17. Article

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību, visupirms jāpārbauda, vai personas pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 29. septembra sprieduma lietā Nr. 2022-08-01 13. punktu). Apstrīdētā norma ir vairākkārt grozīta, bet izskatāmās lietas kontekstā būtiski ir divi Izglītības likuma grozījumi. Likums "Grozījumi Izglītības likumā", kas paredz tiesības pēc Ministru kabineta noteiktas institūcijas atļaujas saņemšanas tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai strādāt par pedagogu pēc sodāmības noņemšanas vai dzēšanas, Saeimā pieņemts 2012. gada 5. jūlijā, izsludināts atbilstoši Satversmes 69. pantam (sk. oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis" Nr. 108 (4711), 2012. gada 11. jūlijs) un stājies spēkā likumā noteiktajā termiņā - 2012. gada 1. oktobrī. Savukārt likums "Grozījumi Izglītības likumā", kas šādu kārtību attiecina arī uz personu, kura izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, Saeimā pieņemts 2018. gada 20. septembrī, izsludināts atbilstoši Satversmes 69. pantam (sk. oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis" Nr. 196 (6282), 2018. gada 4. oktobris) un stājies spēkā 2018. gada 18. oktobrī. Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Apstrīdētā norma ir pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes tiesai nav šaubu, ka apstrīdētā norma ir pieņemta, ievērojot labas likumdošanas principu. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu.