11. Article

Pieaicinātā persona - Valsts vides dienests - norāda, ka kažokzvēru audzētavas tiek klasificētas kā C kategorijas piesārņojošas darbības veicējas. Saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 19. panta pirmo daļu un 23. pantu C kategorijas piesārņojošas darbības esot vismazāk bīstamās no visām valsts uzraudzītajām darbībām, tomēr tās esot reģistrējamas Valsts vides dienestā un veicamas, ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus. Galvenie kažokzvēru audzētavu radītie vides riski esot saistīti ar kūtsmēslu un ražošanas notekūdeņu apsaimniekošanu. Kažokzvēru audzētavās vajagot būt nodrošinātai kūtsmēslu savākšanai un uzglabāšanai uz ūdensnecaurlaidīga seguma, lai nepieļautu šķidrmēslu un vircas iesūkšanos gruntī, gruntsūdeņos un tiešu noteci virszemes ūdeņos. Savukārt ražošanas notekūdeņi, kas parasti satur novietņu tīrīšanā izmantotās ķīmiskās vielas un barības vielu paliekas, esot attīrāmi vai uzkrājami un vēlāk nogādājami cita operatora uzturētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Kūtsmēslu un vircas vai neattīrītu notekūdeņu nokļūšana virszemes ūdeņos esot ļoti bīstama, jo pasliktinot ūdens ekoloģisko kvalitāti, samazinot dzīvajiem organismiem nepieciešamo skābekļa daudzumu, novedot pie ūdensobjektu aizaugšanas, pastiprinātas nogulumu veidošanās, potenciāli toksisko zilaļģu masveida savairošanās, kā arī padarot ūdensobjektus nelietojamus ne lopu dzirdināšanai, ne rekreācijai. Kūtsmēslu apsaimniekošana un kažokzvēru audzēšana varot būt saistīta arī ar traucējošām smakām, kurām ir lokāla ietekme uz blakus esošajiem īpašumiem. Kažokzvēru audzēšanas ietekme uz vidi esot līdzīga citu dzīvnieku novietņu radītajai ietekmei. Specifisks ar kažokzvēru audzētavām saistītais risks esot tas, ka savvaļā var izkļūt Latvijas dabai neraksturīgu dzīvnieku sugu īpatņi. Invazīvo svešzemju sugu radītais bioloģiskās daudzveidības apdraudējums varot izpausties dažādi, tostarp kā konkurence par resursiem, slimību pārnēsāšana, vietējo sugu izspiešana un to populāciju samazināšanās.