19. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 22. novembra sprieduma lietā Nr. 2011-04-01 16. punktu). Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums noteikts, lai: 1) novērstu dzīvnieku turēšanu, audzēšanu un nogalināšanu vienīgi kažokādu ieguves dēļ kā neētisku, cietsirdīgu un sabiedrības vairākuma vērtībām neatbilstošu komercdarbības veidu; 2) mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību kažokzvēru un līdz ar to cilvēku vidū, kā arī citu zoonožu izplatības risku; 3) novērstu ar kažokzvēru audzēšanu, turēšanu un nogalināšanu saistīto vides piesārņojumu; 4) samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un klimata pārmaiņu riskus; 5) veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; 6) novērstu patērētāju un kažokzvēru audzētavu darbinieku veselības apdraudējumus, ņemot vērā to, ka kažokādas tiek apstrādātas ar toksiskām ķimikālijām; 7) veicinātu valsts ilgtspējīgu attīstību. Visi šie mērķi atbilstot Satversmes 116. pantā ietvertajiem leģitīmajiem mērķiem - sabiedrības tikumības, citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Savukārt Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka no apstrīdētajām normām izrietošā pamattiesību ierobežojuma mērķis esot aizsargāt dzīvniekus un šāds mērķis neatbilstot nevienam no Satversmes 116. pantā ietvertajiem leģitīmajiem mērķiem. Tā kā izskatāmajā lietā vērtējama apstrīdēto normu atbilstība arī LESD 49. pantam, ir būtiski ņemt vērā, ka LESD 49. pantā paredzētās uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumus var attaisnot, vai nu pamatojoties uz LESD 52. pantā paredzētajām atkāpēm ("sabiedriskā kārtība, valsts drošība vai veselības aizsardzība"), ja dalībvalsts ieviestais pasākums ir diskriminējošs, vai arī - gadījumā, ja tas nav diskriminējošs - pamatojoties arī uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā attīstīto jēdzienu "vispārējo interešu apsvērums" (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 28. janvāra sprieduma lietā C‑375/14 "Laezza" 31. punktu). Pieteikumu iesniedzēji nav norādījuši un arī Satversmes tiesa nekonstatē, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums būtu diskriminējošs. 19.1. Saeima uzsver, ka primārais apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķis ir novērst dzīvnieku audzēšanu, turēšanu un nogalināšanu vienīgi kažokādu ieguves dēļ kā neētisku, cietsirdīgu un sabiedrības vairākuma vērtībām neatbilstošu komercdarbības veidu. Šis mērķis atbilstot Satversmes 116. pantā nostiprinātajam leģitīmajam mērķim - sabiedrības tikumības aizsardzība. 19.1.1. Kā norādīts Eiropas lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzības konvencijas pastāvīgās komitejas 1999. gada 22. jūnija rekomendācijas attiecībā uz kažokzvēru audzēšanu 2. panta 1. punktā, dabā ūdeles ir savrupi un teritoriāli dzīvnieki, kas daļu savas dzīves laika pavada ūdenī medījot, daļu staigājot, skrienot un rāpjoties. Šīs rekomendācijas 2. panta 3. un 4. punktā norādīts, ka lapsas dabā ik dienu pārvietojas vismaz sešus kilometrus, ka tās skrien, rok un peld. Sarkano un arktisko lapsu sociālā uzvedība ir mainīga - tās var dzīvot gan vienatnē, gan baros. Savukārt biedrības "Dzīvnieku brīvība" pētījumos atspoguļots, ka kažokzvēru audzētavās ūdeles un lapsas tiek turētas šauros sprostos, kur tās nevar apmierināt savas pamatvajadzības un dabisko uzvedību. Tāpat šajos pētījumos uzmanība pievērsta smagi ievainotiem un slimiem dzīvniekiem, kā arī mokošajai ūdeļu un lapsu nonāvēšanai (sk., piemēram, biedrības "Dzīvnieku brīvība" 2021. gada pētījumu "Dzimis zvēraudzētavā" un 2018. gada pētījumu "Trīs nedēļas zvēraudzētavā". Pieejami: dzivniekubriviba.lv). No Satversmes tiesas judikatūras izriet, ka ar tikumību saprotams sabiedrības vairākuma priekšstats par to, kāda uzvedība demokrātiskā tiesiskā valstī nav akceptējama un apdraud harmonisku sabiedrības funkcionēšanu (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 16.2. punktu). Tikumība aptver sabiedrībā valdošās sociālās, ētiskās un morāles normas, par kuru nepieciešamību sabiedrības harmoniskai funkcionēšanai ir konsenss. Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulā likumdevējs formulējis nostāju, ka ikviens dzīvnieks pats par sevi ir vērtība un sabiedrībai ir ētisks un morāls pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nodarīt dzīvniekam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt. Izskatāmajā lietā ar apstrīdētajām normām sabiedrības tikumība tiek aizsargāta tādējādi, ka tiek aizliegta ciešanu radīšana dzīvniekiem, kuru audzēšanas un turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Šāda rīcība atzīta par morāli un ētiski nepareizu. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka sabiedrības tikumības aizsardzība nav aprobežojama tikai ar cilvēka cieņas aizsardzību indivīdu savstarpējā mijiedarbē. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija "nav vienaldzīga" pret vidi un jo īpaši pret dzīvniekiem. Dzīvnieku aizsardzība ir atzīta kā vispārējo interešu mērķis, kuru aptver cilvēktiesību ierobežojumu leģitīmais mērķis - sabiedrības tikumības aizsardzība (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2024. gada 13. februāra sprieduma (nav galīgs) lietā "Executief van de Moslims van België and Others v. Belgium", pieteikums Nr. 16760/22, 94. un 95. punktu). Turklāt morāles normas var laika gaitā mainīties un dažādās valstīs būt atšķirīgas. Tas, kas kādreiz tika uzskatīts par morāli pieņemamu un tādējādi arī tikumisku, pēc zināma laika var tāds vairs nebūt. 19.1.2. LESD 52. pants paredz, ka LESD 49. pantā ietvertās tiesības veikt uzņēmējdarbību var ierobežot, citstarp pamatojoties uz sabiedriskās kārtības aizsardzības interesēm. Eiropas Savienības Tiesa atzinusi, ka atsaukties uz sabiedrisko kārtību var tad, ja tiek skartas sabiedrības pamatintereses. Turklāt īpašie apstākļi, kas varētu pamatot atsaukšanos uz sabiedriskās kārtības apsvērumiem, dažādās valstīs un dažādos laikos var būt atšķirīgi (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2004. gada 14. oktobra sprieduma lietā C-36/02 "Omega" 30. un 31. punktu). LESD 52. pantā minētās sabiedriskās kārtības aizsardzības intereses atbilst citstarp Satversmes 116. pantā nostiprinātajam leģitīmajam mērķim - sabiedrības tikumības aizsardzība. Arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas institūcija jautājumā par roņu medību aizliegumu atzinusi, ka sabiedrības morāle var būt mērķis, kas attaisnotu šādu aizliegumu. Sabiedrības morāle vispār ir definējama kā pareizas vai nepareizas uzvedības normas, ko uztur kopiena vai tauta vai kas tiek uzturētas tās vārdā. Sabiedrības morāles jēdziena saturs var mainīties laikā un telpā atkarībā no dažādiem faktoriem, tostarp no dominējošajām sociālajām, kultūras, ētiskajām un reliģiskajām vērtībām (sk. Pasaules Tirdzniecības organizācijas Apelācijas institūcijas 2014. gada 22. maija ziņojuma lietā "EK - pasākumi, ar kuriem aizliedz izstrādājumu no roņiem importu un laišanu tirgū", DS400/AB-2014-1 un DS401/AB-2014-2, 5.199. punktu). Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka viena no Eiropas Savienības interesēm ir nodrošināt dzīvnieku veselību un aizsardzību (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma apvienotajās lietās C‑37/06 un C‑58/06 "ZVK" 23. punktu). Saskaņā ar LESD 13. pantu Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāvelta pienācīga uzmanība dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām. Dzīvnieku labturība nozīmē, ka ir jāizvairās no pārmērīgu un nevajadzīgu ciešanu nodarīšanas dzīvniekiem (sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 29. maija sprieduma lietā C-426/16 "Liga van Moskeeën en Islamitische Organisaties Provincie Antwerpen u. c." 65. punktu). Tādējādi no minētā var secināt: tā kā dzīvnieku labturības nodrošināšana ir vērsta uz sabiedrības tikumības aizsardzību, tad vēl jo vairāk uz sabiedrības tikumības aizsardzību ir vērsts aizliegums audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāatzīst, ka dzīvnieku kā jutīgu būtņu pasargāšana no nevajadzīgām ciešanām ir demokrātiskas sabiedrības vērtība. Tātad ar apstrīdēto normu radītā Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības tikumības aizsardzība. 19.2. Pēc Saeimas ieskata, Pieteikumu iesniedzēju pamattiesības ir ierobežotas arī tāpēc, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības. Ierobežojums esot noteikts vairāku šādu aizsargājamu tiesību un interešu dēļ: novērst zvēraudzēšanas un dzīvnieku nogalināšanas rezultātā radīto vides piesārņojumu, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un klimata pārmaiņu riskus, veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Valsts vides dienests skaidro, ka galvenie kažokzvēru audzētavu radītie vides riski ir saistīti ar kūtsmēslu un ražošanas notekūdeņu apsaimniekošanu, lai nepieļautu to iesūkšanos gruntī, gruntsūdeņos un tiešu noteci virszemes ūdeņos. Kūtsmēslu un vircas vai neattīrītu notekūdeņu nokļūšana virszemes ūdeņos esot ļoti bīstama, jo tās rezultātā pasliktinoties ūdens ekoloģiskā kvalitāte, samazinoties dzīvajiem organismiem nepieciešamā skābekļa daudzums, pastiprinoties ūdensobjektu aizaugšana (eitrofikācija), nogulumu veidošanās, potenciāli toksisko zilaļģu masveidīga savairošanās ("ūdens ziedēšana"), līdz beidzot ūdensobjekti vairs neesot lietojami ne lopu dzirdināšanai, ne rekreācijai. Savukārt pētījumā par ūdeļu fermu radīto ietekmi uz vidi norādīts, ka kažokādu ražošanas process ir līdz pat 28 reizēm kaitīgāks videi nekā jebkuru citu tekstilmateriālu ražošana, jo piesārņojot gan zemi, gan gaisu, gan ūdeni. Viena kilograma ūdeļu kažokādu ražošanas ietekme uz klimata pārmaiņām esot piecas reizes spēcīgāka nekā otra šajā ziņā ietekmīgākā tekstilmateriāla - vilnas - ražošana (sk.: Bijleveld M., Korteland M., Sevenster M. The Environmental Impact of Mink Fur Production. Delft: CE Delft, 2011, p. 7). No Valsts vides dienesta sniegtā skaidrojuma izriet, ka kažokzvēru audzētavas rada arī tādu risku, ka Latvijas dabai neraksturīgas sugas dzīvnieki, proti, Amerikas ūdeles, kas tiek audzētas kažokādu ieguvei, var izkļūt savvaļā. Invazīvo svešzemju sugu radītais bioloģiskās daudzveidības apdraudējums varot izpausties dažādi, tostarp kā konkurence par resursiem, slimību pārnēsāšana, vietējo sugu izspiešana un populāciju samazināšanās. Satversmes tiesa secina, ka visas iepriekš minētās aizsargājamās tiesības un intereses ir savstarpēji saistītas un pārklājas, tāpēc nav aplūkojamas atrauti cita no citas. Kopumā tās ir vērstas uz citu cilvēku tiesību dzīvot labvēlīgā vidē aizsardzību. Arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā vides aizsardzība ir atzīta par vispārējo interešu mērķi, kas var attaisnot ekonomisko brīvību ierobežojumus (sk., piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 1998. gada 20. septembra sprieduma lietā C-302/86 "Komisija/Dānija" 9. punktu un 2010. gada 11. marta sprieduma lietā C-384/08 "Attanasio Group" 50. punktu). No Satversmes tiesas judikatūras izriet, ka cilvēku tiesības dzīvot labvēlīgā vidē ir skatāmas ne tikai kā konkrētu cilvēku tiesības konkrētā laika posmā, bet gan plašākā kontekstā, domājot par ilgtspējīgu attīstību un nākamajām paaudzēm (sal. sk. Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 17.1. punktu). Ilgtspējīga attīstība ietver sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas. Pašreizējās paaudzes un nākamo paaudžu iespējas dzīvot labvēlīgā vidē ir atkarīgas arī no valstu gatavības īstenot ilgtspējīgu attīstību, aizsargājot Zemes klimata sistēmu, paredzot un novēršot vai neitralizējot klimata pārmaiņu cēloņus un mazinot to kaitīgo ietekmi. Vides ilgtspējība savukārt ir cieši saistīta ar Satversmes 115. pantu, kas noteic, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 36.1. punktu). Tātad ar apstrīdēto normu radītā Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi tiesību dzīvot labvēlīgā vidē aspektā ir citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. 19.3. Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķis esot arī mazināt Covid-19 infekcijas un citu zoonožu izplatību kažokzvēru audzētavās esošo dzīvnieku un strādājošo cilvēku vidū, kā arī novērst kažokzvēru audzētavu darbinieku un patērētāju veselības apdraudējumus, kas var izrietēt no tā, ka kažokādas tiek apstrādātas ar toksiskām ķimikālijām. Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka ūdeles ir jutīgas pret visiem gripas vīrusiem. Šo dzīvnieku populācijās iepriekš novērota cūku, putnu un sezonālās gripas vīrusu izplatība. Ūdeles varot vienlaikus inficēties ar dažādiem gripas (piemēram, sezonālās un putnu gripas) vīrusiem, esot iespējama vīrusa ģenētiskā materiāla pārgrupēšanās un tāda gripas vīrusa veidošanās, pret kuru cilvēku populācijai nav imunitātes un kuram piemīt spēja pārvarēt sugu barjeru un pāriet no dzīvnieka uz cilvēku. Ūdeles esot ļoti jutīgas arī pret koronavīrusiem, un kopš 2020. gada ūdeļu novietnēs esot konstatēti vairāki SARS-CoV-2 introducēšanas gadījumi. No 2021. gada 17. februāra līdz 2021. gada 7. oktobrim Latvijā esot reģistrēts Covid-19 uzliesmojums ūdeļu novietnē gan dzīvnieku, gan darbinieku vidū. Tikusi konstatēta sugu barjeras (ūdele-cilvēks) šķērsošana, proti, gan ūdeles inficējās no cilvēkiem, gan cilvēki inficējās no ūdelēm. Ticis prognozēts, ka vīrusa evolūcija ilgstošas cirkulācijas un mutācijas dēļ varētu novest pie vēl bīstamāku SARS-CoV-2 vīrusa variantu izveidošanās. Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka ir svarīgi novērst putnu un sezonālās gripas ievazāšanu ūdeļu novietnēs, lai izvairītos no koinfekcijas un vīrusu ģenētiskā materiāla pārgrupēšanās. Tātad gan Covid-19, gan citu zoonožu iespējamā izplatība kažokzvēru novietnēs var apdraudēt sabiedrības veselību. No lietas materiāliem izriet, ka kažokādas tiek apstrādātas ar toksiskām ķimikālijām, kas var izraisīt vēzi un ģenētiskus defektus. Tātad ķimikālijas un smagie metāli, kas tiek lietoti kažokādu ražošanas procesā, var apdraudēt gan kažokādu ražošanā iesaistīto darbinieku, gan patērētāju veselību. Tādējādi ar apstrīdētajām normām noteiktais aizliegums no 2028. gada 1. janvāra audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei ir vērsts uz to, lai aizsargātu cilvēku tiesības uz veselību. Arī Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā veselības aizsardzība ir atzīta par primāru vispārējo interešu apsvērumu, ar kuru var attaisnot uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 21. septembra sprieduma lietā C-125 "Malta Dental Technologists Association un Reynaud" 58. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka indivīda un sabiedrības veselība ir vērtība, kurai ir neapšaubāma nozīme arī sabiedrības labklājības nodrošināšanā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 17. punktu). Tādējādi ar apstrīdēto normu noteiktā pamattiesību ierobežojuma mērķis aizsargāt cilvēku tiesības uz veselību ir saistīts arī ar sabiedrības labklājības aizsardzības interesēm un nav aplūkojams atrauti no tām. Tātad par apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem veselības aizsardzības aspektā ir atzīstama citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība. Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības tikumības, sabiedrības labklājības un citu cilvēku tiesību aizsardzība.