15. Article

Satversmes tiesa ar spriedumu lietā Nr. 2017-07-01 ir izvērtējusi un atzinusi Izglītības likuma 50. panta 1. punktu (redakcijā, kas bija spēkā no 2012. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 31. maijam), ciktāl tas noteica absolūtu aizliegumu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, strādāt par pedagogu, par neatbilstošu Satversmes 106. pantam. Pēc Satversmes tiesas sprieduma Saeima grozīja attiecīgo Izglītības likuma normu un noteica, ka par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodīta persona nedrīkst strādāt par pedagogu, ja vien pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests ar atsevišķu lēmumu to neatļauj. Tādējādi likumdevējs noteica sodāmības pastāvēšanas laiku kā periodu pēc notiesājoša tiesas sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās (turpmāk - sodošs nolēmums), kurā persona nedrīkst ieņemt pedagoga amatu. No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs neiebilst pret aizliegumu veikt pedagoga darbu pašu par sevi, bet iebilst pret to, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests nedrīkst vērtēt personas atbilstību pedagoga amatam uzreiz pēc sodoša nolēmuma spēkā stāšanās un pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas tādā gadījumā, ja persona sodīta par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu. Apstrīdētā norma attiecas uz plašu personu loku: visām personām, kuras ir sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no nodarījuma smaguma pakāpes, kā arī visiem pedagogiem, kas īsteno izglītības programmas dažādās izglītības iestādēs vai sertificētās privātpraksēs un māca dažāda vecuma un sagatavotības līmeņa izglītojamos. Ja apstrīdētā norma attiecas uz plašu atšķirīgu situāciju kopumu, tad nepieciešams precizēt, kādā apjomā izvērtējama apstrīdētās normas satversmība (sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada 30. novembra sprieduma lietā Nr. 2022-36-01 11. punktu). Lai gan personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturs un kaitīgums atšķiras atkarībā no tā, vai izdarīts kriminālpārkāpums, mazāk smags, smags vai sevišķi smags noziedzīgs nodarījums, tomēr tiesisko seku ziņā apstrīdētā norma uz personām, kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, attiecas vienādi. Tāpat apstrīdētā norma neparedz atšķirīgas tiesiskās sekas atkarībā no tā, kādā izglītības iestādē, piemēram, pirmsskolas, pamatizglītības vai augstākās izglītības iestādē vai arī privātpraksē, pedagogs ir nodarbināts. Saeima atbildes rakstā par apstrīdētās normas satversmību ir izteikusies, ņemot vērā visus minētos aspektus. Arī lietā esošie materiāli ir pietiekami, lai vērtētu apstrīdētās normas satversmību attiecībā uz visām norādītajām situācijām. Tālab Satversmes tiesa vērtēs, vai apstrīdētajā normā ietvertais regulējums, kas paredz Izglītības kvalitātes valsts dienestam tiesības vērtēt personas atbilstību pedagoga amatam tikai pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, atbilst Satversmes 106. pantam neatkarīgi no izdarītā tīšā noziedzīgā nodarījuma smaguma pakāpes un neatkarīgi no tā, kādā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē persona ir bijusi nodarbināta.