2. Article

Pieteikuma iesniedzējs - Juris Ozols (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 106. pantā ietvertajām tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos. Pieteikuma iesniedzējs bijis nodarbināts Latgales Industriālajā tehnikumā kā sporta skolotājs un sporta organizators, bet Jaunsardzes centrā - kā jaunsargu instruktors, kura pienākumos ietilpa valsts aizsardzības mācības īstenošana. Abās minētajās darbavietās Pieteikuma iesniedzējs piedalījies izglītības programmu īstenošanā, veicot pedagoga darba pienākumus. Pieteikuma iesniedzējs esot sodīts par tāda tīša mazāk smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kāds paredzēts Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā, - par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Kriminālprocess pabeigts ar prokurora priekšrakstu par sodu, Pieteikuma iesniedzējam nosakot naudas sodu, konfiscējot transportlīdzekli un atņemot autovadītāja apliecību uz pieciem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 63. pantu viņam sodāmība tikšot dzēsta sešus gadus pēc prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās. Tā kā Pieteikuma iesniedzējam sodāmība par minēto noziedzīgo nodarījumu vēl nav dzēsta, uz apstrīdētās normas pamata gan Latgales Industriālajā tehnikumā, gan Jaunsardzes centrā darba tiesiskās attiecības ar viņu ir izbeigtas. Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis: bērnu tiesību un likumisko interešu aizsardzība. Šis ierobežojums nodrošinot to, lai par pedagogu varētu strādāt tikai tāda persona, kurai reputācija ir nevainojama. Apstrīdētā norma esot piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tomēr leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē varot sasniegt arī ar citiem, personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka nepieciešams saglabāt individuālu izvērtējumu par to, vai personai būtu jāatļauj strādāt par pedagogu. Tomēr viņš iebilst pret to, ka šāds novērtējums attiecībā uz personu, kas izdarījusi tīšu mazāk smagu noziegumu, piemēram, ceļu satiksmes pārkāpumu jomā, nevar tikt veikts tūlīt pēc tam, kad stājies spēkā personu notiesājošs tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu. Noziedzīgi nodarījumi cits no cita atšķiroties pēc personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma rakstura un kaitīguma, tādēļ esot svarīgi atsevišķos gadījumos individuāli izvērtēt to, vai pedagoga izdarītais noziedzīgais nodarījums būtiski ietekmē viņa personību un vai tiešām šāds pedagogs var kaitēt izglītojamo interesēm un drošībai. Šie aspekti būtu jāvērtē kopsakarā ar pedagoga līdzšinējo reputāciju, kvalifikāciju, izglītību un ieguldījumu sabiedrības labā. Turklāt tiesību sistēmā - Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektajā un sestajā daļā - jau esot ietverts tiesiskais regulējums, kas pēc individuāla izvērtējuma ļaujot personām ar sodāmību strādāt bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni. Pieteikuma iesniedzējs norāda uz nesamērīgi smagajām tiesiskajām sekām, kas uz viņu attiecinātas ar apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu, kura dēļ viņš esot zaudējis gan ienākumu avotu, gan arī iespēju ar savu darbu sniegt ieguldījumu sabiedrības veselības, izglītības un patriotisma veicināšanā un tādējādi kalpot savai valstij. Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka konkrētais pārkāpums esot vienīgais viņa pieļautais likumpārkāpums un tam nevajadzētu atstāt neatgriezenisku negatīvu ietekmi uz viņa karjeru. Vairākus gadus nestrādājot izglītības iestādē, Pieteikuma iesniedzējs zaudēšot savas profesionālās iemaņas. Turklāt līdz 2022. gada 24. novembrim par Pieteikuma iesniedzēja pieļauto pārkāpumu esot bijusi paredzēta vienīgi administratīvā atbildība. Sabiedrībā ilgstoši pastāvējis uzskats, ka šis likumpārkāpums nav tik bīstams un kaitīgs, lai par to būtu paredzama kriminālatbildība. Tādēļ likumdevējam gadījumos, kad tas kriminalizē noteiktas darbības, būtu jāpārskata arī, piemēram, apstrīdētā norma, kas ierobežo personas tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. Pieteikuma iesniedzējs norādījis arī uz to, ka viņš noziedzīgo nodarījumu izdarījis ārpus darba laika, tas neesot bijis vērsts pret bērnu tiesībām un interesēm un neviena persona neesot cietusi. Tāpat Pieteikuma iesniedzējs pieteikumam pievienojis dažādus atzinības rakstus un rekomendācijas par labi paveiktu pedagoga darbu, kas raksturojot viņa personību. Minētie apstākļi kopsakarā liecinot par pamattiesību ierobežojuma nesamērīgumu un nelietderību iepretim sabiedrības interesēm.