52. Article

Atzīt par spēku zaudējušiem Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2021. gada 11. februāra saistošos noteikumus Nr. 9 "Daugavpils pilētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2021, Nr. 44). 53 Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja 1. vietnieks A. Vasiļjevs 1. pielikums Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 11. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 16 Kapsētā ierādāmo kapavietu izmēri KapavietaPlatums, mGarums, mLaukums, kvadrātmetriVienvietīga kapavieta1,503,004,50Daudzvietīga kapavieta (līdz trīs mirušo apbedīšanai)3,003,009,00 2. pielikums Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 11. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 16 Brīdinājuma zīmes paraugs Daugavpils valstspilsētas pašvaldība domes 2024. gada 11. aprīļa saistošo noteikumu Nr. 16 "Daugavpils valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi" paskaidrojuma raksts Paskaidrojuma raksta sadaļaNorādāmā informācija 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 6. punktu un trešo daļu, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības kapsētu izmantošanas kārtība tika noteikta ar pašvaldības domes 2021. gada 11. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 9 "Daugavpils pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi" (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 9). Likums "Par pašvaldībām" zaudēja spēku, kad 2023. gada 1. janvārī stājies spēkā Pašvaldību likums.Atbilstoši Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punktam, dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību šim likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši šajā likumā ietvertajam pilnvarojumam. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par sanitāro tīrību, tostarp kapsētu izveidošanu un uzturēšanu. Savukārt šā likuma 45. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju, tostarp kapsētu, izmantošanu. Ņemot vērā to, ka pašvaldības kompetencē ir ar saistošajiem noteikumiem regulēt tādus jautājumus kā kapsētu ierīkošana, uzturēšana, paplašināšana, kapavietas piešķiršana un citus ar kapsētu izveidošanu un uzturēšanu saistītus aspektus, pašvaldība sagatavoja jaunus saistošos noteikumus, kuru mērķis ir noteikt pašvaldības kapsētās kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu vienotu kapsētu uzturēšanas, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, rīcību ar nekoptu kapavietu, kā arī kapličas izmantošanas kārtību, tādējādi nodrošinot ikviena cilvēka tiesības uz kapavietu un cieņpilnu attieksmi pēc nāves. Šobrīd valstī nav vienota tiesiskā regulējuma saistībā ar mirušo personu apbedīšanu. Saistošo noteikumu projekts noteic sekojošo. Par kapsētu izveidošanu, paplašināšanu, slēgšanu, statusa noteikšanu un uzturēšanu Saistošo noteikumu projektā noteikts, ka par pašvaldības kapsētu izveidošanu, paplašināšanu vai slēgšanu lemj pašvaldības dome. Tāpat pašvaldības dome nosaka vai maina kapsētas statusu: - atvērtā kapsētā tiek ietādītas jaunas kapavietas mirušo apbedīšanai; - daļēji slēgtā kapsētā mirušos apbedī jau izveidotās kapavietās un jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota; - slēgtā kapsētā – mirušo apbedīšana nenotiek. Saskaņā ar saistošo noteikumu projektu pašvaldības kapsētas apsaimnieko pašvaldības pilnvarota persona – juridiska persona, ar kuru pašvaldība noslēgusi līgumu par kapsētas apsaimniekošanu, kura pilda saistošajos noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina to ievērošanu. Saistošo noteikumu projektā ir noteiktas pamatprasības kapsētu apsaimniekotājam pašvaldības kapsētu uzturēšanai. Par kapavietas piešķiršanu un uzturēšanu Saistošo noteikumu projekts paredz, ka kapavietu piešķir mirušā, kura pēdējā dzīvesvieta bija deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, apbedīšanai. Citas personas, izņemot augšupējo, lejupējo vai sānu līnijas radiniekus, kapsētā apbedī iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā, ja ir saņemts kapavietas turētāja saskaņojums. Tādējādi primāri, lemjot par kapavietas piešķiršanu, tiek ņemta vērā mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta, kas tieši saistīts ar ierobežotu kapavietu skaitu pašvaldības kapsētās. 2023. gadā Daugavpilī miris 901 pilsētas iedzīvotājs. Saistošo noteikumu projekts paredz, ka kapsētu apsaimniekotājs pieņem lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kapavietu ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā no iesnieguma saņemšanas brīža. Savukārt, pamatojoties uz kapsētu apsaimniekotāja pieņemto lēmumu, kapsētas pārzinis ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā ierāda kapavietas turētājam kapavietu attiecīgajā kapsētā. Mirušā apbedīšanai piešķir vienvietīgu, divvietīgu vai trīsvietīgu kapavietu. Pašvaldības kapavietas piešķiršana un tās izmantošana attiecas uz publisko tiesību jomu, tādējādi attiecības starp kapsētu apsaimniekotāju un privātpersonu risināmas administratīvā procesa kārtībā. Virsapbedījuma veikšanai kapsētu apsaimniekotājs piešķir kapavietu virs esoša apbedījuma, ja pēc pēdējā apbedījuma šajā vietā pagājis ne mazāk kā divdesmit gadi. Šo termiņu drīkst samazināt līdz piecpadsmit gadiem, ja virsapbedījums tiek lūgts ģimenes kapavietā. Saistošo noteikumu projektā noteiktas kapavietas kopšanas un uzturēšanas pamatprasības, tostarp nosakot pienākumu pirms noteiktu darbu veikšanas saņemts kapsētas pārziņa vai kapsētu apsaimniekotāja saskaņojumu. Šāda saskaņojuma mērķis ir informēt kapsētas pārzini vai kapsētu apsaimniekotāju par attiecīgiem darbiem kapavietās, lai tas pienācīgi varētu uzraudzīt kapavietu uzturēšanu. Saistošo noteikumu projektā noteiktās prasību kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai (kapavietu rindu līnijas ievērošana, apmales augstums nedrīkst pārsniegt 20 cm, dekoratīvās sētas ar balstošajiem elementiem vai pamatni augstums nedrīkst pārsniegt 70 cm) mērķis ir nodrošināt kopēju kapsētas sakoptību un saskaņotu labiekārtojumu, ievērojot ikviena cilvēka tiesības uz cieņpilnu attieksmi pēc nāves. Par kapavietas atzīšanu par nekoptu un izmantošanas tiesību izbeigšanu Saistošo noteikumu projekts paredz, ka kapsētu apsaimniekotājs ne retāk kā vienu reizi kalendārajā gadā apseko kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu pēc stāvokļa uz 1. decembri un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Ar nekoptu kapavietu saistošo noteikumu projekta izpratnē būtu jāsaprot kapavietas, kuru apsekošanas gaitā konstatēta tāda kapavietas turētāja pienākumu neievērošana (nav novākti vītušie ziedi, vainagi, kritušas lapas, zari, salauzti vai sagāzti labiekārtojuma elementi un tamlīdzīgi), kas būtiski pasliktina kopējo kapsētas vidi. Vienlaikus kapavietas turētājam tiek dota iespēja piecu gadu laikā veikt šādas kapavietas sakopšanu. Savukārt, ja kapavieta pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas minētajā termiņā netiek sakopta, tiek lemts par kapavietas izmantošanas tiesību izbeigšanu. Par apbedīšanu Saistošo noteikumu projekts nosaka, ka apbedīšanas laiku kapavietas turētājs vai viņa izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini. Tāpat saistošo noteikumu projekts noteic prasības kapa garumam, platumam un dziļumam, pārapbedīšanas un ekshumācijas kārtību, kā arī par bezpiederīgajiem atzīto mirušo un nezināmo personu apbedīšanas kārtību. Kapličas ceremoniju zāli izmanto mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas rīkošanai, kuras ilgumu ir jāsaskaņo ar kapsētas pārzini. Par kārtību kapsētā Saistošo noteikumu projekts neparedz noteikt laiku, kad kapsēta tiek slēgta apmeklētājiem. Saistošo noteikumu projekts paredz noteikt kapsētā šādus aizliegumus: - patvaļīgi aizņemt kapavietas, mainīt ierādītās kapavietas robežas vai kapavietas reljefu; - rakt, ņemt zemi un smiltis kapsētas un tās aizsargjoslas teritorijā; - ierādītājā kapavietas teritorijā vai koplietošanas teritorijā stādīt kokus vai krūmājus; - apbedīt dzīvniekus; - ievest dzīvniekus bez pavadas; - pārvietoties ar velosipēdiem (izņemot policijas velopatruļai un kapsētu darbiniekiem), skrituļslidām, skrituļdēļiem, skrejriteņiem u.tml.; - pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, izņemot: • transportlīdzekļiem bēru ceremonijas laikā; • transportlīdzekļiem, kas pārvadā garīdzniekus reliģisku vai rituālu ceremoniju veikšanai; • policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļiem; • kapsētas uzturēšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem; • transportlīdzekļiem, kas pārvadā personas ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti vai kustību traucējumiem; • kapavietas apkopes vajadzībām. Šādu aizliegumu mērķis ir ierobežot iespējamo kaitējumu sabiedrības interesēm. Pašvaldību likuma sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (pieejams – https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/B6E6044742C8DEF8C2258699003FE189?OpenDocument) skaidrots, ka saistošajos noteikumos par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju izmantošanu var noteikt teritorijas izmantošanas ierobežojumus un aizliegumus, kas jāievēro uzturoties šādā teritorijā. Publiskā lietošanā nodotu teritoriju izmantošanas noteikumu mērķis ir noteikt kārtību, kādā tās ir lietojamas, izņemot vispārīgus uzvedības noteikumus. Savukārt, sabiedriskā kārtība kapsētā ir kontrolējama vispārējā kārtībā. Par administratīvo atbildību Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 2. punktu dome ir tiesīga paredzēt administratīvo atbildību par saistošo noteikumu par kapsētu izmantošanu pārkāpšanu. Kā norādīts iepriekš, saistošajos noteikumos par publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju izmantošanu var noteikt teritorijas izmantošanas ierobežojumus un aizliegumus, kas jāievēro uzturoties šādā teritorijā. Savukārt sabiedriskās kārtības jomu regulē Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā un attiecīgi pašvaldības saistošajos noteikumos nav paredzama administratīvā atbildība par rīcību, ko aptver likumā ietvertie pārkāpumi sabiedriskās kārtības jomā (piemēram, par pārvietošanos kapsētā ar velosipēdiem, skrituļslidām, skrituļdēļiem, skrejriteņiem u.tml.). Tāpat, ja pašvaldībā nav izveidota beigto dzīvnieku apbedīšanas vieta, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam (ieskaitot beigto lolojumdzīvnieku), likvidēšana veicama atbilstoši normatīvo aktu prasībām, par kuru pārkāpšanu pašvaldība nav pilnvarota paredzēt administratīvo atbildību. Pašvaldība, izstrādājot administratīvās atbildības regulējumu, ir izvērtējusi administratīvās atbildības noteikšanas nepieciešamību, proti: