18. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, jo ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad. Saeima norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir vairāki leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību, sabiedrības tikumības un labklājības tās nemateriālajā izpratnē aizsardzība. Pieteikuma iesniedzējs piekrīt, ka pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - bērnu tiesību un likumisko interešu aizsardzība, nodrošinot to, lai par pedagogu strādātu tikai tāda persona, kuras reputācija ir nevainojama. 18.1. Personas savas tiesības uz izglītību var īstenot ar pedagoga starpniecību. Lai izglītība būtu kvalitatīva, nozīme ir pedagoga profesionalitātei un spējai pielāgot mācību procesu izglītojamo spējām un vajadzībām (sal. sk. Satversmes tiesas 2022. gada 26. maija sprieduma lietā Nr. 2021-33-0103 22.3. punktu). Tāpat Izglītības likumā noteikto mērķu sasniegšanai būtiska ir pedagoga personība, jo izglītības process ietver ne tikai mācību, bet arī audzināšanas darbu. Audzināšanas darbs un cilvēcisko attiecību veidošana ar izglītojamo ir pedagoga profesijas neatņemama sastāvdaļa (sal.: United Nations Secretary-General's High-Level Panel on the Teaching Profession. Recommendations and summary of deliberations. Transforming the teaching profession. 2024. Pieejams: ilo.org). Ja pedagogs mācību un audzināšanas procesā izvirza prasības izglītojamiem, tostarp attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanu, bet pats ir rīkojies pretēji šīm prasībām, tiek grauta izglītības procesam tik svarīgā uzticēšanās pedagogam. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka sekmīga izglītības procesa priekšnosacījums ir uzticēšanās starp pedagogu, no vienas puses, un izglītojamiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem, no otras puses, un tādējādi tiek aizsargātas citu cilvēku tiesības (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 17. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 16.2. punktu). 18.2. Audzināšanas darbā pedagogs, jo sevišķi gados jaunākiem izglītojamiem, rada priekšstatu arī par sabiedrībā pieņemtajām morāles vērtībām un tām atbilstošajiem tikumiem. Sabiedrībā pastāv tās vairākuma atbalstīts priekšstats par to, kāda rīcība ir akceptējama un tiek uzskatīta par tikumīgu (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 16.2. punktu). Tādējādi jēdziens "sabiedrības tikumība" aptver sabiedrībā pieņemtās morāles normas, par kurām pastāv vienošanās, ka tās ir nepieciešamas sabiedrības harmoniskai funkcionēšanai (sal. sk. Satversmes tiesas 2024. gada 11. aprīļa sprieduma lietā 2023-09-0106 19.1.1. punktu). Krimināllikumā ietvertās darbības un bezdarbība ir tādas, par kurām neapšaubāmi pastāv vienota sabiedrības izpratne, ka tās nekādos apstākļos nav morāli pieņemamas. Tieši tādēļ par Krimināllikumā noteikto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu ir paredzēts sods. Persona, kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir apzināti rīkojusies pretēji likumam un arī sabiedrībā pieņemtajiem tikumiem. Pedagoga uzdevums audzināšanas darbā ir palīdzēt izglītojamiem veidot tikumus, kas sakņojas iekšējā pārliecībā un ir saskanīgi ar sabiedrības kopējo izpratni par to, kas uzskatāms par morāli pareizu un tiesisku. Tālab liegums veikt pedagoga darbu personai, kurai sodāmība par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nav dzēsta vai noņemta un tātad kuras rīcība attiecīgajā dzīves posmā nav atbildusi sabiedrības tikumības izpratnei, ir vērsts uz pienācīga audzināšanas darba īstenošanu. Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir vērsts uz harmoniskas sabiedrības un tātad arī tās tikumības aizsardzību. 18.3. Pedagogs citstarp ar audzināšanas darbu un savu paraugu palīdz izaudzināt patstāvīgi domāt, spriest un analizēt spējīgus sabiedrības locekļus. Tāpat pedagogs palīdz izglītojamiem veidot izpratni par ikvienas personas lomu sabiedrībā. Harmoniskas un saliedētas sabiedrības veidošanai un sabiedrībā veiksmīgi funkcionējošas personības attīstībai ir nepieciešams tas, lai pedagogs pats rādītu paraugu sabiedrības vērtību ievērošanā un cienīšanā. Tādējādi tiek veicināta arī sabiedrības labklājība tās nemateriālajā izpratnē. Persona, kurai sodāmība par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vēl nav dzēsta vai noņemta, varētu neizprast savu lomu labklājīgas sabiedrības veidošanā. Ja šāda persona veiktu pedagoga darbu, tas varētu negatīvi ietekmēt arī izglītojamo izpratni par savu lomu labklājīgā sabiedrībā. Tātad pamattiesību ierobežojums ir vērsts arī uz sabiedrības labklājības - šā jēdziena nemateriālajā izpratnē - aizsardzību. Līdz ar to pamattiesību ierobežojumam ir vairāki leģitīmi mērķi - citu cilvēku tiesību, sabiedrības tikumības un labklājības aizsardzība.