2. Article

Rīcības virziens: Krāpšanas atklāšana Dalībvalstis ir apņēmušas aizsargāt ES finanšu intereses. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi, lai visi atbildīgo iestāžu līdzekļi un resursi tiktu efektīvi izmantoti, lai atklātu pārkāpumus, t.sk. aizdomas par krāpšanu. 5. attēls "Atklāšanas virziena pasākumi un rezultāti" Būtisks jautājums, darbs pie kura ir jau paveikts 2017. 2022. gadā, taču nepieciešams to turpināt nodrošināt savstarpēju piekļuvi dažādām valsts nozīmes datubāzēm, ieviešot automātiskās kontroles, kas ir noteicošais faktors mūsdienās gan krāpšanas prevencijai, gan atklāšanai, gan izmeklēšanai. Nākamajā periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam plānots turpināt pieejamo valsts informācijas sistēmu izmantošanas krāpšanas apkarošanai optimizēšanu, analizējot, kuras valsts informācijas sistēmas vēl būtu savstarpēji savienojamas un kādas ir datu analīzes problēmas, kā arī identificēt iespējas automātiskām kontrolēm. Pilnveidojot un optimizējot pieejamo valsts informācijas sistēmu izmantošanu krāpšanas apkarošanai ir jārēķinās ar tām iespējamām pārmaiņām un izaicinājumiem, kas AFCOS sagaida nākotnē un pat iespējams, ka šīs stratēģijas ieviešanas laikā, tādēļ līdz ar AFCOS stratēģijas apstiprināšanu 2024. 2026. gadam vajadzētu jau sākt rēķināties vismaz ar šādiem nākotnes notikumiem: • Vispārējā digitalizācija un ar to saistītās ikdienas ierasto procesu būtiskās izmaiņas. • Mākslīgā intelekta ienākšana iestāžu un finansējuma saņēmēju ikdienas dzīvē. • Dažādu kriptovalūtu iespējamā ienākšana ES fondu finansēto projektu ieviešanā un ar to saistīto krāpšanas veidu izmaiņas. • Jaunu zināšanu un iemaņu nepieciešamība, lai spētu veikt pret-krāpšanas pasākumus saistībā ar iepriekš minētajām trīs būtiskajām izmaiņām (skat. Pasākumu plāna 2.1. pasākumu). Sadarbības stiprināšana 2017. 2022. gadā tika vērsta divos virzienos gan starp OLAF un Latvijas iestādēm, gan starp Latvijas iestādēm savā starpā. Tika izveidots efektīvs sadarbības tīkls starp ES fondu iestādēm un tiesībsargājošām iestādēm. Ekspertu darba grupas tika izveidotas kā modelis ātrākai un efektīvākai informācijas apritei un savstarpējās sapratnes veidošanai. Lai veicinātu ātru un efektīvu informācijas apriti starp fondu administrējošām iestādēm un tiesībsargājošām iestādēm, 2024. 2026. gadā ir nepieciešams turpināt stiprināt sadarbību, papildinot metodisko materiālu21, kā arī izstrādājot infografikas (kur vērsties aizdomu par krāpšanu konstatēšanas gadījumā), sagatavojot ziņojumu standartformas, kā arī aktualizējot informāciju ar kontaktpunktu katrā iestādē (skat. Pasākumu plāna 2.2. pasākumu). 2017. 2022. gadā tika veikti grozījumi OLAF regulā22. Latvija ir bijusi aktīva OLAF regulas izmaiņu komentētāja, kur sadarbībā ar citu dalībvalstu AFCOS struktūrām ir iesniegusi virkni priekšlikumu, no kuriem daļa ir iekļauta regulā. Līdz ar minēto dokumentu ir sakārtota AFCOS un OLAF sadarbības kārtība tika precizēts, ko OLAF sagaida no AFCOS un kāda veida atbalstam ir jābūt, kas bija būtisks priekšnoteikums nacionālās normatīvās bāzes sakārtošanai. Attiecīgi, lai sakārtotu Latvijas normatīvo bāzi, 2021. gadā sadarbībā ar Tieslietu ministriju tika izstrādāts OLAF atbalsta likums, kas nosaka skaidru juridisko bāzi AFCOS sadarbībai ar OLAF izmeklētājiem. Papildus tika izstrādāti arī iekšējās instrukcijas OLAF izmeklētāju vizīšu organizēšanai. 2024. 2026. gadā tiks turpināts darbs pie sadarbības efektivizēšanas starp AFCOS, Kompetentajām iestādēm un OLAF, izvērtējot spēkā esošo normatīvos aktus par ES finanšu interešu aizsardzību (OLAF atbalsta likums, AFCOS padomes nolikums, utt.) un AFCOS iekšējās procedūras ar mērķi definēt nepieciešamus priekšlikumus uzlabojumiem (skat. Pasākumu plāna 2.3. pasākumu).