3. Article

1. Ieguldījumi nedrīkst tikt ekspropriēti vai nacionalizēti ne tiešā, ne netiešā veidā ar līdzekļiem, kas līdzvērtīgi ekspropriācijai vai nacionalizācijai ("ekspropriācija"), izņemot sabiedriskiem nolūkiem; nediskriminējošā veidā veikto; samaksājot tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju; un atbilstoši pienācīgajam likuma procesam un 2.(3) pantā noteiktajiem vispārējiem attieksmes principiem. Kompensācijai jālīdzinās ar ekspropriētā ieguldījuma taisnīgu tirgus vērtību, kāda tā bija tieši pirms ekspropriācijas veikšanas vai pirms kļuva zināms par to, atkarībā no tā, kurš notiek ātrāk; tā jāaprēķina brīvi konvertējamā valūtā, kā noteikts Starptautiskā Valūtas Fonda Līguma 30. pantā, balstoties uz dominējošo tirgus maiņas likmi tajā laikā; tā jāizmaksā nekavējoties; ietverot procentus ar komerciāli saprātīgu likmi, skaitot no ekspropriācijas dienas; ir realizējama pilnībā; un ir brīvi pārvedama. 2. Jebkuras Puses pilsonim vai uzņēmējsabiedrībai, kas apliecina, ka tā viss ieguldījums vai daļa ir ticis ekspropriēts, jābūt tiesībām uz nekavējošu otras Puses atbilstošas tiesas vai administratīvu institūciju pārskatu, lai noteiktu, vai jebkura šāda ekspropriācija ir notikusi, un ja jā, vai šāda ekspropriācija un jebkura ar to saistītā kompensācija atbilst starptautisko tiesību principiem. 3. Attiecībā uz katras Puses pilsoņiem vai uzņēmējsabiedrībām, kuru ieguldījumi cieš zaudējumus otras Puses teritorijā sakarā ar karu vai citu bruņotu konfliktu, revolūciju, ārkārtēju stāvokli, sacelšanos, pilsoņu nemieriem vai citiem līdzīgiem notikumiem, otrai Pusei jāpiemēro ne mazāk labvēlīgs režīms kā tas, ko tā piemēro saviem pilsoņiem vai uzņēmējsabiedrībām vai jebkuras trešās valsts pilsoņiem vai uzņēmējsabiedrībām, atkarībā no tā kurš ir vislabvēlīgākais attiecībā uz jebkuriem pasākumiem, kurus tā veic sakarā ar šādiem zaudējumiem.