13. Article

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr. iur. Jānis Baumanis - norāda uz likumdevēja izšķiršanos risināt tiesību ierobežošanu strādāt par pedagogu nozares likumos. Pēc Dr. iur. Jāņa Baumaņa ieskata, ar sodāmību saistāmi tiesību ierobežojumi ieņemt amatu konkrētā profesijā būtu nosakāmi tieši Krimināllikumā. Alternatīvi nozaru likumos varētu paredzēt precīzāku regulējumu un konkretizēt, par kāda veida un kāda rakstura noziedzīgiem nodarījumiem sodītas personas nevar ieņemt attiecīgos amatus. Krimināllikuma 63. panta devītajā daļā norādītās sodāmības krimināltiesiskās sekas pamatā esot saistītas ar jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas gadījumā, ja krimināltiesiskais piespiedu līdzeklis nav sasniedzis savu mērķi - nav nodrošinājis to, lai notiesātais pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādēļ tad, ja persona sodāmības laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tai tiekot piemērotas bargākas krimināltiesiskās sekas. No Krimināllikuma 63. panta trešās daļas esot secināms, ka sodāmības dzēšanas termiņš ir atkarīgs nevis no noziedzīga nodarījuma veida vai smaguma (klasifikācijas), bet gan no krimināltiesisko attiecību noregulējuma veida un izciestā kriminālsoda veida un mēra. Savukārt sodāmības noņemšana saskaņā ar Krimināllikuma 63. panta septīto un astoto daļu esot iespējama tikai apžēlošanas vai amnestijas kārtībā, kā arī ar tiesas lēmumu attiecībā uz personu, kurai piespriests brīvības atņemšanas sods. Ja persona sodīta ar brīvības atņemšanai alternatīviem soda veidiem (probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu), tad Krimināllikumā neesot paredzēta iespēja pat tādā gadījumā, ja persona pēc soda izciešanas ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu ir pierādījusi savu labošanos, ka tiesa varētu noņemt sodāmību pirms sodāmības dzēšanas. Tādējādi personas, kuras ir sodītas ar, piemēram, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atrodoties nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar tām personām, kuras izcietušas brīvības atņemšanas sodu. No šāda aspekta raugoties, neesot saprotams, kādēļ personai vajadzētu gaidīt sodāmības dzēšanu vai noņemšanu pirms Izglītības kvalitātes valsts dienesta atļaujas saņemšanas. Apstrīdētajā normā paredzētā pamattiesību ierobežojuma nepieciešamību varētu pamatot ar to, ka tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšana liecina par vainīgās personas tiesiskās apziņas trūkumu, kas var likt apšaubīt tās pedagoģisko aktivitāšu sabiedrisko nozīmi vai apdraudēt izglītojamā drošību. Arī atsevišķi aiz neuzmanības izdarīti noziedzīgi nodarījumi, ņemot vērā ar tiem apdraudēto interešu nozīmīgumu, varētu būt par pamatu ierobežot personas tiesības strādāt par pedagogu.