6. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajam un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 106. pantam. Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums kalpojot vairākiem leģitīmajiem mērķiem - citu cilvēku tiesību, sabiedrības tikumības un sabiedrības labklājības aizsardzībai. Persona, kas ar savu rīcību nespēj būt citiem par paraugu, varot pakļaut riskam izglītojamo tiesības uz izglītību, graut izglītojamo, viņu vecāku un citu ģimenes locekļu uzticēšanos pedagogam. Saskaņā ar Krimināllikuma 63. panta pirmo daļu persona esot atzīstama par sodītu ne tikai tad, kad tā izcieš piespriesto sodu, bet arī laikā līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai. Tieši sodāmības dzēšana vai noņemšana anulējot visas izdarītā noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskās sekas. Sodāmības periods pēc soda izciešanas esot būtisks, lai pārliecinātos par to, vai sodu izcietusī persona pilda likumus, vai tā neizdara jaunus noziedzīgus nodarījumus un vai tā ir resocializējusies. Krimināllikuma 63. panta trešajā daļā esot noteikti konkrēti sodāmības dzēšanas termiņi atbilstoši piespriestajam soda veidam vai apmēram. Ja sodāmība netiek noņemta iepriekš, tad pēc Krimināllikuma 63. panta trešajā daļā noteiktā termiņa beigām varot tikt veikts apstrīdētajā normā paredzētais individuālais izvērtējums. Vienlaikus, ievērojot Krimināllikuma 63. pantā noteikto sodāmības dzēšanas termiņa skaitījumu, esot iespējama arī tāda situācija, ka izvērtējums par tādas personas tiesībām strādāt pedagoga amatā, kura par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir sodīta ar brīvības atņemšanu, var tikt veikts agrāk, nekā tas tiktu veikts gadījumā, ja persona par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu būtu sodīta ar tādu sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Esot apšaubāms tas, vai personas spējas veikt pedagoga darbu un atbilstību attiecīgajam amatam, kā arī izglītojamā interešu aizsardzības aspektu objektīvi būtu iespējams novērtēt uzreiz pēc tam, kad stājas spēkā notiesājošais spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu, proti, kamēr sodāmība vēl nav dzēsta vai noņemta. Šāda kārtība, pēc Tieslietu ministrijas domām, nebūtu piemērota leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo nespētu nodrošināt objektīvu vērtējumu par to, vai konkrēta persona var veikt pedagoga darbu. Turklāt esot jāņem vērā tas, ka persona, kas pēc tās individuāla izvērtējuma saņem Izglītības kvalitātes valsts dienesta atteikumu izsniegt tai atļauju strādāt par pedagogu, šo lēmumu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā, bet ministrijas lēmumu pārsūdzēt tiesā. Tāpat atteikuma gadījumā persona varot lūgt atkārtotu izvērtējumu.