3. Article

Rīcības virziens: Krāpšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana Krāpšanas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas virziena pasākumi ir saistīti ar normatīvo aktu izvērtēšanu attiecībā uz kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kā arī tiesībsargajošo iestāžu kapacitātes un spēju izvērtējumu, ieskaitot izmeklētāju un prokuroru specializāciju ES budžeta izdevumu un ieņēmumu daļā. 6. attēls "Izmeklēšanas virziena pasākumi un rezultāti" 2017. gadā sadarbībā ar Tieslietu ministriju tika pārskatīta Krimināllikumā ietvertā noziedzīgo nodarījumu definīcijas atbilstība 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (turpmāk PIF Konvencija) ietvertajai krāpšanas definīcijai, veidojot vienotu izpratni par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas ietekmē ES finanšu intereses. Savukārt 2019. gadā ar Krimināllikumu tika ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Papildus tam, 2021. gadā Krimināllikumā tika iestrādāts jauna tiesību norma par faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā (Krimināllikuma 218.1 pants). 2021. gadā uzsāka savu darbību arī EPPO. EPPO tika izveidots ar mērķi aizsargāt ES finanšu intereses un ir galvenā iestāde, kas ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā par tādiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas skar ES finanšu intereses. Pēc EPPO darbības uzsākšanas tika izveidota arī sadarbība starp EPPO un AFCOS, t. sk. ir nodrošināta EPPO pārstāvja dalība AFCOS padomē. Šobrīd jau ir pagājuši vairāk nekā divi gadi kopš EPPO darbības uzsākšanas, līdz ar to 2024. 2026. gadā ir ieplānots veikt tiesiskā regulējuma izvērtējumu ar mērķi efektivizēt EPPO darbu Latvijā (skat. Pasākumu plāna 3.1. pasākumu). Šobrīd ir arī aktuāls jautājums par izmeklētāju un tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes stiprināšanu, jo esošajā praksē ārpus EPPO nav izveidotas atsevišķas struktūrvienības ar specializāciju ES fondu krāpšanas izmeklēšanā. Kopš 2021. gada sākuma EPPO sadarbībā ar ENAP 2. nodaļu ir aktīvi uzsākuši ES fondu krāpniecisku darbību izmeklēšanu. ENAP 2. nodaļā 2023. gada 2. pusgadā tika aktīvi izmeklēts 21 kriminālprocess, kuru kopējā izkrāpšanas summa veido 11 522 137,11 EUR. EPPO no šī 21 kriminālprocesa uzrauga 12 kriminālprocesus. Šobrīd vidējais viena kriminālprocesa izmeklēšanas laiks ir aptuveni 24 mēneši, kas ir pārāk ilgs laika periods, ja tiek apturēts finansējums ES finansētajam projektam. Kriminālprocesu izmeklēšanā ENAP ir izkristalizējušās divas pamatproblēmas: 1) Tehniskā nodrošinājuma nepietiekamība ES fondu lietu izmeklēšanai ENAP. Viens no faktoriem, kas kavē izmeklēšanas procesu, ir datu izgūšanas amatpersonu (speciālistu) noslogotība. Dažreiz izmeklētājam nesamērīgi ilgi jāgaida, lai veiktu datu izgūšanu no ierīcēm, līdz pat sešiem mēnešiem, kas var būtiski ietekmēt lietas izmeklēšanu un rezultātus. Valsts policijā datu izgūšanu nodrošina atsevišķa struktūrvienība Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde (KiAP). Konsultējoties ar KiAP amatpersonām, kuri veic datu izgūšanu, tika noskaidrotas iespējamās izmaksas nepieciešamajam tehniskajam nodrošinājumam aptuveni 30 000,00 EUR kopā ar programatūras licenci. Savukārt, ik gadu būtu nepieciešams pagarināt programatūras licenci, kas izmaksātu līdz 10 000,00 EUR. Papildus būtu nepieciešams nodrošināt atbalsta speciālistu apmācības datu izgūšanai, apskatei un informācijas analīzei (skat. Pasākumu plāna 3.2. pasākumu). 2) ENAP izmeklēšanas kapacitātes trūkums. Kopš EPPO ir uzsākusi savu darbību, lietu skaits par ES fondu izkrāpšanu ir ievērojami pieaudzis. Apkopojot statistiku par pēdējos trīspadsmit gados uzsāktajiem kriminālprocesiem saistībā ar ES fondu izkrāpšanu, redzams, ka tiek uzsākts vairāk procesu nekā izbeigts un nodots tiesai, līdz ar ko šādu lietu atlikums izmeklēšanas iestādēs turpina augt. 7. attēls. Krimināllietu skaits par ES fondu izkrāpšanu Kā liecina ENAP 2. nodaļas lietvedībā esošo kriminālprocesu dati, kas saistīti ar ES finanšu līdzekļu izkrāpšanām, ENAP vidēji uz vienu izmeklētāju ir divi līdz trīs šādi kriminālprocesi, bet kopumā vienam izmeklētājam ir 7-10 kriminālprocesi. Pēc ENAP aplēsēm, lai nodrošinātu kvalitatīvu un laicīgu kriminālprocesu izmeklēšanu, vienam izmeklētājam vienlaicīgi būtu jāizmeklē līdz trim kriminālprocesiem. Kā viens no kapacitātes stiprināšanas pasākumiem tiek virzīts priekšlikums arī par specializētas nodaļas vai specializētu izmeklētāju / operatīvo darbinieku grupas izveidi, kas atbilstu EPPO Regulā23 noteiktajam lojālas sadarbības principam. Šāda izmeklētāju/ operatīvo darbinieku specializācija un piesaiste EPPO lietām nodrošinātu labāku starpinstitucionālo sadarbību, efektīvāku un ātrāku kriminālprocesa norisi EPPO lietvedībā esošajās lietās, kā arī uzlabotu Eiropas deleģēto prokuroru un izmeklētāju/ operatīvo darbinieku zināšanas un praktiskās iemaņas ES fondu izkrāpšanas gadījumu izmeklēšanā. Praksē šobrīd redzams, ka izmeklētājiem trūkst laika, lai sniegtu nepieciešamo un EPPO Regulā noteikto atbalstu EPPO uzsāktajos kriminālprocesos. Lai uzsāktajos kriminālprocesos izdotos nosargāt ES finanšu līdzekļus, apturot līdzekļu izkrāpšanu pirms noziedzīga nodarījuma pabeigšanas un saglabāt apsteidzošās izmeklēšanas praksi, ir ļoti būtiski nodrošināt atbilstošus resursus ātrai un efektīvai izmeklēšanai. Ņemot vērā, ka izmeklētāji, kuriem tiek nosūtītas izmeklēšanai arī EPPO lietas, ir procesa virzītāji arī vairākos nacionālajos kriminālprocesos. Nākot klāt pienākumam sniegt atbalstu arī EPPO, ir saprotams, ka atbalsta sniegšana un izmeklēšana EPPO kriminālprocesos ir iespējama vienīgi rindas kārtībā, bet tas nereti rada situācijas, kad tiek kavēta neatliekamo izmeklēšanas darbību veikšana EPPO uzsāktajos kriminālprocesos, kas apdraud gan iespējamību iegūt pierādījumus lietā, gan sekmīgu lietas pabeigšanu. Turklāt, EPPO kompetences lietās visbiežāk ir nepieciešams iesaistīties pēc iespējas agrīnākā stadijā, kas nodrošina lielāku iespēju iegūt pierādījumus. Turklāt EPPO arī sadarbībā ar KNAB ir uzsācis un turpina aktīvu izmeklēšanu kriminālprocesos, kuros iespējamā kaitējuma vai iespējamās krāpšanas rezultātā nodarītā kaitējuma kopējā summa veido vairāk nekā 15 266 018 EUR. KNAB novirza vidēji 20 30 % cilvēku un tehniskos resursus šādu kriminālprocesu izmeklēšanai. Piemēram, visās EPPO lietās KNAB nodrošina arī speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu, katrā lietā atvēlot operatīvo darbinieku. 2023. gadā, balstoties uz operatīvajā darbībā iegūto informāciju, uzsākti 3 kriminālprocesi. Ņemot vērā speciālo izmeklēšanas darbību laikietilpīgumu (īpaši sarunu noklausīšanās) vairāku mēnešu garumā, tiek radīta būtiska noslodze, jo iesaistītie darbinieki faktiski tiek atrauti no citu koruptīvu noziedzīgu nodarījumu atklāšanas un izmeklēšanas. Vienlaikus KNAB EPPO uzsāktajos kriminālprocesos gatavo analītiskos ziņojumus, kā arī ievērojami iestādes resursi tiek izmantoti datu izgūšanai no dažādām ierīcēm (forensic). Ņemot vērā, ka Latvijā nav konkrētas izmeklēšanas struktūrvienības vai specializētas izmeklētāju/operatīvo darbinieku grupas, kas strādātu ar ES fondu izkrāpšanas lietām, zūd iespēja rīkoties ātri, plānojot un veicot nepieciešamās sākotnējās izmeklēšanas darbības, tostarp, speciālās izmeklēšanas darbības. Tādējādi jāvērtē iespējas, kā stiprināt nacionālo tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti un tehnisko nodrošinājumu ES finanšu interešu aizsardzības lietās. (skat. Pasākumu plāna 3.2. pasākumu).