14. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne un profesore Dr. paed. Linda Daniela - norāda uz nepieciešamību vērtēt personas labošanos pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Pedagogam būtiska esot ne vien viņa profesionālā kvalifikācija, bet arī personības īpašības, jo mācību procesā viņam esot jābūt par paraugu izglītojamiem. Mācīšanas process izglītības iestādē sastāvot no divām savstarpēji cieši saistītām daļām, starp kurām neesot skaidri saskatāma nošķīruma, - no mācību darba un audzināšanas darba. Pēc Dr. paed. Lindas Danielas ieskata, personai, kura izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, varētu būt problemātiski nodrošināt audzināšanas darbu, kas notiekot ne tikai klases stundās, bet arī ikdienas mācību darbā ar izglītojamiem, tiem apgūstot morāles un ētikas normas. Varētu uzskatīt par nepieļaujamu to, ka ar izglītojamiem strādā persona, kas pati neievēro augstākos morāles un ētikas standartus un izdara tīšus noziedzīgus nodarījumus, tādējādi ar negatīvu piemēru ietekmējot izglītojamo morālo attīstību. Tomēr ikdienas dzīvē augstākos morāles standartus ievērot pilnīgi visās dzīves situācijās nemaz neesot tik vienkārši. Ja persona ir izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, par to saņēmusi atbilstošu sodu un attiecīgais nodarījums nav bijis vērsts pret bērnu tiesībām vai pret citu cilvēku dzīvību un veselību, tad šādam notikumam nevajadzētu atstāt būtisku ietekmi uz mācību vidi, audzināšanas darbu skolā un skolotāja profesijas prestižu kopumā. Pieaugšanas procesā bērni un jaunieši mēdzot veikt sociāli neakceptējamas darbības, par ko viņiem tiek piemērots atbilstošs sods. Vecumposmā, kad jaunieši savu dzīvi uztver melnbaltās krāsās, viņiem esot būtiski redzēt piemērus arī tam, ka cilvēka dzīve pat tad, ja viņš ir pārkāpis likumu, pēc soda izciešanas nebūt neapstājas. Tāpat sodu piemērošanai esot audzinoša funkcija, kas liekot personai saprast, ka likuma normas ir jāievēro, un sekmējot personas labošanos. Ja persona spēj pierādīt, ka sods ir izpildījis savu funkciju un tā ir labojusies, tad šādai personai nebūtu jāsaņem divkāršs sods, proti, arī noteiktas nodarbošanās aizliegums. Tomēr nevarot apgalvot arī to, ka visos gadījumos atļauja sodītām personām veikt pedagoga darbu būtu pieļaujama. Apstrīdētā norma būtu saglabājama, jo pedagogs ar savu personību ietekmējot izglītojamos viņu pašu vērtību veidošanās procesā. Secinājumu daļa