4. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī LESD 49. pantam. Likumprojekts Saeimā esot izskatīts aptuveni astoņu mēnešu laikā un pieņemts trijos lasījumos. Pirms katra lasījuma atbildīgā komisija rīkojusi sēdes, kurās piedalījušies arī ministriju pārstāvji, nozares pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un ar dzīvnieku aizsardzību saistīto nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tādējādi pirms apstrīdēto normu pieņemšanas esot uzklausītas ieinteresētās institūcijas un personas. Nozari pārstāvošā biedrība "Latvijas Zvēraudzētāju asociācija" esot uzklausīta visās atbildīgās komisijas sēdēs, un jau pirmajā sēdē tai uzdots jautājums par to, cik ilgs pārejas periods būtu uzskatāms par samērīgu. Biedrības pārstāvis esot norādījis, ka nozarei nav viedokļa par pārejas perioda ilgumu, jo tā nepiekrīt apstrīdēto normu pieņemšanai pēc būtības, bet, ja attiecīgais ierobežojums tomēr tiks noteikts, nozares pārstāvji vēlētos, lai par to tiktu noteikta maksimāli iespējamā kompensācija - 24 miljoni euro. Uzklausot institūcijas un ieinteresētās personas, atbildīgās komisijas deputāti nolēmuši, ka pārejas periods tiks noteikts, ņemot vērā ūdeļu dzīvildzi, audzēšanas un kaušanas ciklu. Apstrīdēto normu pieņemšanas process kopumā liecinot, ka likumdevējs ir apzinājis Latvijā esošo situāciju un sabiedrības nostāju, kā arī citu valstu praksi. Esot vērtētas alternatīvas iespējas un risinājumi saudzīgas pārejas nodrošināšanai, detalizēti izdiskutēti visi iesniegtie priekšlikumi, nodrošināta ieinteresēto institūciju un personu līdzdalība un viedokļu uzklausīšana atbildīgās komisijas sēdēs. Primārais, īpaši svarīgais apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķis esot novērst neētisku, cietsirdīgu un sabiedrības vairākuma vērtībām neatbilstošu izturēšanos pret kažokzvēriem, kā arī novērst ciešanas un nāvi, kam tie tiek pakļauti vienīgi kažokādu ieguves dēļ. Šis mērķis atbilstot Satversmes 116. pantā nostiprinātajam mērķim - sabiedrības tikumības aizsardzība. Ar tikumību esot saprotams sabiedrības vairākuma priekšstats par to, kāda uzvedība demokrātiskā tiesiskā valstī ir akceptējama un sekmē harmonisku sabiedrības funkcionēšanu. Tikumība aptverot sabiedrībā valdošās sociālās un ētiskās normas un priekšstatus par to, kas ir laba un pareiza uzvedība un rīcība. Tikumība aptverot arī tādas laika gaitā nemainīgas, universālas kategorijas kā labsirdība un iecietība. Laika gaitā esot mainījusies sabiedrības izpratne par dzīvnieku aizsardzības nozīmi, par cieņpilnu un ētisku attieksmi pret dzīvniekiem, kā arī par dzīvnieku kā subjektu morālo un juridisko statusu. Mūsdienās dzīvnieki esot atzīti par justspējīgām būtnēm. Tāpēc uz dzīvniekiem vajagot raudzīties nevis tikai kā uz īpašuma tiesību objektiem, bet arī kā uz subjektiem ar morālu statusu. Spēja just nozīmējot arī spēju ciest. Būtiska esot cilvēkam raksturīgā līdzjūtība un empātija pret dzīvām būtnēm, tostarp dzīvniekiem. Atzīstot dzīvnieku spēju just un ciest, esot secināms, ka savvaļas dzīvnieku turēšana sprostos un nogalināšana vienīgi kažokādu ieguves dēļ ir cietsirdīga izturēšanās. Dzīve sprostā neatbilstot savvaļas dzīvnieka dabiskajam dzīvesveidam un uzvedībai. Šāda dzīve radot lielu stresu, kura dēļ attīstoties dažādas veselības un uzvedības anomālijas. Par cietsirdīgu esot uzskatāms gan pats nogalināšanas fakts, gan nogalināšanas apstākļi - ūdeļu nosmacēšana gāzes kamerās, lapsu un jenotsuņu nosišana ar elektrošoku. Sabiedrības viedoklis par dzīvnieku labturību un nogalināšanu kažokādu ieguves dēļ gan esot noskaidrots vairākos socioloģiskajos pētījumos, gan arī pausts Saeimai adresētajā tiešsaistes petīcijā un piketos. Latvijas sabiedrības viedoklis atbilstot vispārējai Eiropā dominējošajai tendencei. Vairākās valstīs esot aizliegts audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei, daļā valstu esot noteikts aizliegums attiecībā uz konkrētām dzīvnieku sugām vai arī kažokzvēru labturības prasības esot tik striktas un sarežģīti izpildāmas, ka pielīdzināmas aizliegumam, un tādēļ uzņēmējdarbība šajā nozarē faktiski vairs netiekot turpināta. Vairākās valstīs attiecīgi likumprojekti esot sagatavošanas stadijā vai vēl tiekot izskatīti parlamentā. Turklāt esot savākts rekordliels parakstu skaits Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvas "Eiropa bez kažokādām" atbalstīšanai. Šo jautājumu vērtēšot Eiropas Komisija. Ētiska un cieņpilna attieksme pret dzīvniekiem un no tās izrietošais aizliegums tos audzēt, turēt un nogalināt cietsirdīgos apstākļos vienīgi luksusa preces - kažokādu - ieguves dēļ 21. gadsimtā kļūstot par Eiropas un arī Latvijas sabiedrības vairākuma atzītu vērtību un ētikas priekšrakstu. Mūsdienu sabiedrībā neesot akceptējama cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem un to nogalināšana triviālu iemeslu dēļ. Šādas prakses turpināšana apdraudētu sabiedrības vairākuma vērtību - ētiska un cieņpilna attieksme pret dzīvniekiem. Vairāki apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma aspekti esot saistīti ar šā ierobežojuma leģitīmo mērķi - citu cilvēku tiesību aizsardzība. Proti, ar šo ierobežojumu tiekot aizsargātas citu cilvēku tiesības uz labvēlīgu vidi, novēršot zvēraudzēšanas un dzīvnieku nogalināšanas rezultātā radīto vides piesārņojumu, veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, kā arī samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti un klimata pārmaiņu risku. Vides piesārņojumu it sevišķi izjūtot kažokzvēru audzētavu apkaimju iedzīvotāji. Tāpat esot jāņem vērā, ka Amerikas ūdeles - un Latvijā galvenokārt tieši tās tiekot audzētas kažokādu ieguvei - ir invazīva suga. To audzēšana un turēšana varot novest pie citu dzīvnieku sugu izsīkšanas vai izmiršanas. Tāpat ar apstrīdētajās normās ietverto ierobežojumu tiekot aizsargātas citu cilvēku tiesības uz veselību, mazinot Slimību profilakses un kontroles centra konstatēto Covid-19 infekcijas izplatību kažokzvēru audzētavās esošo dzīvnieku un strādājošo cilvēku vidū, kā arī citu zoonožu (infekcijas slimības, ar kurām slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki) izplatību. Esot konstatēts, ka kažokzvēru audzētavās turēto dzīvnieku populācijā cirkulē SARS-CoV-2 vīruss un notiek tā transmisija no cilvēkiem uz dzīvniekiem un otrādi. Tādējādi varot attīstīties jauni vīrusa paveidi, pret kuriem vakcīnas nav pietiekami efektīvas, un sākties jauni infekcijas uzliesmojumi cilvēku vidū. Tiekot novērsti arī patērētāju un kažokzvēru audzētavu darbinieku veselības apdraudējumi, kas saistīti ar toksisku ķimikāliju izmantošanu kažokādu apstrādes procesā. Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts arī tāpēc, lai aizsargātu sabiedrības labklājību. Proti, apstrīdētās normas veicinot tādas sabiedrības veidošanos, kuras locekļi cieņpilni izturas pret dzīvniekiem. Turpinot cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem un to nogalināšanu triviālu iemeslu dēļ, tiktu apdraudētas sabiedrībai nozīmīgas vērtības un līdz ar to sabiedrībai tiktu liegts funkcionēt harmoniski. Saeima uzsver arī sabiedrības labklājības un ilgtspējīgas attīstības principu tiešo saistību. Sabiedrības ilgtspējība nozīmējot labklājības, vides un ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību. Sabiedrības labklājības aizsardzība aptverot arī rūpes par apkārtējo vidi un dabu, tātad arī par dzīvniekiem un to dzīves apstākļiem. Apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums neesot absolūts, jo attiecoties uz visām personām neatkarīgi no to individuālajām pazīmēm. Apstrīdētās normas ierobežojot Pieteikumu iesniedzēju tiesības veikt komercdarbību tikai konkrētā, šaurā nozarē. Tās paredzot arī individuālu apstākļu vērtēšanu, lai nošķirtu dažādus ar dzīvnieku audzēšanu un turēšanu saistītas komercdarbības veidus atkarībā no tās mērķa, un attiecoties tikai uz tādu dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, kuras vienīgais vai galvenais mērķis ir kažokādu ieguve. Pretēji Pieteikumu iesniedzēju norādītajam atbildīgās komisijas sēdēs esot vērtēts tas, vai cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem ir iespējams novērst, pastiprinot dzīvnieku labturības prasības. Tomēr esot secināts, ka ar šo līdzekli nav iespējams sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus, it īpaši mērķi principiāli atteikties no dzīvnieku nogalināšanas un novērst cietsirdīgu izturēšanos pret tiem. Videonovērošanas ieviešana arī nebūtu efektīvs līdzeklis, jo kažokzvēru audzētavās turēto dzīvnieku skaits esot pārāk liels. Pat tad, ja noteiktās kažokzvēru labturības prasības tiktu ievērotas, sprosti, kuros savvaļas dzīvnieki tiek turēti, neatbilstot to dabiskās dzīves apstākļiem. Labturība kažokzvēru audzētavās vispār neesot iespējama. Turklāt labturības prasības pašas par sevi nenozīmējot ētisku un cieņpilnu attieksmi pret dzīvniekiem. Dzīvnieku nogalināšanu un ciešanas varot novērst vienīgi ar apstrīdētajās normās ietverto aizliegumu turpināt dzīvnieku audzēšanu, turēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei. Par alternatīvu līdzekli nevarot tikt uzskatīta aizlieguma neesība. Attiecībā uz Covid-19 izplatības riska novēršanu iespējama alternatīva varētu būt bijusi visu dzīvnieku izkaušana. Apstrīdētajās normās esot paredzēts saudzīgāks regulējums un saprātīgs pārejas periods. Tas fakts, ka Pieteikumu iesniedzēji ir saņēmuši atļauju piesārņojošu darbību veikšanai, jau pats par sevi nozīmējot to, ka tiek radīts vides piesārņojums. Ar apstrīdētajām normām tiekot nodrošinātas personu tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī veicināta klimata pārmaiņu riska mazināšana un labvēlīgas vides saglabāšana nākamajām paaudzēm. Apstrīdētās normas veicinot arī valsts ilgtspējīgu attīstību, jo ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņām saistītie jautājumi esot būtisks ilgtspējības aspekts. Saeima norāda, ka iepretim ētiska un morāla rakstura apsvērumiem attiecībā uz dzīvniekiem neesot konstatējams nekāds īpašs labums, ko sabiedrībai un valstij dotu kažokādu ieguve un ražošana. Šīs nozares ietekme uz tautsaimniecību neesot liela, tai neesot augstas pievienotās vērtības, un tā neveicinot valsts kopējās tautsaimniecības attīstību. Pasaulē pieprasījums pēc kažokādām mazinoties. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka esot norādījusi, ka vairs nekreditēšot ar zvēraudzēšanu saistītus projektus, un līdzīgu nostāju paudušas arī citas bankas, piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā. Turklāt mūsdienās esot pieejams ļoti plašs siltu apģērbu ražošanai izmantojamu alternatīvu materiālu klāsts. Bez tam valstīm esot pienākums preventīvi novērst dzīvnieku slimības un nekavējoties ieviest Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamos pasākumus. Ar apstrīdētajām normām tiekot kontrolēta īpašuma izmantošana, liedzot to turpmāk izmantot komercdarbības veikšanai konkrētā nozarē. Pretēji pieteikumos apgalvotajam apstrīdētās normas neparedzot īpašuma piespiedu atsavināšanu, kā arī neliedzot Pieteikumu iesniedzējiem valdīt un lietot tiem piederošo īpašumu. Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips neizslēdzot to, ka indivīda reiz iegūtās tiesības var tikt grozītas tiesiskā veidā. Likumprojekts, kas paredzēja aizliegumu audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei, Saeimai esot iesniegts vairāk nekā pēc sešiem gadiem kopš 2015. gada, kad analoga kolektīvā iniciatīva par šāda aizlieguma ieviešanu tika izskatīta un noraidīta. Vajagot ņemt vērā to, ka 2020. gadā situācija būtiski mainījās saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Attiecīgajā laika posmā esot pieaugusi arī sabiedrības neapmierinātība ar cietsirdīgu izturēšanos pret kažokzvēriem to audzētavās. Tādējādi Pieteikumu iesniedzējiem jau vajadzējis būt zināmam priekšstatam par to pārstāvētajā nozarē iespējamiem sarežģījumiem. Priekšstats par turpmāko notikumu attīstību varējis izrietēt arī no citās Eiropas valstīs noteiktā kažokādu ražošanas aizlieguma. Tādējādi Pieteikumu iesniedzēji neesot varējuši pamatoti un saprātīgi paļauties uz to, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz zvēraudzēšanu Latvijā netiks mainīts. Saprātīgs pārejas periods un pienācīga kompensācija esot divi alternatīvi mehānismi, kas varot nodrošināt saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu. Likumdevējs savas rīcības brīvības ietvaros esot izraudzījies un noteicis saprātīgu pārejas periodu, lai Pieteikumu iesniedzēji varētu realizēt dzīvniekus kažokādu ieguvei, atpelnīt savas investīcijas, samazināt potenciālos zaudējumus un sagatavoties uzņēmējdarbības pārorientācijai vai likvidācijai. Likumdevējs esot apzināti izšķīries par optimālo risinājumu un izraudzījies tikai pārejas periodu. Analizējot citu valstu praksi, esot ņemts vērā tas, ka dažādās valstīs kažokādu ražošanas industrijas mērogs un ieguldījums tautsaimniecībā ir ļoti atšķirīgs, kā arī tas, ka kompensācijas izmaksātas tikai tur, kur vispār nav noteikts pārejas periods vai arī tas ir ārkārtīgi īss. Citās Eiropas valstīs, kur tāpat kā Latvijā nolemts nemaksāt kompensācijas, bet paredzēt pārejas periodu, tas esot noteikts piecu līdz 10 gadu robežās. Esot vērtēti arī citu nozaru likumos noteiktie pārejas periodi, piemēram, sakarā ar Rīgā esošo azartspēļu vietu likvidēšanu. Pēc Saeimas ieskata, piecus gadus ilgā pārejas periodā komersanti varot pilnībā realizēt visus tiem piederošos kažokzvērus. Pieteikumu iesniedzēju viedoklis par nepieciešamību kompensēt katra dzīvnieka vērtību neesot pamatots, jo līdz 2027. gada 31. decembrim iegūto kažokādu apstrāde, eksports un tirdzniecība, tātad arī iespēja gūt peļņu Latvijā nav liegta. Piecu gadu laikā esot iespējams pārorientēt uzņēmējdarbību. Turklāt dzīvnieku audzēšana un turēšana neesot aizliegta tad, ja kažokādu ieguve ir tikai pakārtots, nevis vienīgais vai galvenais saimnieciskās darbības mērķis. Pieci gadi esot pietiekams termiņš arī tam, lai visi kažokzvēru audzētavu darbinieki varētu atrast jaunu darbavietu. Saeima norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalsts pasākumi, kas vērsti uz to, lai ierobežotu vai padarītu mazāk pievilcīgu ar LESD noteikto pamatbrīvību īstenošanu, var būt pieļaujami, ja tie atbilst samērīguma prasībām un ir piemērojami nediskriminējošā veidā. Viens no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem esot citu cilvēku veselības aizsardzība. Šis mērķis ietilpstot LESD 52. pantā minēto mērķu lokā. Ierobežojums kalpojot arī citu sabiedrības interešu - dzīvnieku, apkārtējās vides un patērētāju - aizsardzībai. LESD 8.-13. pantā ietverto pamatmērķu vidū esot arī vides aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība, dzīvnieku labturība jeb labklājība un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšana. Visi šie mērķi atspoguļojot nozīmīgas Eiropas Savienības vērtības. Dzīvnieku, vides un patērētāju tiesību aizsardzība kalpojot LESD 52. pantā tieši neierakstītu, taču Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā atzītu leģitīmu mērķu sasniegšanai. Likumprojekts esot nosūtīts Eiropas Komisijai, jo paredzējis aizliegt noteikta produkta ražošanu, ievešanu, tirdzniecību vai izmantošanu. Nekādi iebildumi, atzinumi vai komentāri par likumprojektu neesot saņemti. Šis apstāklis apliecinot apstrīdēto normu saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu un atbilstību Eiropas Savienības tiesībām.