1. Article

Atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 2.punktam Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no likumā minētajiem nosacījumiem Veselības nozares digitālo kompetenču centra izveides gadījumā publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts [..] attīstībai vai valsts drošībai. Turpmākā analīze ir veikta, ņemot vērā Konkurences padomes izstrādāto informatīvo materiālu "Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana"28. Kas būs konkrētās preces/pakalpojuma saņēmēji un kādas vajadzības tiks apmierinātas; kāds un cik būtisks ieguvums radīsies patērētājiem; kurām patērētāju grupām ieguvums būs visaugstākais Izveidojot Centru, pirmkārt tiks risināta ilgstošā problēmsituācija, kurā veselības aprūpes pakalpojumu nozarē tās pakalpojumu sniedzēji strādā ar sadrumstalotām IKT sistēmām, pastāvīgi strādājot pie individuālu risinājumu izveides, ne vienmēr piemērojot vienotus standartus šo sistēmu izstrādē vai datu sinhronizācijā. Galvenie Centra sniegto pakalpojumu saņēmēji būs VM un tās padotības iestādes, veselības nozarē strādājošās kapitālsabiedrības un citi pakalpojumu sniedzēji (tai skaitā poliklīnikas, ĢĀ prakses, laboratorijas, u.c.), digitālo risinājumu izstrādātāji, zinātniskās un pētniecības institūcijas un pakārtoti attīstoties centralizētai pieejai sistēmu pārvaldībā arī esošie un potenciālie pacienti personas, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumus vai vēršas pēc tiem. Kaut arī Centra fiziskā atrašanās vieta pašreiz tiek plānota Rīgā, tomēr, ņemot vērā šodienas darba metožu dažādību, un to, ka Centra darbs pārsvarā būs saistīts ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrādes koordinēšanu, tā atrašanās vieta var tikt arī mainīta, attīstoties Centra biznesa modelim un sniegto pakalpojumu klāstam. Neskatoties uz to, Centra pakalpojumu saņēmēji būs visā Latvijas teritorijā, nākotnē aptverot visu līmeņu slimnīcas, kad tās pievienosies ar saviem IKT risinājumiem digitālās veselības ekosistēmai. Sniedzot pakalpojumu, kas nodrošina resora IKT pārvaldību, stratēģiju izstrādi un īstenošanu un regulatora funkciju, nosakot standartus un vadlīnijas, kā arī koordinējot veselības aprūpē izmantojamo IKT risinājumu savstarpēju sinhronizāciju (savietojamību un atpazīšanu), ieviešamo risinājumu koordinēšanu, lai gala rezultātā valstī izmantojamās tehnoloģijas un risinājumu būtu sadarbspējīgi un savstarpēji integrējami un vienotu standartu izmantošanas uzraudzību, tiks apmierinātas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju nozares ilggadējās vajadzības pēc datu iegūšanas maksimālas automatizācijas un sniedzamo datu uzticamības. Pacientu ieguvums, savukārt, būs uz uzticamiem datiem balstīta lēmumu pieņemšana, kā arī regulāri aktuāli veselības dati. Tas kļūst jo īpaši svarīgi, kad pacients izvēlas mainīt pakalpojumu sniedzēju vietēji vai pat starptautiskā mērogā kvalitatīvu un visām sistēmām saprotamu veselības datu sekošana pacientam šādā gadījumā ir būtiski svarīga. Pakalpojuma tirgus Konkrētais tirgus konkurences regulējuma izpratnē ir nodrošināt VM resora IKT pārvaldību, stratēģiju izstrādi un īstenošanu un regulatora funkciju, nosakot standartus un vadlīnijas, kā arī koordinējot veselības aprūpē izmantojamo IKT risinājumu savstarpējo sinhronizāciju (savietojamību un atpazīšanu) un to ieviešanu. Centra pamata uzdevums būs nodrošināt, ka tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies ar savu datu sistēmām piedalīties DigiVes ekosistēmā, vai kuru datu sistēmām būs jāpiedalās šajā ekosistēmā, ir zināmi vienoti IKT standarti, kuri jāievēro, lai sadarbība DigiVes ekosistēmā būtu iespējama. Tas nenozīmē konkrētu produktu vai konkrētu risinājumu definēšanu. Centra darbība nekādā gadījumā nav paredzēta viena vai dažu izstrādātāju prioritizēšanai. Tieši otrādi Centra pamata mērķis būs nodrošināt, ka konkurences nosacījumi tiek pastiprināti ievēroti un arī veicināti, nosakot visiem tirgus spēlētājiem skaidras un saprotamas prasības. Savukārt citiem ekosistēmas dalībniekiem Centrs sekmēs piekļuvi digitālajiem resursiem, ilgtermiņā ieviešot sistēmisku pieeju arī inovāciju vadībai nozarē. Centrs nenodarbosies ar konkrētu risinājumu izstrādi (programmēšanu), bet nodrošinās šo pakalpojumu centralizētu iepirkšanu no citiem komersantiem. Kādi šķēršļi pastāv, kas liedz konkrēto preci/pakalpojumu iepirkt no privātajiem tirgus dalībniekiem Ņemot vērā veselības datu stratēģisko nozīmi, Centram deleģējamie uzdevumi VM resora IKT pārvaldība, stratēģiju izstrāde un īstenošana un regulatora funkcija, nosakot standartus un vadlīnijas, kā arī koordinējot veselības aprūpē izmantojamo IKT risinājumu savstarpējo sinhronizāciju (savietojamību un atpazīšanu) un to ieviešana pēc būtības ir stratēģiski svarīgi valsts drošībai un attīstībai, tāpēc to īstenošanā ir jānodrošina nepārtrauktība, augstākie drošības standarti, objektivitāte un neitralitāte un zinātības saglabāšana vienā institūcijā. Nododot IKT pārvaldību kā valsts pārvaldes uzdevumu ārpakalpojumā, ir risks vai nu potenciāli ierobežot konkurenci, ilgstoši un atkārtoti kontraktējot vienu un to pašu pakalpojumu sniedzēju, vai arī sadrumstalot pakalpojuma sniegšanu / saņemšanu laika nogriežņos (pakalpojuma sniegšanas līgumos), zaudējot laiku, zināšanas un kompetenci, pakalpojuma sniegšanu nododot katru reizi citam uzņēmumam. Tā kā Centra pamata uzdevums būs nodrošināt, ka tiek pastiprināti ievēroti un arī veicināti godīgas konkurences nosacījumi IKT tirgus pakalpojumu sniedzējiem, nav iedomājama šāda uzdevuma nodošana kādam no šī paša tirgus pakalpojumu sniedzējiem. Pirmkārt, apšaubāma varētu būt kāda pakalpojumu sniedzēja vēlme uzņemties šādu funkciju, jo tas būtiski ierobežotu viņu un viņa sadarbības partnerus no dalības IKT pakalpojumu piedāvāšanā veselības aprūpes pakalpojumu nozarē. Otrkārt, būtu ļoti izaicinoši pierādīt šāda pakalpojuma sniedzēja neatkarību nosakot jebkādus standartus izstrādē, kurus būtu jāpieņem un jāievēro pārējiem pakalpojumu sniedzējiem. Tur kur tas būs iespējams, Centrs, īstenojot tam deleģētos uzdevumus, iepirks konkrētus pakalpojumus ārpakalpojumā, piemēram, ar programmatūras izstrādi un tās darbības uzraudzību saistītus pakalpojumus. Lai nodrošinātu saimnieciski izdevīgu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, kontroles funkciju realizēšanai attiecībā uz pasūtāmā pakalpojuma izmaksām, to pamatotību, ir nepieciešams nodrošināt atbilstošas kompetences VM resorā. Vai ir izskatītas iespējas veikt komercdarbību veicinošus pasākumus, piemēram, uzlabojumus infrastruktūrā, administratīvo procedūru vienkāršošanu un izmaksu samazināšanu, kā arī ieviest mehānismus pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, izvērtējot iespējamo risinājumu lietderību, ekonomiskos un sociālos ieguvumus un ietekmi uz konkurenci Centra pamatdarbība saistīta ar deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi nodrošināt resora IKT pārvaldību, stratēģiju izstrādi un īstenošanu un regulatora funkciju, nosakot standartus un vadlīnijas. Minētos uzdevumus nevar veikt tirgus komersanti un minētos uzdevumus nevar attīstīt, veicot komercdarbību veicinošus pasākumus. Centra izveide un funkciju izpilde pārvaldības jautājumu sakārtošanā nodrošinās turpmāku komercdarbību veicināšanu, nosakot vienotus standartus un vadlīnijas IKT risinājumu attīstībai veselības nozarē. Vai dalība publiskas personas kapitālsabiedrībā nelikvidē stimulu privātās uzņēmējdarbības attīstībai gan konkrētās preces/pakalpojuma sniegšanā, gan plašākā kontekstā Centrs neattīstīs lokālās programmatūras, līdz ar to nebūs konkurents komercsektoram, bet realizēs pasākumus, lai veselības nozarē tiktu nodrošināta datu un informācijas sistēmu savstarpējā savietojamība un ES un nacionālo normatīvo aktu izpilde attiecībā uz veselības datu pieejamības nodrošināšanu. Tādējādi Centra izveide gluži pretēji stimulēs IKT pakalpojumu attīstības potenciālu veselības aprūpes pakalpojumu nozarē, jo visiem IKT pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies ar savām informācijas sistēmām un IKT risinājumiem piedalīties DigiVes ekosistēmā, vai kuru datu sistēmām būs jāpiedalās šajā ekosistēmā, tiks definēti un būs zināmi vienoti IKT standarti. Vēl viens no Centra uzdevumiem būs veicināt IKT inovāciju ienākšanu veselības aprūpes jomā, veidojot gan inovāciju "smilšu kastes", gan nodrošinot drošas testu vides inovatīvu risinājumu izmēģinājumiem. Vai konkrētās preces/pakalpojuma sniegšanā ir novērojama pilnīga vai daļēja tirgus nepilnība. Vai šī nepilnība nav publiskas personas darbības sekas (piemēram, vai normatīvais regulējums nav cēlonis situācijai, kas novedis pie nepieciešamības publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā). Vai pastāv alternatīvie tirgus nepilnības novēršanas instrumenti Galvenie izaicinājumi Digitālās veselības jomā Latvijā saistīti ar IKT sistēmu sadrumstalotību gan tehnoloģiski, gan datu, gan risinājumu attīstības līmenī u.c. Apgrūtināta gan datu apmaiņa starp organizācijām, gan speciālistu sadarbība pacienta ārstniecībā, gan datu izmantošana veselības nozares vadībā un pētniecībā, kā arī risinājumi mēdz būt atrauti no lietotāju vajadzībām un lietoti nepilnvērtīgi. IKT sistēmu sadrumstalotība atspoguļo kopējo veselības nozares sadrumstalotību, tā ir gan sekas, gan cēlonis vājai institūciju un speciālistu sadarbībai, gan ikdienā, gan, it īpaši, plānojot attīstību. Uz dotu brīdi nav zināmi komersanti, kas, balstoties uz specifiskajām nozares vajadzībām, piedāvātu integrētu pakalpojumu nozares digitālo risinājumu un pakalpojumu attīstīšanai, nodrošinot atbilstošu sadarbības modeļu ieviešanu ar daudzām iesaistītajām pusēm IKT sistēmu izstrādātājiem, valsts institūcijām, ārstniecības iestādēm, aptiekām, ārstiem un citiem speciālistiem, kas ir iesaistīti attiecīgajos ārstniecības vai organizatoriskajos procesos, pacientiem u.c. gan no privātā, gan publiskā sektora, tai skaitā ES institūcijām. Vai pastāv kādi drošības riski nodot preces/pakalpojuma sniegšanu privātā sektora tirgus dalībniekiem (piemēram, iespējams apdraudējums veselībai, videi u.tml.). Kādi un cik būtiski ir konkrētie riski un vai pastāv alternatīvi veidi, kā tos samazināt vai novērst Riski izmantojamām sistēmām vai sniedzamajiem pakalpojumiem, tos nododot privātajam sektoram, nepastāv. Arī attiecībā uz informācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru jau ir zināmi piemēri, kad privātais sektors var sniegt augsta līmeņa pakalpojumu nodrošinot pienācīgu drošības līmeni. Bet, kā jau minēts iepriekš Centra pamata uzdevums būs nodrošināt, ka tiek pastiprināti ievēroti un arī veicināti godīgas konkurences nosacījumi IKT tirgus pakalpojumu sniedzējiem, nav iedomājama šāda uzdevuma nodošana kādam no šī paša tirgus pakalpojumu sniedzējiem. Vai publiskas personas iesaiste komercdarbībā nerada negatīvu ietekmi uz citiem tirgus dalībniekiem un konkurences procesu kopumā arī citos tirgos, kurus varētu skart PPK saimnieciskā darbība. Kā izpaužas šī negatīvā ietekme, cik tā ir būtiska un kā to novērst Centra izveide stimulēs IKT pakalpojumu attīstības potenciālu veselības aprūpes pakalpojumu nozarē, jo tiks definēti un būs zināmi visiem IKT pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies ar savu datu sistēmām piedalīties DigiVes ekosistēmā, vai kuru datu sistēmām būs jāpiedalās šajā ekosistēmā, vienoti IKT standarti. Vēl viens no Centra uzdevumiem, būs veicināt IKT inovāciju ienākšanu veselības aprūpes jomā, veidojot gan inovāciju "smilšu kastes", gan nodrošinot drošas testu vides inovatīvu risinājumu izmēģinājumiem. Veselības nozares digitālo datu infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšanai un uzturēšanai nepieciešama atbilstoša cilvēkresursu kapacitāte, un bez augsta līmeņa profesionāļu piesaistes nav iespējama kvalitatīvu digitālo pakalpojumu attīstīšana veselības nozarē. Lai arī IKT nozarē Latvijā pastāv ļoti augsts pieprasījums pēc speciālistiem, turklāt to trūkst, IKT speciālistu atalgojums valsts pārvaldē ir zems, tāpēc zūd kvalitāte un ir lielas grūtības piesaistīt jaunus talantus. Tāpat arī valsts pārvaldes attīstības vadlīnijas neparedz amata vietu skaita palielināšanu. IKT speciālistu nepietiekamība arī ir bijis viens no līdzšinējās negatīvās pieredzes iemesliem e veselības projektu īstenošanā. Turklāt Centrs aktīvi iesaistīsies starptautiski digitālās veselības telpas attīstības veicināšanā, iesaistot starptautisku projektu īstenošanā tirgus dalībniekus. Kādas (t.sk., cik būtiskas) būtu iespējamās ilgtermiņa sekas uz patērētājiem, ja publiska persona neiesaistītos komercdarbībā. Vai tas radītu lielāku zaudējumu patērētājam, nekā iesaistīšanās/darbības turpināšana tirgū Netiks risināta ilgstošā problēmsituācija, kad sabiedrībai būtisku pakalpojumu sniegšanā, nozarē ir sadrumstalota IKT vide, kurā netiek piemēroti vienoti standarti sistēmu izstrādē vai datu sinhronizācijā. Centra izveide neradīs valstij ne finansiālus, ne cita veida zaudējumus, savukārt, tā neizveide nodrošinās to, ka turpināsies situācija, ka iedzīvotāji nevarēs viegli piekļūt saviem veselības datiem elektroniski, ja vēlēsies, piemēram, konsultēties pie citiem pakalpojumu sniedzējiem, ka pacientu veselības dati joprojām daļēji tiks fiksēti uz papīra, vai būs neizsekojami, jo tiek uzkrāti atšķirīgās, savstarpēji nesadarbspējīgās informācijas sistēmās un ir izkaisīti dažādās vietās (slimnīcās, pie ģimenes ārstiem, medicīnas centros utt.). Tāpat, būs arī apgrūtināta pievienošanās Eiropas Veselības datu telpai pacientam apmeklējot ārstu citā valstī, viņa medicīniskā informācija (t.sk. diagnostikas attēli) bieži vien nav pieejama tieši sistēmu sadrumstalotības un vienotu standartu neesamības dēļ. Kavēta būtu arī inovatīvu IKT risinājumu savlaicīga iniciēšana un labās prakses piemēru pārņemšana, aktivizējot publiskā un privātā sektora sadarbību Vai publiskas personas iesaiste komercdarbībā neabsorbēs kapitālu un cilvēkresursus no citiem tirgiem (piemēram, vai konkrēta pakalpojuma nodrošināšana no publiskas personas puses negatīvi neietekmēs resursu pieejamību tirgos, kuros pastāv veselīga konkurence) Nav pamata uzskatīt, ka Centra darbība varētu absorbēt kapitālu un cilvēkresursus no citiem tirgiem. Cilvēkresursu ziņā šobrīd Latvijā ir izkropļota konkurence, un valsts sektors pat kapitālsabiedrības statusā IKT jomas speciālistiem nav pievilcīgs nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ. Šobrīd resorā strādājošie IKT profesionāļi vai nu ir papildus nodarbināti arī privātajā resorā, vai strādā nozarē misijas vārdā. Centra izveide ilgtermiņā varētu veicināt resursu veselīgu konkurenci nākotnē. Vai un cik būtiski publiskas personas iesaiste komercdarbībā negatīvi ietekmēs privātā sektora inovācijas un attīstību jebkurā no tirgiem, ko publiskas personas kapitālsabiedrība darbība varētu ietekmēt/skart Centra izveidei plānota pozitīva ietekme uz inovāciju attīstību un to radīšanas veicināšanu. Viens no Centra uzdevumiem, būs attīstīt IKT inovāciju ienākšanu veselības aprūpes jomā, veidojot gan inovāciju "smilšu kastes", gan nodrošinot drošas testu vides inovatīvu risinājumu izmēģinājumiem. Kāds varētu būt iespējamais investīciju apjoms publiskas personas kapitālsabiedrība tuvāko 1 5 gadu laikā. Vai ieguvumi no preces/pakalpojuma atsver investīcijas, proti, vai alternatīvās izmaksas nav pārāk augstas (vai nav jāatsakās no investēšanas lietderīgākā un patērētājiem vēlamākā projektā) Tuvāko 5 gadu laikā plānots, ka Centrs īstenos veselības resora IKT projektu Eiropas Savienības ANM plāna 2.komponentes "Digitālā transformācija" 2.1.reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" reformu un investīciju virziens 2.1.3.1. "Ārstniecības iestāžu procesu digitālā transformācija un ārstniecības procesā radīto datu pārvaldība" ietvaros 4.5 miljonu euro apmērā un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. 2027.gadam", Eiropas Reģionālās attīstības fonda 4.1.1.SAM "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.4.pasākuma "Veselības aprūpes pārvaldības sistēmas stiprināšana un digitalizācija, attīstot digitālos risinājumus" ietvaros līdz 26 miljonu euro apmērā, kā arī EU4Health investīciju programmas projektus līdz 5 milj. EUR apmērā. Vai ir iegūti un izvērtēti citu pušu (gan publiskā, gan privātā sektora) viedokļi par iespējamiem riskiem publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā Visu, potenciāli iesaistīto, pušu viedokļi tiek apzināti skaņošanas procesā. Vai konkurence tirgū ir pietiekama Kā jau minēts iepriekšējos skaidrojumos, Centra darbība nekonkurē arī citiem tirgus spēlētājiem, bet tieši otrādi veicina to godīgas konkurences iespējas. Vai ir identificējami potenciālie konkurenti No visiem Centram deleģējamajiem pakalpojumiem, iespējams, varētu runāt par potenciālu konkurenci standarta IKT risinājumu administrēšanā. Šajā vienīgajā gadījumā Centra vajadzībām varētu tikt izskatīta arī ārpakalpojuma pakalpojuma iepirkumi. Vai ir apstākļi, kas ierobežo jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū (piemēram, normatīvo aktu prasības); Nē. Tieši otrādi Centra uzdevums būs nodrošināt, ka tirgus ir maksimāli atvērts visiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem, nosakot vienotus, skaidrus standartus dalībai DigiVes ekosistēmā un piedāvājot drošu vidi inovatīvu pakalpojumu pārbaudei un veidam, kā ienākt resora ekosistēmā. Vai publiskas personas kapitālsabiedrības darbība tirgū var ietekmēt konkurenci Nē. Tieši otrādi Centra uzdevums būs nodrošināt, ka tirgus ir maksimāli atvērts visiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem, nosakot vienotus, skaidrus standartus dalībai DigiVes ekosistēmā un piedāvājot drošu vidi inovatīvu pakalpojumu pārbaudei un veidam, kā ienākt resora ekosistēmā. Vai publiskas personas kapitālsabiedrības ienākšana tirgū ir pamatota Jā, lūdzu, skatīt izvērtējumu Konceptuālā ziņojuma 2.sadaļā pie dažādu realizācijas modeļu izvērtējumu. Vai pastāv konkurenci mazāk ietekmējoša alternatīva, kas neparedz publiskas personas kapitālsabiedrības iesaisti tirgū, kā arī vai ir izvērtēti iespējamie konkurences neitralitātes riski un paredzēti pasākumi to novēršanai Pastāv citas alternatīvas lūdzu, skatīt Konceptuālā ziņojuma 2.sadaļā pie dažādu realizācijas modeļu izvērtējumu, bet, jāatzīmē, ka izvēlētā alternatīva neietekmē tirgus dalībnieku konkurenci apsvērumi izklāstīti iepriekš. Vai publiskas personas kapitālsabiedrības darbība atbilst publiskas personas pamatdarbības veidiem Jā, kapitālsabiedrībai deleģējamie valsts pārvaldes uzdevumi ietver nozares politikas īstenošanu IKT pārvaldības jomā, ko šobrīd veic atsevišķas resora valsts iestādes. Vai PPK veicamā komercdarbība atbilst kādam no VPIL 88.pantā minētajiem mērķiem Jā. Centra plānotās veicamās darbības atbilst Valsts pārvaldes likuma 88.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem nosacījumam publiskas personas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radīti pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts attīstībai vai valsts drošībai un tie būtu: 1) nodrošināt resora IKT pārvaldību, stratēģiju izstrādi un īstenošanu un regulatora funkciju, nosakot standartus un vadlīnijas, kā arī realizējot veselības aprūpē izmantojamo IKT risinājumu savstarpējo sinhronizāciju (savietojamību un atpazīšanu) un to ieviešanu; 2) nodrošināt valsts funkciju realizācijai izstrādāto esošo valsts informācijas sistēmu darbību atbilstoši noteiktajam prasībām un nodrošināt esošo sistēmu attīstību un jaunu izveidi atbilstoši pilnveidoto veselības nozares biznesa procesu attīstības prasībām un Eiropas Veselības datu telpas attīstības mērķiem; 3) īstenot valsts politiku digitālās veselības ieviešanā un nodrošināt veselības un sabiedrības veselības datus pētniecībai un politikas plānošanai.