2. Article

3. panta 1., 3.a un 4. daļu groza šādi: "3. pants. Notiesātās personas, kas pakļautas izraidīšanas vai deportācijas rīkojumam 1. Pēc tās valsts pieprasījuma, kurā persona notiesāta, valsts, kurā sods tiks izciests, var, ievērojot šī panta noteikumus, piekrist notiesātās personas nodošanai bez šīs personas piekrišanas, ja par šo personu taisītais spriedums vai arī administratīvais lēmums ietver rīkojumu par minētās personas izraidīšanu vai deportāciju vai arī par jebkādu citu pasākumu, kura rezultātā šai personai vairs netiek atļauts palikt tajā valstī, kurā persona notiesāta, pēc tam, kad šī persona tiek atbrīvota no cietuma. 2. [bez izmaiņām] 3. Piemērojot šī panta noteikumus, tā valsts, kurā persona notiesāta, nodod valstij, kurā sods tiks izciests, sekojošos dokumentus: a. deklarāciju, kurā ietverts notiesātās personas viedoklis par tās paredzamo nodošanu, vai paziņojumu, ka notiesātā persona atsakās paust savu viedokli šajā saistībā, un b. [bez izmaiņām] 4. Nevienu personu, kas nodota saskaņā ar šī panta noteikumiem, nedrīkst krimināli vajāt, tiesāt vai apcietināt sprieduma vai apcietinājuma atļaujas izpildes nolūkos par jebkuru pārkāpumu, kas izdarīts pirms šīs personas nodošanas, izņemot tos pārkāpumus, par kuriem tika taisīts notiesājošs spriedums, un tāpat arī citu iemeslu dēļ nedrīkst ierobežot šīs personas personisko brīvību, izņemot sekojošus gadījumus: a. ja to atļauj tā valsts, kurā persona ir notiesāta, ir jāiesniedz pieprasījums atļaujas saņemšanai, kam klāt pievienojami visi attiecīgie dokumenti un tiesiskā informācija par visiem notiesātās personas paziņojumiem; atļauja dodama tad, ja pārkāpums, par ko tā tiek pieprasīta, ir tāds, ka par to varētu noteikt attiecīgās personas izdošanu saskaņā ar tās valsts likumiem, kurā persona notiesāta, vai arī ja izdošana nebūtu paredzēta vienīgi soda lieluma dēļ. Lēmumu pieņem, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā deviņdesmit dienas pēc piekrišanas pieprasījuma saņemšanas. Ja valsts, kurā persona ir notiesāta, nespēj pieņemt lēmumu šajā daļā noteiktajā termiņā, tā informē valsti, kurā sods tiks izciests, norādot kavēšanās iemeslus un prognozējamo laiku, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai; b. ja notiesātā persona, pēc tam, kad tai ir bijusi iespēja atstāt tās valsts teritoriju, kurā sods izciests, nav to izdarījusi trīsdesmit dienu laikā pēc tās galīgās atbrīvošanas, vai arī, ja tā ir atgriezusies šajā teritorijā pēc izbraukšanas no tās." Nobeiguma noteikumi