12. Article

Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk PVO) Globālais digitālās veselības sertifikātu tīkls un tā dalībnieki, kurš izveidots, lai attīstītu digitālos produktus gatavības pandēmijām stiprināšanai.11 [18] Kā redzams iepriekšējā punktā iekļautajā uzskaitījumā, digitālās veselības ekosistēmā jau šobrīd līdzās nacionālajiem digitāliem risinājumiem veselības jomā darbojas un tiek attīstīti ne tikai ES, bet arī starptautiska līmeņa veselības datu apmaiņas risinājumi. [19] Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistoša t.sk. viena no Eiropas Komisijas 2019. 2025. perioda prioritātēm vienotas Eiropas veselības datu telpas izveidošana, lai nodrošinātu veselības datu elektronisku apmaiņu primārai un sekundārai izmantošanai, tostarp pārrobežu kontekstā, balstoties uz pēc iespējas harmonizētiem nosacījumiem visās ES dalībvalstīs. Ziņojuma gatavošanas laikā Eiropas Savienības Padomes Sabiedrības veselības darba grupas ietvaros turpinās diskusijas par Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas veselības datu telpu12 (turpmāk EHDS regula). Diskusiju gaitā Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisijai vēl paredzēts vienoties par to, cik plašs ir EHDS regulā paredzēto nosacījumu tvērums, kā tieši piemērojami dažādi nosacījumi un kādi ir piemērošanas termiņi, tomēr pat gadījumā, ja tiktu panākta vienošanās par pēc iespējas mazāk ambiciozu tvērumu, ir paredzams, ka dalībvalstīm EHDS regulas nosacījumu ievērošanai būs nepieciešams ievērojams apjoms cilvēkresursu, tehnisko un finanšu resursu, lai nodrošinātu datu apstrādi un infrastruktūras uzturēšanu. Sagaidāms, ka EHDS regula cita starpā paredzēs obligātus nosacījumus šādās jomās: 1. noteiktu elektronisko veselības datu kategoriju pieejamība fiziskām personām centralizētā sistēmā un fizisku personu iespēja kontrolēt šos datus un citu personu piekļuvi šiem datiem; 2. ārstniecības personu piekļuve noteiktu elektronisko veselības datu kategorijām un pienākums sistemātiski reģistrēt elektroniskos veselības datus; 3. nacionālais e-veselības kontaktpunkts, kas nodrošina veselības sistēmas dalību decentralizētā pārrobežu infrastruktūrā apmaiņai ar veselības datiem saistībā ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu; 4. kopīgas specifikācijas veselības informācijas sistēmām, kuras apstrādā noteiktas veselības datu kategorijas, šo sistēmu ražotājiem paredzēts pašsertifikācijas mehānisms un dalībvalstu atbildīgajām iestādēm uzdots pienākums uzraudzīt informācijas sistēmu pašsertifikācijas atbilstību; 5. plašs datu kategoriju apjoms, kuram jābūt pieejamam veselības datu sekundārai izmantošanai (piemēram, pētniecībai, inovācijām, politikas veidošanai, oficiālās statistikas sagatavošanai, pacientu drošībai vai reglamentējošām darbībām), kā arī noteikts mehānisms veselības datu sekundārai izmantošanai gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī; 6. nacionālais kontaktpunkts, kas nodrošinātu dalību decentralizētā pārrobežu infrastruktūrā veselības datu sekundārai izmantošanai; 7. dažādu periodisku ziņojumu sagatavošana Eiropas Komisijai par EHDS regulas nosacījumu ievērošanu un datu apstrādi, kas veikta, pamatojoties uz EHDS regulas nosacījumiem. Šo un citu funkciju pildīšanai EHDS regulas projekts paredz dalībvalstīm izvēlēties vismaz vienu digitālās veselības iestādi, kas atbildīga par veselības datu apstrādi un izmantošanu veselības pakalpojumu sniegšanai, vismaz vienu veselības datu piekļuves struktūru, kas atbildīga par veselības datu apstrādi un apmaiņu sekundārai izmantošanai, kā arī norādīt pastāvošu datu uzraudzības iestādi, kas būs atbildīga par dažādu regulas nosacījumu ievērošanu un pārkāpumu novēršanu. EHDS regulas projekts paredz elastību iestāžu nozīmēšanā, ļaujot dažādas regulā paredzēto institūciju funkcijas sadalīt starp vairākām iestādēm, kā arī ļaujot apvienot vairāku institūciju funkcijas vienā iestādē. Uzskaitīto uzdevumu pildīšanai un risinājumu izstrādei būs nepieciešamas augsta līmeņa IKT kompetences, kā arī ievērojams cilvēku resursu apjoms. [20] Septiņu13 VM padotības iestāžu pārziņā ir 1914 valsts informācijas sistēmas un septiņi reģistri15. Digitālās veselības politikas izstrādi un koordinēšanu nodrošina VM. Līdz ar IKT resursu sadrumstalotību, ir sadrumstalota un nevienmērīga esošā veselības nozares IKT cilvēkresursu kapacitāte, kas tādējādi tiek izmantota neefektīvi, nodrošinot līdzīgas pamata funkcijas dažādās institūcijās. Tai skaitā ir sadrumstalota pārvaldības funkcija, kas arī ir viens no cēloņiem nevienmērīgai digitālajai transformācijai resorā. Vienlaikus decentralizētā pieeja, kāda šobrīd ir IKT resursu pārvaldībā, novedusi pie tā, ka trūkst resursu attīstībai, ekosistēmas veidošanai un koordinēšanai, projektu īstenošanai, sistēmiskas digitālās transformācijas plānošanai un vadībai. Organizatorisko resursu trūkuma dēļ vāji attīstīta lietotāju iesaiste jaunu IKT risinājumu izstrādē. No spējas stiprināt VM resora digitālās veselības pārvaldības kapacitāti ir atkarīgs, cik lielā mērā izdosies sasniegt Stratēģijā izvirzītos mērķus, t.i.: