18. Article

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību, visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 15. februāra sprieduma lietā Nr. 2023-04-0106 17. punktu). 18.1. Likums tika pieņemts 2022. gada 22. septembrī. Tas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 191A tika izsludināts 2022. gada 3. oktobrī un stājās spēkā 2022. gada 17. oktobrī. Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejamas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tāpat Satversmes tiesai nav šaubu par to, ka apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas, lai Pieteikumu iesniedzēji varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas sekas. 18.2. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, apstrīdēto normu pieņemšanā neesot ievērots labas likumdošanas princips, jo likumdevējs neesot vērtējis to tiesību uz īpašumu ierobežojuma leģitīmos mērķus un iespējamās alternatīvas - stingrāku labturības prasību, piemēram, videonovērošanas, ieviešanu, garāka pārejas perioda vai kompensāciju noteikšanu komersantiem. No likumprojekta izstrādes materiāliem izriet, ka likumdevējs ir apsvēris mērķus, kurus tas vēlējies sasniegt ar apstrīdētajās normās ietverto aizliegumu. Tāpat likumdevējs ir vērtējis apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma alternatīvas. Proti, atbildīgās komisijas 2022. gada 9. marta sēdē tika izskatīts Zemkopības ministrijas priekšlikums noteikt obligātu pienākumu veikt kažokzvēru mītņu un sprostu videonovērošanu. Tāpat, piemēram, no atbildīgās komisijas 2022. gada 9. marta un 24. aprīļa sēžu audioierakstiem izriet, ka likumdevējs ir vērtējis pirms aizlieguma spēkā stāšanās nepieciešamā pārejas perioda garumu un iespējamās kompensācijas komersantiem, uz kuriem šis aizliegums attiektos. Tas, vai minētās vērtēšanas rezultātā Pieteikumu iesniedzējiem ir radīts Satversmes 105. pantam un LESD 49. pantam neatbilstošs tiesību ierobežojums, proti, vai ar apstrīdētajām normām radītajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, un tas, vai likumdevēja rīcībā bija mazāk ierobežojoši līdzekļi, noskaidrojams, vērtējot apstrīdēto normu ietekmi pēc būtības. 18.3. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka labas likumdošanas princips neesot ievērots arī tādējādi, ka ieinteresēto personu iespējas izteikties par apstrīdētajām normām bijušas ierobežotas. Sākotnēji konsultācijas ar apstrīdēto normu adresātiem vispār neesot veiktas. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši labas likumdošanas principam demokrātiskā tiesiskā valstī ir jānodrošina, ka tiesiskā regulējuma izstrādes procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi pret izstrādājamo tiesisko regulējumu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1. punktu un 2022. gada 10. marta sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 24.1. punktu). No likumprojekta izstrādes materiāliem izriet, ka atbildīgās komisijas sēdēs savu viedokli pauda Saeimas deputāti, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji, nozares pārstāvji, piemēram, asociācijas, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "BALTIC DEVON MINK" pārstāvji. Tāpat viedokli sniedza Pašvaldību savienības pārstāvji un pārstāvji no dzīvnieku aizsardzības organizācijām - biedrības "Dzīvnieku brīvība", nodibinājuma "dzivniekupolicija.lv" un Pasaules Dabas fonda. Tādējādi likumprojekta, tostarp tam iesniegto priekšlikumu, apspriešanā piedalījās un tika uzklausīti gan deputāti, gan kažokzvēru audzēšanas un turēšanas nozares pārstāvji un atbildīgās institūcijas, gan arī dzīvnieku tiesību aizsardzības organizāciju pārstāvji. Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt to, ka apstrīdētās normas tika apspriestas atbilstoši labas likumdošanas principa izvirzītajām prasībām. 18.4. Nīderlandē reģistrētais komersants Van Ansem Participaties B. V. uzskata, ka likumdevējs labas likumdošanas principu neesot ievērojis arī tāpēc, ka tas neesot vērtējis apstrīdēto normu atbilstību Eiropas Savienības tiesībām. No lietas materiāliem secināms: likumdevējs ir konstatējis, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais aizliegums audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, ietekmē arī jomu, ko regulē Eiropas Savienības tiesības. Par to liecina fakts, ka likumprojekta pieņemšana tika atlikta un tas tika nosūtīts Eiropas Komisijai informācijai. Tādējādi likumdevējs ir ņēmis vērā Eiropas Savienības tiesību aspektus. Tas, vai apstrīdētās normas atbilst LESD 49. pantam, vērtējams, pārbaudot pamattiesību ierobežojuma atbilstību pēc būtības. Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu.