9. Article

Organizēt iepirkumus Mērķa klientu segmenti Centrs pakalpojumus nodrošinās: • [MKS1] VM un tās padotības un pārraudzības iestādēm. • [MKS2] Veselības nozarē strādājošām kapitālsabiedrībām un pakalpojumu sniedzējiem (tai skaitā poliklīnikām, ĢĀ praksēm, laboratorijām, u.c.). • [MKS3] Digitālo risinājumu izstrādātājiem. • [MKS4] Zinātniskām un pētniecības institūcijām. • [MKS5] Iedzīvotājiem, kas ir medicīnisko pakalpojumu saņēmēji. • [MKS6] Darba devējiem. • [MKS7] ES Institūcijas un starptautiskās organizācijas Izplatīšanas kanāli un attiecības ar klientiem Centrs pakalpojumu sniegšanā orientējas, galvenokārt, uz VM un tās padotības iestādēm, veselības nozarē strādājošām kapitālsabiedrībām, pakalpojumu sniedzējiem, kā arī digitālo risinājumu izstrādātājiem, tai skaitā ārvalstīs reģistrētiem komersantiem. Centra sniegto pakalpojumu virzīšanai tirgū galvenokārt tiek izmantota sabiedrisko attiecību metode un integrētas mārketinga komunikācijas metodes, ar mērķi informēt par jauniem pakalpojumiem, izmaiņām, izskaidrot pakalpojuma saņemšanu. Komunikācijai tiek izmantoti visdažādākie komunikācijas kanāli: - tieši kontakti; - pasts/e-pasts; - tīmekļa vietnes; - sociālie mediji; - plašsaziņas līdzekļi; - informācijas starpnieki; - apmācības, informatīvie pasākumi. Komunikācijas procesa nodrošināšana tiks īstenota ciešā sadarbībā ar citām nozarēm, tai skaitā pakalpojumu pieejamības veicināšanai jau uzsākta sadarbība ar VARAM, lai sekmētu aktīvāku valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru iesaisti informācijas sniegšanai iedzīvotājiem un pakalpojumu pieejamības sekmēšanai. Pamatkompetences, specifiskas zināšanas, spējas vai prasmes, kuras kapitālsabiedrību izceļ tirgū un kuras tā izmantos inovāciju ieviešanai un efektivitātes uzlabojumiem; Atbilstoši augstākminētajam, Centrā plānots piesaistīt un nodarbināt šādu jomu ekspertus: datu analītiķus, datubāžu administratorus, informācijas drošības speciālistus, IKT vadītājus, IKT procesu pārvaldītājus, produktu/pakalpojumu īpašniekus, IKT projektu vadītājus, lietotāju atbalsta speciālistus, sistēmu administratorus, biznesa un sistēmu analītiķus, IKT risinājumu arhitektus, testētājus. Attēls Nr.1 Centra funkcionālā organizācija Kapitālsabiedrības ieguldījumi jaunu zināšanu iegūšanā Atbilstoši Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā (turpmāk ANM) noteiktajam un VARAM ziņojumam "Digitālās transformācijas projektu īstenošanas izaicinājumi" Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē (2021.gada 10.novembrī) teiktajam, valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu un īpaši kompetenču centru darbinieki ir prasmīgi ieviest digitālās tehnoloģijas (tajā skaitā mākslīgo intelektu, datu analītiku, automatizāciju), lai uzlabotu darbības produktivitāti, pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī efektīvi risinātu sabiedrības un klimata izaicinājumus. Tehnoloģiju iespējas plaši tiek izmantotas izglītībā un veselības aprūpē. Valsts pārvaldē strādājošo lomām tiek noteikti digitālo prasmju kompetenču modeļi un minimālās prasības, kā arī tiek sistēmiski plānota un organizēta individualizētā nepieciešamībā balstīta digitālo prasmju pilnveide. Tomēr līdzšinējie pasākumi ir nepietiekami būtiskas digitālās transformācijas izrāviena panākšanai sabiedrībā kopumā, bet jo īpaši, publiskajā pārvaldē. Lai sabiedrība būtu zinoša un prasmīga digitālo iespēju izmantošanā, papildus sabiedrības digitālajām prasmēm ir būtiski palielināt arī valsts pārvaldes (tai skaitā pašvaldību, izglītības iestāžu, veselības iestāžu, u.c.) darbinieku prasmes digitālajā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā, lai izstrādātu digitālajam laikmetam atbilstošas politikas, ņemtu vērā digitālo tehnoloģiju iespējotus jaunus un inovatīvus darbības un sadarbības modeļus, kā arī attīstītu, sniegtu pakalpojumus, izmantojot IKT risinājumus un veicinātu to plašu lietošanu sabiedrībā. Jāņem vērā, ka valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politika ierobežotas iespējas piesaistīt papildu speciālistus, līdz ar to ir jānodrošina esošo darbinieku digitālās transformācijas kompetenču un spēju pilnveide kā nacionālā, tā pašvaldību līmenī. Ir nepieciešamas jaunas prasmes gan vadības līmenim digitālās transformācijas plānošanā un pārmaiņu vadībā, gan izpildes līmenī, ietverot pakalpojumu pārvaldību, datu analītiku, mākslīgā intelekta un citu modernu tehnoloģiju pielietošanu darbības un pakalpojumu modernizācijā, elastīgu IKT projektu vadību, modernu digitālo infrastruktūru izmantošanu un pārvaldību, u.c. Tiek plānots, ka Centrs komunikācijas jomā aktīvi strādās pie stratēģiskas sabiedrības informēšanas dažādos ar veselību un veselības aprūpes digitalizāciju saistītos jautājumos, veidojot gan informatīvus pasākumus iedzīvotājiem, gan sabiedrības informēšanas kampaņas un popularizējot digitālos risinājumus jaunu prasmju apguvei/ digitālo pakalpojumu izmantošanai. Izmantojot dažādos komunikāciju kanālus, sabiedrība tiek aktīvi un savlaicīgi informēta par plānotajiem un visiem sekmīgi ieviestiem risinājumiem un inovatīviem pakalpojumiem. Plānots veidot lietotāju kopienas, sekmējot lietotājpieredzes pieeju jaunu digitālo risinājumu izstrādē. Kapitālsabiedrības partneru tīkls un partneru ietekme uz kapitālsabiedrības darbību; Visus partnerus var sadalīt vairākās grupās, vērtējot to ietekmi uz Centra darbību un to lomu digitālās veselības ekosistēmā. Nozīmīgākie partneri: