8. Article

Pieaicinātā persona - Izglītības kvalitātes valsts dienests - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 106. pantam, un pievienojas Saeimas atbildes rakstā paustajai argumentācijai. Amata ierobežojumi personai, kura pilda valstij nozīmīgas funkcijas, varot būt stingrāki nekā citās jomās strādājošai personai. Dienests uzsver pedagoga kā reglamentētās profesijas pārstāvja nozīmi sabiedrībā un norāda, ka pedagogs veic gan mācību, gan audzināšanas darbu, veidojot nākamo paaudžu priekšstatus par sabiedrību, valsti un tās vērtībām. Apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma mērķis esot nodrošināt, lai par pedagogu strādātu tikai tāda persona, kam ir nevainojama reputācija un kas spēj sekmīgi pildīt pedagoga vispārīgos pienākumus, tostarp audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus. Tādējādi tiekot aizsargātas izglītojamo intereses un veicināta sabiedrības uzticēšanās pedagogam un visai izglītības sistēmai. Mācību un audzināšanas procesā neesot pieļaujami dubultstandarti, proti, neesot pieļaujams tas, ka pedagogs, īstenojot valsts izglītības standartos un izglītības programmā noteikto saturu, izvirza izglītojamajiem ar mācībām un audzināšanu saistītas prasības, tostarp attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanu, bet pats rīkojas pretēji. Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 414 "Kārtība, kādā tiek izvērtēta personas atbilstība pedagoga amatam" (turpmāk - Noteikumi Nr. 414) 17. punktā noteiktajam dienesta izveidotajai komisijai, izvērtējot to, vai atļauja konkrētai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm, esot jāņem vērā laikposms, kas pagājis kopš noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, noziedzīgā nodarījuma veids, raksturs un attiecīgās personas attieksme pret to, personas darbība laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad tā iesniegusi iesniegumu, izglītojamo veselības, drošības, intelektuālās un fiziskās attīstības riski, paredzamā atļaujas ietekme uz katru izglītības mērķgrupu. Ja individuāls izvērtējums par personas tiesībām veikt pedagoga darbu tiktu veikts salīdzinoši īsā laikposmā no brīža, kad tā izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, būtu grūti spriest par to, vai persona ir pārdomājusi izdarīto un mainījusi savu attieksmi pret normatīvā regulējuma pārkāpšanas pieļaujamību. Tāpat faktiski nebūtu iespējams pilnvērtīgi un pamatoti spriest par personas darbību laikposmā pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un līdz ar to nebūtu iespējams pilnvērtīgi un pamatoti izvērtēt izglītojamo drošības, intelektuālās un fiziskās attīstības riskus, kā arī paredzamo ietekmi uz katru izglītības mērķgrupu. Neesot iespējams piekrist Pieteikuma iesniedzēja uzskatam, ka tīša mazāk smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšana pret satiksmes drošību būtu mazāk nozīmīga, mazāk bīstama vai mazākā mērā apdraudētu sabiedrības locekļus nekā, piemēram, noziedzīgs nodarījums pret īpašumu vai noziedzīgs nodarījums tautsaimniecībā. Likumdevējs, pieņemot Krimināllikumu, jau esot izveidojis noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju, un līdz ar to nebūtu nedz pamatoti, nedz arī lietderīgi apstrīdētajā normā diferencēt iespēju individuālo personas izvērtējumu attiecībā uz tās atbilstību pedagoga amatam veikt agrāk atkarībā no nodarījuma kvalifikācijas.