2. Article

Saimnieciskās darbības ierobežojumi: 2.1. Kultūras pieminekļa - pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un pilsētbūvniecības pieminekļa aizsardzības zonā veicot būvniecību un zemes vienību robežu korekcijas, maksimāli saglabā kultūrvēsturisko vidi. Saglabā vēsturiski nozīmīgo plānojuma sistēmu, ko veido ielu un laukumu tīkls, kvartālu struktūru. Saglabā apbūves mērogu, ko nosaka būvapjomu proporciju sistēma: kvartāla vidējais apbūves blīvums, zemes vienību frontes garumi, attālumi starp ēkām, vidējie ēku augstumi. Apbūves raksturu, ko nosaka konkrētam apbūves fragmentam raksturīgu autentisku apbūves raksturlielumu kopums - apbūves blīvums, apbūves augstums un stāvu skaits, fasādes frontes garums un attālums starp ēkām, ēku apjomu proporcijas, jumtu ģeometrija, fasāžu ritms un dominējošie jeb raksturīgie apdares materiāli. Nodrošināma/ saglabājama raksturīgā ainaviskā vide, ko veido reljefs, dabas elementi, apstādījumi un labiekārtojums. Labiekārtojuma elementi - mazās arhitektūras formas (vides raksturam atbilstoši žogi, vārti, celiņi, kāpnes, atbalsta sienas, baseini, strūklakas, lapenes un citi ārtelpas elementi). Lai saglabātu vēsturisko teritorijas raksturu, jaunbūvējamo un pārbūvējamu ēku apjomu nosaka atbilstoši šādām prasībām: ēkas maksimālo būvapjomu nosaka atbilstoši vidējam ēku būvapjomam apkārtnē (aprēķina teritorijā) un ēkas būvapjomu aprēķina pa virszemes būves vai tās daļas ārējo kontūru (virsmu); ēkas būvapjoms nedrīkst pārsniegt aprēķināto vidējo ēkas būvapjomu vairāk kā par 20%. Aprēķinā neietver palīgēkas - aprēķina teritorija aptver apbūvētās zemes vienības, kas robežojas ar apbūvējamo zemes vienību (pie ielas - arī zemes vienības ielas pretējā pusē), vai piecas apbūvējamajai zemes vienībai tuvākās apbūvētās zemes vienības; ja tuvākajās apbūvētajās zemes vienībās ir ēkas ar ievērojami atšķirīgu apbūves laukumu, tad aprēķina teritoriju nosaka, ietverot kvartālu, kas robežojas ar tuvākajām B, C vai D kategorijas ielām. Šādā gadījumā aprēķinā neietver ēkas ar netipiskiem apjomiem. Atkāpes attiecībā uz prasību par ēku maksimālo būvapjomu aplēsi pieļaujamas Jūrmalas valstspilsētas Teritorijas plānojumā noteiktajās teritorijās, kurās atļauta paaugstināta apbūve (atļautais maksimālais būvju augstums - vismaz 15 metri). Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās, kā arī atsevišķu kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu (aizsardzības zonu) teritorijās, kurās atļauta paaugstināta apbūve (atļautais maksimālais būvju augstums - vismaz 15 metri), izstrādājot būvniecības ieceri vai detālplānojumu jāveic vizuālās ietekmes analīze. Veicot vizuālās ietekmes analīzi jāņem vērā konkrētās vides konteksts un jāizvērtē ietekme uz kultūrvēsturiskajām vērtībām, pilsētas panorāmu un siluetu kopumā, prognozējot iecerētā objekta vizuālo ietekmi uz apkārtējām teritorijām. Gadījumā, ja tiek konstatēta iecerētā objekta būtiska ietekme uz apkārtējām teritorijām, precizē piemērojamos apbūves parametrus un projektētos risinājumus, vai apbūves parametrus un arhitektoniskos risinājumus nosaka arhitektūras un pilsētbūvniecības metu konkursa rezultātā, balstoties uz veiktajām izpētēm un institūciju nosacījumiem. Ēku fasāžu arhitektūrā un apdarē aizliegts lietot neapmestu ķieģeļu mūrējumu (arī mūrējuma imitācijas), apaļkoku guļbaļķus, plēsto laukakmeņu mūri, plastikāta apšuvumu un dabīgo materiālu imitācijas. Vienā zemes vienībā izvietotas ēkas būvē savstarpēji saskanīgā arhitektūrā, materiālos un apdarē. Ēku jumtu iesegumiem izmanto apkārtnē raksturīgo jumta ieseguma materiālu vai iesegumu, kas materiāla, faktūras un krāsas ziņā pielīdzināms raksturīgajiem tradicionālajiem jumtiem. Pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ēku pārbūvei saņem kultūras pieminekļa vai aizsargājamas teritorijas objekta projekta dokumentācijas izstrādāšanas darba uzdevumu. Šī prasība attiecas arī uz kultūrvēsturiski vērtīgām, saglabājamām ēkām ārpus pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijām un to aizsardzības zonām. Darba uzdevums nav nepieciešams būvēm bez kultūrvēsturiskas vērtības un būvēm, kas būvētas pēc 1940. gada un neatrodas pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā vai tās aizsardzības zonā. 2.2. Kultūras pieminekli - arhitektūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt vai bojāt. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās kultūras pieminekļa vērtība. 2.3. Vēsturiskā apbūve: 2.3.1. Kultūrvēsturiski vērtīgas, saglabājas ēkas kultūras pieminekļa teritorijā un to aizsardzības zonās ir aizliegts nojaukt. Ēku atļauts pārvietot esošās zemes vienības robežās un pārbūvēt, veicot ēkas demontāžu un izvērtējot demontāžas ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi, saskaņā ar demontāžas projektu. Tās saglabājamas un veicot ēkas pārbūvi, saglabā tās apjomu proporcijas, stilistiku, raksturīgās būvdetaļas, fasāžu apdari, funkcionālos un dekoratīvos elementus. Aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari un nomainīt sākotnējos logus ar plastikāta logiem vai vienkāršotiem un asimetriskiem logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam. Veicot ēkas atjaunošanu, saglabājams tās apjoms, konstruktīvā sistēma, jumta forma, fasāžu elementi un apdare. Verandas aizliegts siltināt no ārpuses. Pārbūvējot vēsturisku ēku, ja ir paredzēta tās atjaunošana vai pārvietošana citā vietā, veic tās demontāžu un ēkas izjaukšanu pa daļām. Ēku atjaunojot tajā pašā vai citā vietā, saglabā ēkas vizuālo izskatu un izmanto atkārtoti saglabājamās būvdetaļas, konstrukciju elementus vai dekoratīvo apdari. Demontāžas projektā ietver ēkas uzmērījumus, fotofiksāciju, demontāžas - marķēšanas dokumentāciju, plānu ar konkrētu vietu ēkas uzstādīšanai no jauna un citas būves pārvietošanai nepieciešamās projekta daļas. Demontējot ēku tiek saglabāti ēkas pamati un tā netiek dzēsta zemesgrāmatā; pirms ēkas pārbūves projekta izstrādes veic ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju. Ja kultūrvēsturiski vērtīgas, saglabājamas ēkas saglabāšana, atbilstoši speciālistu atzinumam nav mērķtiecīga, tās vietā būvē jaunu ēku, saglabājot oriģinālās ēkas proporcijas un fasāžu apdari. Ēkas verandu atļauts būvēt vienīgi koka konstrukcijās. Ēku apjomu nosaka, ievērojot šo noteikumu prasības. Ja kultūrvēsturiski vērtīga, saglabājama ēka ir bojāta tā, ka nav iespējama tās atjaunošana un restaurācija un ir zudusi attiecīgās būves kultūrvēsturiskā vērtība īpašnieka apzinātas patvaļīgas darbības vai bezdarbības dēļ (piemēram, ēka ir nodegusi vai sabrukusi, jo nav pienācīgu uzturēta), tās vietā pieļaujama tikai tāda paša apjoma un būvmateriāla ēkas būvniecība, saglabājot esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības 2.3.2. Vēsturiskā fona apbūves ēkas - vēsturisko fona apbūvi veidojošu ēku kategorijā ir ietvertas ēkas, kas veido Jūrmalas tradicionālo pilsētbūvniecisko struktūru. Ēkas atļauts pārbūvēt, atjaunojot to vēsturisko arhitektūras kvalitāti, ja nepieciešams - nojaukt, to vietā ceļot jaunus, vidē iederīgus objektus. Verandas aizliegts siltināt no ārpuses. Lēmumu par to, vai ēka ir nojaucama, pieņem, izvērtējot būves arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiālus un nojaukšanas ietekmi uz teritorijas kultūrvēsturisko vidi 2.3.3. Būves bez kultūrvēsturiskas vērtības ir klasificētas būves, kuras no vēsturiskās arhitektūras aizsardzības viedokļa nav nepieciešams saglabāt. Lēmumu par to, vai ēka, kas vecākas par 50 gadiem, ir nojaucama, pieņem, izvērtējot būves arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiālus un nojaukšanas ietekmi uz teritorijas kultūrvēsturisko vidi. 2.4. Kultūras pieminekļa un/vai vēsturiskās apbūves konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus. 2.5. Ja paredzēti kultūras pieminekļa pārveidošanas darbi, kas rada izmaiņas kultūras pieminekļa saglabājamajās vērtībās, nepieciešams saņemt Centra atļauju izpētes, konservācijas vai restaurācijas darbiem. 2.6. Centrs kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu apraksts, darbu metožu apraksts, izmantojamo materiālu pamatojums, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts un cita nepieciešamā informācija darbu veikšanai) izvērtēšanas un saskaņošanas Centrā. 2.7. Dokumentācijas izstrādē un darbu veikšanā ir jāpieaicina sertificēti vai diplomēti restauratori (u.c. speciālisti) ar pieredzi arhitektūras pieminekļu remontēšanā, konservācijā, restaurācijā un rekonstrukcijā. Darbi veicami restauratoru un speciālistu uzraudzībā, kuru kompetenci pamato atbilstošs kvalifikāciju apliecinošs dokuments. 2.8. Pēc darbu pabeigšanas un Centra atzinuma par darbu atbilstību saņemšanai, 1 mēneša laikā jāiesniedz pārskatu (restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem. 2.9. Kultūras pieminekļa vides pieejamības risinājumi, ja tos izstrādājis diplomēts arhitekts, tie nepārveido kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības, nepasliktina tā uztveri un nerada no publiskās ārtelpas vizuāli uztveramas izmaiņas kultūras pieminekļa ārējā veidolā, īstenojami pēc konsultēšanās ar Centru. 2.10. Par kultūras pieminekļa aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība 2.11. Kultūras piemineklī nedrīkst izvietot eksplozīvas, ugunsnedrošas, ķīmiski aktīvas un atmosfēru piesārņojošas vielas, kas var to apdraudēt, kā arī iekārtas, kas izraisa vibrāciju un vidi degradējošas materiālu krautuves un izgāztuves. Kultūras piemineklī nodrošināma ugunsdrošība un optimāla hidroģeoloģiskā situācija. 2.12. Darbības, kuras var veikt bez Centra atļaujas: kultūras pieminekļa un/vai vēsturiskās apbūves kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, izmantojot oriģinālam atbilstošus materiālus un tehnoloģiju, nepārveidojot un nesamazinot kultūras pieminekļa un vai vēsturiskās apbūves saglabājamās vērtības.