1. Article

Mērķis un nepieciešamības raksturojums Saistošo noteikumu projekta izdošanas nepieciešamība pamatojama ar to, ka viena no Pašvaldību likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajām pašvaldības autonomajām funkcijām ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Pašvaldību likuma 44. panta otrā daļa nosaka, ka dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. Ņemot vērā, ka Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļa nosaka, ka Ministru kabinets nosaka šā panta pirmās daļas 4.2 punktā aprūpes pakalpojuma minimālās vienas stundas izmaksas un maksimālo aprūpes pakalpojuma apjomu. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka šā panta pirmās daļas 4.2 punktā minētā aprūpes pakalpojuma piešķiršanas, atteikšanas, izbeigšanas un pārtraukšanas nosacījumus un kārtību, kritērijus aprūpes pakalpojuma nepieciešamības novērtēšanai un prasības aprūpes pakalpojuma sniedzējam. Nepieciešams noteikt, ka iepriekšminētā likuma norma ir viens no saistošo noteikumu izdošanas pamatojumiem. Invaliditātes likumā noteiktais "aprūpes pakalpojums" un arī Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros noteiktais "sociālās aprūpes pakalpojums vai aprūpes mājās pakalpojums" pēc abu šo pakalpojumu satura iekļaujas likumā noteiktajā "aprūpes mājās pakalpojumā". Atšķirīgie pakalpojumi savulaik tiesību aktos ir noteikti tādēļ, ka tiem ir bijis atšķirīgs finansējuma avots un sākotnēji arī nelielas atšķirības pakalpojuma saturā, turklāt viens no tiesības uz tiem noteiktas ierobežotai mērķa grupai, tādēļ bija nepieciešamība tiesību aktos tos definēt kā atsevišķus pakalpojumus (aprūpes pakalpojums un sociālās aprūpes pakalpojums), lai tos nošķirtu no aprūpes mājās pakalpojuma. Atšķirības saturā šobrīd vairs nepastāv, jo 2023. gada 31. janvārī ir pieņemti grozījumi MK 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem", kas nosaka, ka aprūpes mājās pakalpojums bērniem ietver arī pieskatīšanu, uzraudzību un saturīgu laika pavadīšanu. Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu ietvaros noteiktais sociālās aprūpes vai aprūpes mājās pakalpojums (noteikts MK noteikumos Nr. 313 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi") beidza pastāvēt līdz ar deinstitucionalizācijas projektu beigām 2023. gada 31. decembrī. Ņemot vērā minēto, ka pēc būtības "aprūpes pakalpojums bērniem ar invaliditāti" ir "aprūpes mājās pakalpojumā" ietilpstošs pakalpojums un grozījumi Invaliditātes likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nodrošina vienveidīgu regulējumu jautājumā par aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar invaliditāti, saistošo noteikumu projektā VI nodaļas nosaukums ir pārdēvējams par "Aprūpes mājās pakalpojums bērniem ar invaliditāti". Saeimā 2023. gada 7. decembrī pieņemtais likums "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" un MK 2023. gada 19. decembra noteikumi Nr. 816 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumos Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojuma personām ar invaliditāti" nosaka, ka valsts turpina piedalīties ar līdzfinansējumu bērniem ar invaliditāti, kuriem ir izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai arī pēc pilngadības sasniegšanas, līdz persona sasniedz 24 gadu vecumu. Saskaņā ar iepriekšminētajiem grozījumiem ir jāveic grozījumi saistošajos noteikumos, nosakot, ka aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti sniedz bērnam no 2 līdz 18 gadu vecumam, kuram ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērna likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt šī bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību. Šim pašam bērnam aprūpes pakalpojums tiks sniegts līdz 24 gadu vecumam neatkarīgi no invaliditātes grupas. Ministru kabineta noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punkts nosaka, ka pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par sociālo pakalpojumu. Ņemot vērā minēto, saistošo noteikumu projektā personai ir noteikta labvēlīgākā kārtība aprūpes pakalpojuma bērniem ar invaliditāti piešķiršanai, nosakot, ka no pakalpojuma piešķirtajām 80 stundām 20 stundas var piešķirt bez apliecinājuma dokumentiem par iespējām vecākiem nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā. Saistošo noteikumu grozījumu projektā svītrota 1. pielikuma "Nepieciešamības novērtēšana aprūpes pakalpojumam bērniem ar invaliditāti" 4.2. punkta piektā daļa (lai apmeklētu vienreizēju pasākumu un saturīgi pavadītu brīvo laiku), ar grozījumiem šis punkts ietverts sestajā daļā, proti, citi objektīvi iemesli. Iespējamā alternatīva, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi, - nav.