21. Article

Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jāpārbauda arī tas, vai izraudzītie līdzekļi ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat iedarbīgi. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2022-28-03 16. punktu). 21.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka dzīvnieku intereses uz dzīvi tiem piemērotos apstākļos varētu aizsargāt, ieviešot stingrākas labturības prasības un uzraugot to ievērošanu. Savukārt Saeima uzskata, ka ar stingrāku labturības prasību ieviešanu nav sasniedzams mērķis novērst dzīvnieku ciešanas un atteikties no dzīvnieku nogalināšanas kažokādu ieguves dēļ. Biedrība "Dzīvnieku brīvība" norāda, ka labturības problēmu pamatā ir savvaļas dzīvnieku turēšana sprostos, kur viņi nevar īstenot savas fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības. No likumprojekta izstrādes materiāliem secināms, ka likumdevējs, nosakot apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu, iecerējis izbeigt sabiedrības vērtībām neatbilstošu dzīvnieku izmantošanas veidu. Jau pats fakts, ka dzīvnieki tiek nogalināti kažokādu ieguves dēļ, kā arī metodes, ar kādām dzīvnieki tiek nogalināti, nozīmē nevajadzīgu ciešanu sagādāšanu dzīvniekiem un cietsirdīgu izturēšanos pret tiem. Līdz ar to likumdevēja identificētās problēmas nav risināmas ar labturības prasību uzlabojumiem, jo tie nevar novērst dzīvnieku ciešanas, kas tiem tiek sagādātas ne tikai turot tos nepiemērotos apstākļos, bet arī tos nogalinot. Labturības prasību uzlabojumi būtu vērsti uz to, lai kažokzvēru audzēšana un turēšana kažokādu ieguvei turpinātos, bet likumdevēja iecere bija tieši pretēja - šādu komercdarbību izbeigt. Līdz ar to labturības prasību pilnveidošana nevar tikt uzskatīta par alternatīvu līdzekli leģitīmā mērķa - sabiedrības tikumības aizsardzība - sasniegšanai. Pieteikumu iesniedzēju norādītais alternatīvais līdzeklis - stingrāku labturības prasību noteikšana - ir vērtējams arī pārējo leģitīmo mērķu - citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība - sasniegšanas aspektā. Labturības prasības ir balstītas vienīgi uz atziņu, ka dzīvnieki spēj ciest un ka ir jācenšas ar šo prasību palīdzību dzīvnieku ciešanas mazināt (sk., piemēram: Ādminis S. Dzīvnieku tiesības: pelēkā zona starp lietas un personas statusu. Jurista Vārds, 2023. gada 21. marts, Nr. 12, 14. lpp.). Ar labturības prasību pilnveidošanu nav iespējams ne novērst kažokzvēru audzētavu radīto vides piesārņojumu, ne mazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un klimata pārmaiņu riskus, nedz arī veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tātad nav iespējams arī nodrošināt labvēlīgu vidi nākamajām paaudzēm. Respektīvi, ar stingrāku labturības prasību noteikšanu netiktu izslēgts risks, ka kažokzvēru audzēšana un turēšana var kaitēt videi. Attiecībā uz nepieciešamību aizsargāt citu cilvēku tiesības uz veselību Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka vīrusi tiek ievazāti ar inficētu darbinieku, infekciozu materiālu, putnu, citu dzīvnieku vai pārtikas/barības starpniecību. Dzīvnieku saslimstība un mirstība novietnēs varot nebūt acīmredzama, un tādēļ ne vienmēr laikus tiekot sākta agrīnai vīrusu ievazāšanas identificēšanai nepieciešamā testēšana un izmeklēšana, turklāt neesot pietiekamas informācijas par putnu, cūku un sezonālo gripas vīrusu, kā arī koronavīrusu asimptomātiskas izplatības apmēru ūdeļu populācijā. Tātad pat tad, ja tiktu noteiktas stingrākas kažokzvēru turēšanas labturības prasības, būtu nepieciešama dzīvnieku apkope, ko var nodrošināt vienīgi cilvēki. Tas nozīmē, ka nevarētu tikt novērsta vīrusu izplatība starp dzīvniekiem un cilvēkiem un potenciāla šo vīrusu nodošana kontaktpersonām. Stingrākas labturības prasības nenovērstu arī to, ka kažokādas tiek apstrādātas ar toksiskām ķimikālijām un tādējādi cilvēku veselība tiek pakļauta riskam. Ņemot vērā minēto, stingrāku kažokzvēru labturības prasību noteikšana nav uzskatāma par alternatīvu līdzekli apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma leģitīmo mērķu - sabiedrības tikumība un labklājība, kā arī citu cilvēku tiesību aizsardzība - sasniegšanai. 21.2. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, alternatīvs līdzeklis ar apstrīdētajām normām noteiktā ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai varētu būt cits normatīvais risinājums saudzējošas pārejas nodrošināšanai, proti, zaudējumu kompensēšana vai noteikšana, ka aizliegums stājas spēkā pēc garāka pārejas perioda. Saeima uzskata, ka šie risinājumi paši par sevi nevar būt alternatīvi līdzekļi, jo neaizstāj apstrīdētajās normās paredzēto aizliegumu, bet tikai pāreju uz to padara saudzējošāku. Alternatīvi līdzekļi ir tikai tādi līdzekļi, ar kuriem leģitīmo mērķi var sasniegt citādi un mazāk ierobežojot indivīdu tiesības. Kā tika norādīts jau iepriekš šajā spriedumā, Pieteikumu iesniedzēju tiesību ierobežojums izpaužas kā aizliegums tiem no 2028. gada 1. janvāra turpināt līdz šim veikto komercdarbību. Ne garāks pārejas periods līdz brīdim, kad stāsies spēkā minētais aizliegums, ne kompensāciju izmaksa par šo aizliegumu nav alternatīvs leģitīmo mērķu sasniegšanas līdzeklis. Saprātīgs pārejas periods vai nodarīto zaudējumu kompensācija ir līdzekļi, kā nodrošināt saudzējošu pāreju uz jauno regulējumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2003. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 2. punktu un 2021. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2020-30-01 16. punktu). Šie aspekti ir tiesiskās paļāvības aizsardzības principa izpausme un vērtējami, pārbaudot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu. Līdz ar to nav citu, saudzējošāku līdzekļu, ar kuriem būtu iespējams sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus.