt kāršu pupiņu pētījumiem; 21.5. noteikt katra klona ražu un ražas kvalitāti. Iesaistīties projektā plānotajos pasākumos un informēt sabiedrību par rezultātiem 10 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 22. Bioloģiskās sēklas pielietošanas nodrošināšanai un izmantošanas paaugstināšanai nepieciešamo pasākumu izstrāde 22.1. turpināt situācijas izpēti par ES valstīs pastāvošajām tendencēm līdzvērtīgu šķirņu sarakstu veidošanā un izmantošanā, tostarp projekta LIVESEEDING rezultātu izmantošanas iespējas, bioloģiskajā lauksaimniecībā ierobežojot atļauju izsniegšanu nebioloģiskas sēklas izmantošanai; 22.2. apkopot datus par līdzvērtīgajām laukaugu šķirnēm ar uzņēmumiem, lauku dienu organizētājiem utt. Pētāmās sugas - ziemas un vasaras kvieši, mieži, auzas, zirņi, pupas; 22.3. turpināt izvērtēt informāciju par bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotajām šķirnēm valstīs ar līdzīgiem augšanas apstākļiem; 22.4. turpināt šķirņu salīdzinājuma pētījumu izvēlēto laukaugu šķirnēm, nosakot vienu vai vairākus vairāk atbilstošos izmēģinājumu reģionus (Vidzeme, Kurzeme, Latgale). Pētāmās sugas - ziemas un vasaras kvieši, auzas, zirņi; 22.5. izstrādāt priekšlikumu datubāzes modelim par laukaugu šķirņu izmēģinājumu bioloģiskajā saimniekošanā; 22.6. izstrādāt priekšlikumus kritēriju izvēlei, kuri laukaugu šķirnes ļautu grupēt pēc līdzvērtīgām pazīmēm, ņemot vērā izmantošanu un (vai) audzēšanas prasības, viedokļa saskaņošanā iesaistot ieinteresētās institūcijas, organizācijas un interesentus organizētos semināros 70 000 Agroresursu un ekonomikas institūts Veterinārais un pārtikas departaments 23. Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņa datu iegūšana riska izvērtējumu veikšanai un kopējās diētas (Total diet study) pētījumu pieejas izmēģinājumpētījums (pilotēšana) 23.1. atlasīt dalībniekus detalizētu pārtikas patēriņa un pagatavošanas datu iegūšanai, izmantojot gan esošu respondentu datubāzi atbilstoši reģioniem, gan papildus rekrutējot dalībniekus atbilstošajās vecuma grupās, lai sasniegtu vismaz 500 mājsaimniecību, un tādējādi papildus iegūstot informāciju par: 23.1.1. bērniem 0-3 gadu vecumā (n = 50); 23.1.2. gados vecākiem pieaugušajiem un senioriem (vairāk nekā 65 gadi, n = 100); 23.2. iegūt pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas datus - lauka darbs (ievērojot sezonālo principu); 23.3. ievadīt, tīrīt un apstrādāt datus; 23.4. analizēt pētījuma datus, sagatavot gala ziņojumu un publikāciju, validēt kopējās diētas pieejas paraugu sarakstu un veikt produktu atlasi un iegādi nākamajam pētījumu posmam - analīžu veikšanai 60 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 24. Par veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību 24.1. analizēt valstī īstenotās zāļu cenu politikas ietekmi uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību; 24.2. salīdzināt pievienotās vērtības nodokļa atšķirīgo likmju finansiālo ietekmi uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību; 24.3. analizēt iespējamu atšķirīgu pievienotās vērtības nodokļa likmju ietekmi uz valsts budžetu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem); 24.4. analizēt pievienotās vērtības nodokļa likmes izmaiņu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem) ietekmi uz pārtikas cenām 25 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Veterinārais un pārtikas departaments 25. Ģenētiski modificētu augu neapzinātas izplatīšanas vidē monitorings un Latvijā pieejamo vides monitoringa programmu izvērtējums saistībā ar ĢMO vispārīgo uzraudzību 25.1. izvēlēties metodes Latvijas vides monitoringam atbilstoši zinātniskās literatūras analīzei; 25.2. izvērtēt Latvijā esošo vides monitoringa programmu un datubāzu piemērotību ĢMO vispārīgajai uzraudzībai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu; 25.3. veikt monitoringu un ievākt ruderālo krustziežu dzimtas augu, kukurūzas augu u. c. augu paraugus potenciāli ar ģenētiski modificētiem augiem piesārņotās teritorijās (ostu apkārtnē, dzelzceļa kravu pārkraušanas vietās, rapša pārstrādes rūpnīcu apkārtnē u. c.); 25.4. sadarbībā ar VAAD, kas veic lauku apsekojumus vietās, kurās 2021. gadā tika iznīcināti rapša sējumi ar sēklām, kas bija piesārņotas ar GT73, ievākt rapša augu paraugus; 25.5. noteikt ievāktajiem paraugiem ĢMO skrīninga gēnu klātbūtni apvienotos paraugos un pēc nepieciešamības identificēt konstatētos ĢMO notikumus individuālos paraugos; 25.6. ievākto paraugu molekulārajam raksturojumam pēc nepieciešamības izmantot sekvenēšanas metodes; 25.7. noteikt nejaušus ĢMO piemaisījumus ziedputekšņos, kā arī sēklās un augu pavairojamā materiālā mazumtirdzniecībā tirdzniecības vietās klātienē un tīmekļvietnēs Latvijā, izmantojot mērķtiecīgu paraugu atlases stratēģiju un pārbaudot sēklas, kas paredzētas mazdārziņiem un citiem nelieliem audzētājiem 65 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 26. Vadlīniju izstrāde par dzīvniekveselības apmeklējumu organizēšanu un pilotprojekta īstenošana izstrādāto vadlīniju efektivitātes novērtēšanai 26.1. sagatavot vienotas dzīvniekveselības apmeklējumu vadlīnijas praktizējošu veterinārārstu apmeklējumiem sauszemes dzīvnieku un akvakultūras turēšanas objektos; 26.2. apkopot un izvērtēt dažādus riska faktorus, kas ir ņemami vērā, lai noteiktu optimālo dzīvniekveselības apmeklējumu skaitu dažādos dzīvnieku turēšanas objektos; 26.3. sagatavot sarakstu ar dzīvnieku turēšanas objektiem, kas būtu iekļaujami to objektu sarakstā, kuros atkarībā no radītajiem riska faktoriem ir obligāti jānodrošina dzīvniekveselības apmeklējumi; 26.4. izstrādāt dzīvniekveselības apmeklējumu veidlapu; 26.5. sākt izmēģinājumprojektu, lai izvērtētu sagatavoto vadlīniju efektivitāti 6000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Veterinārais un pārtikas departaments 27. Zemes funkcionālās izmantošanas modeļa pilnveide 27.1. aktualizēt modeļa telpisko informāciju un datus par zemes izmantošanu; 27.2. aktualizēt modeļa vienādojumus un koeficientus; 27.3. iekļaut zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, izstrādājot dinamikas modelēšanu pieeju lauksaimniecības sektoram; 27.4. iegūt un integrēt telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem (ārpus kūdras ieguves, vēja un saules enerģijas ražošanas); 27.5. integrēt modelī Norvēģijas finanšu instrumenta projektā "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā (E2SOILAGRI)" iegūto organisko augšņu informāciju 90 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Meža departaments 28. Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem 28.1. sagatavot un nodot informāciju Latvijas lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm: 28.1.1. dalība ikgadējā (ceturtajā) konferencē Ziemeļvalstu un Baltijas valstu meža nozares ekspertiem; 28.1.2. ZM, KEM un VARAM informēšana par aktuālāko zinātnes jomā - seminārs lēmumu pieņēmējiem; 28.1.3. jaunāko starptautisko zinātnisko atziņu analīze - apkopojums politiku veidotājiem; 28.1.4. dalība Eiropas Klimata pakta vēstnieka iniciatīvā, nodrošinot informācijas izplatīšanu sabiedrībai; 28.2. starptautiskā sadarbībā ar meža nozares pārstāvjiem un pētnieciskajiem institūtiem nosūtīt informāciju Eiropas Komisijai (DG CLIMA vai DG ENVI, vai DG AGRI); 28.3. ierīkot parauglaukumus un iegūt datus par SEG (CO2, CH4) emisiju bērza audzēs veģetācijas sezonā (ne mazāk kā septiņi atkārtoti uzmērījumi) saimnieciskās darbības kompleksā ar hidrotehnisko meliorāciju ietekmes raksturošanai; 28.4. analizēt attālās izpētes datus. Ievākt un analizēt zemsegas un zemsedzes datus (no astoņiem objektiem) analītiskas publikācijas sagatavošanai, raksturojot šo krātuvju pārmaiņas kopsakarībā ar audzes vecumu 54 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Meža departaments 29. Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā sociāli ekonomiskais vērtējums 29.1. iegūt augsnes oglekļa aprites meža zemēs vienādojumu validācijai nepieciešamos empīriskos datus, atsākot meža augšņu monitoringu starptautiskā Meža veselības monitoringa pirmā līmeņa parauglaukumos; 29.2. pilnveidot darbību datus, lai raksturotu Dabas atjaunošanas regulas iespējamo ietekmi uz ZIZIMM sektora radītajām SEG emisijām un CO2 piesaisti; 29.3. pilnveidot vienādojumus ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību ietekmes novērtēšanai, izmantojot jaunāko pētījumu atziņas; 29.4. pilnveidot modelēšanas instrumentus un programmnodrošinājumus saimnieciskās darbības ietekmes novērtēšanai un prognozēšanai mežaudžu līmenī, veidojot uz attālās izpētes datiem un meža resursu monitoringa parauglaukumu informāciju balstītu mikroaudžu interpretācijas un modelēšanas sistēmu; 29.5. sagatavot 3-5 ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijus un to aprakstus informatīvajam ziņojumam lēmumpieņēmējiem 115 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Meža departaments 30. ZIZIMM mērķu sasniegšanai nepieciešamo lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde, optimālā pasākumu kopuma noteikšana un nepieciešamā finansējuma prognoze 30.1. izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu, kā arī interaktīvu atspoguļojumu pasākumu ietekmei uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti; 30.2. izstrādāt pieeju un algoritmus pasākumu interaktīvai atspoguļošanai, ņemot vērā dažādu pasākumu savstarpēji papildinošu vai izslēdzošu ietekmi, kā arī pasākumu īstenošanas mērogu variācijas; 30.3. izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un lietotnes testa versiju; 30.4. novērtēt iespējas pasākumu ietekmes rezultātu agregēšanai reģionu līmenī; 30.5. veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu 3-5 ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem 90 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Meža departaments 31. Latvijā audzētu saulespuķu attīstības perspektīvas 31.1. turpināt Eiropā, Ukrainā un citur pasaulē radītu agrīno saulespuķu šķirņu un hibrīdu demonstrējumu Latvijas apstākļos aptuveni 10 šķirnēm, kas varētu būt piemērotas uzlabotas kvalitātes saulespuķu eļļas ieguvei (2023.-2025.); 31.2. novērtēt šo šķirņu ražību un sēklu kvalitāti, ieņēmību vai izturību pret postošākajām saulespuķu slimībām, piemērotību audzēšanai integrētajā (2023.-2025.) un bioloģiskajā audzēšanas sistēmā (2024.-2025.) Latvijas agroklimatiskajos apstākļos; 31.3. iegūt datus, lai izstrādātu ieteikumus saulespuķu audzēšanas tehnoloģijai un šo tehnoloģiju agroekonomiskam izvērtējumam Latvijas apstākļos (2025.); 31.4. veikt analītisku izvērtējumu laboratorijās, nosakot iegūtās eļļas daudzumu un kvalitāti, tostarp vērtīgo taukskābju īpatsvaru; 31.5. īstenot publicitātes un informatīvos pasākumus par pētījuma rezultātiem (lauku dienu demonstrējumi vienu reizi sezonā, prezentācijas pasākumi, publikācijas populārzinātniskos izdevumos lauksaimniekiem) 50 000 Agroresursu un ekonomikas institūts Lauksaimniecības departaments 32. Latvijas vietējās bites populācijas ģenētiskā materiāla izpēte un saglabāšana 32.1. sadarbībā ar Latvijas biškopjiem ievākt bioloģisko materiālu paraugus no dažādām saimēm, kas pēc ārējām morfoloģiskajām pazīmēm varētu būt Rietumeiropas tumšās bites (Apis mellifera mellifera L.); 32.2. veikt ievākto paraugu bišu spārnu morfoloģisko un DNS analīzi; 32.3. dravās vērtēt iegūtā materiāla atbilstību Latvijas vietējās bites kvantitatīvajām (ziemotspēja, barības patēriņš, attīstība sezonas laikā) un kvalitatīvajām (iedzimtība, slimību izturība, ārējais izskats) prasībām; 32.4. nodrošināt informācijas apmaiņu ar NORDgen un biškopības nozares organizācijām bišu ģenētisko resursu saglabāšanas jautājumos 15 500 ** Lauksaimniecības departaments 33. Mežacūku skaita un populācijas blīvuma kontroles metodikas izstrāde un sistēmas ieviešana Latvijā, lai novērstu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību 33.1. izstrādāt un validēt mežacūku populācijas uzskaites metodiku izmantošanai Valsts meža dienesta noteiktajās medījamo dzīvnieku uzskaites vienībās; 33.2. izstrādāt kontroles sistēmu, kas ļautu izlases veidā (vai pēc nepieciešamības) pārliecināties par mežacūku faktiskā skaita un populācijas blīvuma atbilstību ĀCM uzraudzības un apkarošanas stratēģijā noteiktajam mērķim 78 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Veterinārais un pārtikas departaments 34. Melno graudu alkaloīdu un Fusarium mikotoksīnu T-2, HT-2 un zearalenona pārtikas piesārņojuma līmeņa noteikšana pārtikā izmantojamos Latvijas graudos un to pārstrādes produktos 34.1. noteikt melno graudu alkaloīdu un Fusarium mikotoksīnu T-2, HT-2 un zearalenona daudzumu pārtikā izmantojamos Latvijas graudaugos (ziemas un vasaras kviešos, vasaras miežos, rudzos, auzās) un to pārstrādes produktos - kopā vismaz 150 paraugos; 34.2. apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus pārtikā izmantojamo Latvijas graudu audzētājiem un pārtikas ražotājiem mikotoksīnu līmeņa samazināšanai graudos un to produktos; 34.3. nosūtīt iegūtos piesārņojuma datus EFSA 26 660 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 35. Riska izvērtējums slēgta tipa dzīvnieku kapsētās 35.1. noteikt vektordatus dzīvnieku kapsētām, kas beigušas darbību, bet nav likvidētas; 35.2. izstrādāt metodiku augsnes paraugu ņemšanai; 35.3. iegūt augsnes paraugus un izmeklēt tos; 35.4. analizēt augsnes sastāvu, ģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes rezultātus teritorijā; 35.5. apkopot pētījumā iegūtos datus un rezultātus; 35.6. sagatavot informāciju sistēmā (ATIS); 35.7. izstrādāt metodiku, pēc kuras nosakāma aizsargjosla (tās platums) ap dzīvnieku kapsētām 42 000 ** Veterinārais un pārtikas departaments 36. Labas prakses vadlīnijas perorālai lietošanai paredzētu veterināro zāļu manuālai iejaukšanai barībā 36.1. iepazīties ar perorālai lietošanai paredzētu veterināro zāļu (kas nav paredzētas ārstnieciskās barības ražošanai) iejaukšanu barībā produktīvo dzīvnieku novietnēs atšķirīgās turēšanas sistēmās; 36.2. iepazīties ar EK priekšlikumu deleģētajai regulai par piemērotiem pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka iedarbīgi un droši tiek lietotas reģistrētas veterinārās zāles, kuras izrakstītas produktīviem dzīvniekiem un kuras dzīvnieku turētājs tiem ievada perorāli, bet ne ar ārstniecisko barību; 36.3. izstrādāt labas prakses vadlīnijas par perorālai lietošanai paredzēto zāļu iejaukšanu barībā, ņemot vērā, ka: 36.3.1. vadlīnijas paredzētas praktizējošiem veterinārārstiem un produktīvo dzīvnieku īpašniekiem (turētājiem); 36.3.2. vadlīnijās aprakstītas prasības zāļu izrakstīšanai un lietošanai dažādām produktīvo dzīvnieku sugām (liellopiem, mājputniem, akvakultūrai) dažādās turēšanas sistēmās; 36.3.3. vadlīnijās aprakstītas deleģētās regulas II un III sadaļā noteiktās prasības 8000 ** Veterinārais un pārtikas departaments 37. Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas padziļināts izvērtējums un pasākumi pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai 37.1. sagatavot priekšlikumus par pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas iespējām (piemēram, ziedošana, neatbilstoša izskata produktu izplatīšana, blakusproduktu izstrāde u. c.) primārajā ražošanas posmā, pārtikas ražošanas posmā, mazumtirdzniecības posmā, tostarp ēdināšanas uzņēmumos, un mājsaimniecībās Latvijā; 37.2. veikt padziļinātu pārtikas ražošanas sektora esošās situācijas izvērtējumu ilgtspējas skatījumā un sagatavot iespējamos variantus un priekšlikumus turpmākajām darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgas pārtikas attīstību Latvijā saistībā ar EK iniciatīvām par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām 50 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments 38. Komerciālo lauku saimniecību ienākumu veidošanās un nozaru starppatēriņa analīze 38.1. analizēt saimniecību ieņēmumu un izmaksu struktūru; 38.2. analizēt saimniecību ienākumu veidošanās komponentus un ietekmes faktorus, tostarp atbalsta pasākumu un tirgus ieņēmumu nozīmi kopējo ieņēmumu veidošanā; 38.3. analizēt saimniecību finanšu rādītājus, tostarp rentabilitāti; 38.4. analizēt saimniecību ieguldījumus un pieejamos finansēšanas resursus; 38.5. pilnveidot lauksaimniecības nozaru starppatēriņa sadalīšanas metodoloģiju un sagatavot starppatēriņa vērtības aprēķinu pa lauksaimniecības nozarēm - graudaugi, rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi, augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas, mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti 70 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments 39. Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēte, prasības un ieviešanas nosacījumi 39.1. apzināt saimniecību ilgtspējas datu tīklā iesniedzamo informāciju un veikt tās analīzi; 39.2. izpētīt un izvērtēt mūsdienīgu un digitālu datu vākšanas metožu izmantošanas iespējas; 39.3. izpētīt administratīvā sloga mazināšanas iespējas lauksaimniekiem un institūcijām, sniedzot un apstrādājot saimniecību ekonomiskos un ilgtspējas rādītājus; 39.4. apzināt iespējamās atkārtotas datu izmantošanas iespējas, šo datu ieguvi un sniegšanu Eiropas Komisijai; 39.5. veikt darbu saistībā ar ilgtspējas datu vākšanas sistēmas projekta izstrādi; 39.6. plānot nepieciešamo budžetu datu vākšanas sistēmas izveidei un darbības uzsākšanai 85 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments 40. Kultūraugu ražības prognozēšanas metodiku izvērtēšana un jaunu metodiku izstrāde 40.1. izpētīt un aktualizēt kultūraugu ražības prognozēšanas plānus un metodikas; 40.2. pamatojoties uz Komisijas 2023. gada 25. jūlija Īstenošanas regulu (ES) 2023/1538, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas statistiku, izstrādāt un aprakstīt jaunas kultūraugu ražas prognozēšanas metodikas un pārskatu formas papildus trim kultūraugiem, par kuru ražas prognozēm līdz šim nebija nepieciešams ziņot EK; 40.3. informēt laukaugu ražas prognozēšanas ekspertu darba grupu par zinātniskā projekta rezultātiem un to pielietojumu 5000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments 41. Vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumi Eiropas Savienības valstīs 41.1. identificēt ES valstu piemērotos vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumus un mērķus to īstenošanai (piemēram, vai tie ir ekonomiski, vides, kultūras vai sociālās dabas); 41.2. identificēt ES valstu mazumtirgotāju un arī sabiedrisko organizāciju darbības vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumu īstenošanā; 41.3. izvērtēt vietējo pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumu ietekmi uz ES valstu ekonomikām, tostarp uz to, vai minētie pasākumi ierobežo citu valstu produktu importu vai arī veicina vietējo pārtikas produktu noietu; 41.4. izvērtēt ES valstu īstenoto pasākumu ietekmi uz pārtikas produktu cenu mazumtirdzniecībā; 41.5. izvērtēt ES valstu piemēroto pasākumu saderību ar ES tiesību aktiem par vienoto tirgu un konkurences tiesībām; 41.6. izvērtēt, kuri vietējo pārtikas produktu veicināšanas vai aizsardzības pasākumi būtu visefektīvāk izmantojami Latvijā (valsts, sabiedrisko organizāciju un mazumtirgotāju līmenī) 50 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments 42. Ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīka izveide 42.1. izstrādāt metodoloģiju ūdensnoteku sateces baseinu noteikšanai. Sateces baseini ģenerējami visām ūdensnotekām, katrai ņemot vērā uz ūdensnoteku satekošos ūdeņus no drenu sistēmām, grāvjiem un virszemes ūdeņu noteces atkarībā no reljefa slīpuma virziena; 42.2. izstrādāt rīku, kas automātiski ģenerētu visas Latvijas teritorijā esošo ūdensnoteku sateces baseinus neatkarīgi no ūdensnoteku piederības (viena īpašuma, koplietošanas vai pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas); 42.3. nodrošināt, ka informācija par ģenerētajiem sateces baseiniem ir pieejama publiskajā tīmekļvietnē melioracija.lv, platība ir redzama izvēlnē pie attiecīgās ūdensnotekas un ģeometrija ir redzama kartē. Informācijai par ģenerētajiem sateces baseiniem jābūt pieejamai arī Lauku atbalsta dienestam iekļaušanai lauku bloku kartēs; 42.4. veikt analīzi par sateces baseinu lielumiem atkarībā no ūdensnoteku garuma, vidējās sateces baseinu platības reģionā, novadā, pagastā 60 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments 43. Lauksaimniecības un mežsaimniecības ietekme uz lauku telpu - ekonomiskie un sociālie aspekti 43.1. analizēt lauku ietekmes komponentus un ietekmes faktorus, nosakot galveno pamatnozaru - lauksaimniecības un mežsaimniecības - rādītājus, kas raksturo ietekmi uz lauku telpu; 43.2. veikt lauku telpas izmantojamo nozares rādītāju statistisko un telpisko analīzi, tostarp vērtējot pamatnozaru - lauksaimniecības un mežsaimniecības - teritoriālo atšķirību ietekmi uz lauku telpu; 43.3. analizēt lauku telpu ietekmējošos nozares resursus; 43.4. veikt lauku telpas izmēģinājumteritoriju kvalitatīvu un kvantitatīvu sociālo un ekonomisko izpēti; 43.5. veikt iegūto lauku telpu raksturojošo datu integrāciju un interpretāciju; 43.6. sagatavot ieteikumus lauku telpas politikas veidotājiem un novērtētājiem 59 034 ** Lauku attīstības atbalsta departaments Piezīmes. 1. * Zinātnes projekta īstenošanai kārtējā gadā noteiktais finansējums. 2. ** Izpildītājs, kas atbilstoši zinātnes projektu vērtēšanas kritērijiem iegūst lielāko punktu skaitu." 2. pielikums Ministru kabineta 2024. gada 9. aprīļa noteikumiem Nr. 229 "9. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai lauksaimniecībā izmantojamam zinātnes pētījumam ________. gadā Lauku atbalsta dienestam Zinātniskā institūcija (nosaukums, reģistrācijas numurs) Adrese Tālruņa numurs, e-pasta adrese Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs Projekta nosaukums Pētījuma vadītājs Zinātniskais grāds Pētījuma izpildē iesaistītās zinātniskās institūcijas nosaukums un adrese