1. Article
Par lietas faktiskajiem
apstākļiem
Katras lietas taisnīgas iztiesāšanas pamatā ir būtisko
faktisko apstākļu objektīva noskaidrošana.
Tiesa secinājusi, ka, lai gan ir notikusi RTP2030 publiskā
apspriešana, ir veiktas iedzīvotāju aptaujas un iesaistītas arī
nevalstiskās organizācijas, tomēr lielākajā daļā publiskās
apspriešanas sanāksmju pašvaldības piedāvātais risinājums
aizliegt azartspēles visā Rīgas teritorijā, izņemot četru vai
piecu zvaigžņu viesnīcas, neesot apspriests; azartspēļu
komercdarbības veidu ierobežojumu nepieciešamība Rīgas teritorijā
esot pamatota ar visas Latvijas iedzīvotāju aptaujas datiem,
nevis konkrētās pašvaldības iedzīvotāju viedokli (sk.
sprieduma 14.4. punktu).
Šādi secinājumi ir pretēji tiem faktiem, kas atspoguļoti lietā
pievienotajos dokumentos, piemēram, Rīgas domes atbildes rakstam
pievienotajiem dokumentiem, gan arī ikvienam pieejamajā GEO
Latvija portālā (https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_12016)
un Rīgas domes sēžu video arhīvā esošajiem dokumentiem, kā arī
citiem publiski pieejamajiem materiāliem, kuros atklājas RTP2030
un apstrīdētās normas izstrādāšanas process.
Tātad, kā izriet no šiem materiāliem, Rīgas domes deputāts J.
Jurašs 2018. gada 23. maijā iesniedza priekšlikumu Rīgas domei
ierobežot azartspēļu organizēšanas vietas, izņemot četru un piecu
zvaigžņu viesnīcas. Deputāta priekšlikums tika noraidīts, jo bija
nepieciešams grozīt Rīgas pilsētas teritorijas attīstības plānu.
Tomēr, kā redzams no turpmākā, priekšlikums saglabāja savu
aktualitāti, jo tika ietverts Rīgas pilsētas teritorijas jaunā
attīstības plāna projektā.
Rīgas dome 2019. gada 27. martā ar klātesošo 59 deputātu
balsīm no 60 pieņēma konceptuālu un tobrīd politisku lēmumu
ierobežot azartspēļu organizēšanu, proti, noteica, ka Rīgas
pilsētā var organizēt azartspēles un atvērt kazino, spēļu zāli,
bingo zāli, totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietu
tikai IV kategorijas (četru zvaigžņu) vai V kategorijas (piecu
zvaigžņu) viesnīcās. Noklausoties sēdes ierakstu, dzirdams, ka
deputāti pārstāv iedzīvotāju uzskatu par azartspēļu kaitīgumu,
par to, ka nav atrodamas teritorijas Rīgā, kurās azartspēļu
organizēšana būtu iespējama, par to, ka azartspēles ir elitāra
izklaide, kuras organizēšanai piemērotākā vieta Rīgā būtu četru
un piecu zvaigžņu viesnīcas, šo izklaidi primāri mērķējot uz
tūristiem, un visbeidzot, ka šis lēmums tiek sinhronizēts ar
Rīgas attīstības plānu
(https://skaties.riga.lv/ieraksts.php?x=64).
SKDS 2019. gada maija aptaujā "Rīgas iedzīvotāju aptaujas
par dažādiem Rīgas domi interesējošiem jautājumiem" 87 %
aptaujāto atbalstīja priekšlikumu aizliegt azartspēļu
organizēšanu Rīgā. Tāpat Rīgas domes vēlēšanu programmās vairākas
pēcāk ievēlētās partijas bija norādījušas azartspēļu
ierobežošanas plānus. Savukārt iedzīvotāji, balsojot par šīm
partijām, izvēlējās pašvaldības politisko un teritoriālās
attīstības ceļu.
Tātad no iepriekšminētā secināms, ka Rīgas dome jau vairāku
gadu garumā skaidri un noteikti vēlējusies ierobežot azartspēļu
organizēšanu visā Rīgas teritorijā, atvēlot tām vietu vienīgi
četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.
Tāpat Rīgas domes plāni ierobežot azartspēļu organizēšanu
tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās ir atspoguļoti arī ar
Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 509
apstiprinātajās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs
2021.-2027. gadam. Tas nozīmē, ka likumdevējs un Ministru
kabinets bija izsenis informēti par Rīgas domes plāniem.
Tomēr kā paliek ar teritorijas plānojuma apspriešanu?
No GEO pieejamajiem materiāliem redzams, ka vienlaikus ar
Rīgas domes politisko izšķiršanos šajā jautājumā notiek RTP2030,
kurā ietverti arī teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi,
projekta izstrādāšana. RTP2030 teritorijas izmantošanas un
apbūves noteikumu projekta 6.8. punkts paredz, ka visā teritorijā
ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos
azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī
totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja
šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu
zvaigžņu viesnīcās.
Šāds RTP2030 plānojuma projekts tika nodots sabiedriskajai
apspriešanai.
RTP2030 pilnveidotās redakcijas publiskā apspriešana sākās
2019. gada 13. martā un ilga līdz 10. aprīlim. Publiskā
apspriešana plaši izziņota plašsaziņas līdzekļos, mājas lapās,
sociālajos tīklos. RTP2030 pilnveidotās redakcijas apspriešanas
sanāksme notika 2019. gada 28. martā Rīgas domes telpās. Tajā
varēja piedalīties jebkurš interesents. Kā norādīts RTP2030
pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas 2019. gada 28.
marta sanāksmes protokolā, sanāksmes vadītāja Rīgas domes
Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes
vadītāja un direktora vietniece pilsētvides attīstības jautājumos
asjoint-stocktax-authorityvid