2. Article

Priekšlikums papildināt ar 14.3. apakšpunktu sekojošā redakcijā: "14.3. Piesakot kandidātu (-s) darbam padomē, nevalstiskā organizācija iesniedz Centrālā pārvaldē pieteikumu ar apliecinājumu ar kandidāta (-u) piekrišanu, norādot arī kandidāta (-u) deklarēto dzīvesvietas adresi un pievienojot nevalstiskās organizācijas statūtu dokumenta atvasinājumu. Pieteikumā sniedz pamatojumu kandidāta (-u) izvirzīšanai pārstāvībai padomē un iekļauj informāciju par kandidāta (-u) pieredzi teritorijas iedzīvotāju vai teritorijas kopienas kultūras tradīciju saglabāšanā un kultūras dzīves veicināšanā."" Nav ņemts vērā Jautājumu nepieciešams detalizētāk un laikietilpīgāk vērtēt. Pirmšķietami vērtējamie jautājumi: 1) vērtējama jēdzienu "domu biedru kopa" un "nevalstiskā organizācija" sasaiste ar Biedrību un nodibinājumu likumā lietoto jēdzienu "biedrība", tas ir, cik plašs un formalizēts būtu personu vai personu apvienību loks, kas varētu pieteikt kandidātu; 2) vērtējams nosacījums, ka personas vai personu apvienības adrese reģistrēta padomes darbības teritorijā, tas ir, cik tālu šāda prasība būtu piemērojama, ja, piemēram, adrese nesakrīt ar personas vai personu apvienības faktiskās darbības vietu un jomu (adrese citviet, bet darbības mērķis risināt jautājumus padomes darbības teritorijā); 3) vērtējamas personu vai personu apvienību tiesības plašākā kontekstā, piemēram, ja kandidāts savu kandidatūru var atsaukt vai šādas tiesības piešķiramas arī šādām personām vai personu apvienībām, ciktāl šādas tiesības pieļaujamas, ņemot vērā paša kandidāta vēlmes. 3. [..] "4. izteikt 8. punktu šādā redakcijā: "8. Atlīdzību par darbu padomē maksā, ja atlīdzība par darbu padomē noteikta Domes izdotā iekšējā normatīvajā aktā." Priekšlikums: nemainīt šo punktu un atstāt pirmreizējā variantā, atlīdzības apmēru pielāgojot situācijai (tas būs gana atbildīgs darbs sava pagasta patriotiem)" Nav ņemts vērā Saistošo noteikumu līdzšinējā redakcija "Atlīdzību par darbu padomē Dome nosaka iekšējā normatīvā aktā." nenoteica, ka par darbu padomē tiek noteikta atlīdzība, saistošo noteikumu līdzšinējā redakcija noteica, ka jautājums par atlīdzību par darbu padomē tiek risināts iekšējā normatīvajā aktā. Šobrīd saistošo noteikumus 8. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā tikai, lai gramatiski precīzāk pierakstītu to, kas jau noteikts. Var saprast, ka priekšlikuma mērķis ir paredzēt atlīdzību par darbu padomē. Talsu novada pašvaldības domes Finanšu komitejas 2024. gada 22. maija sēdē, izskatot 6. darba kārtības jautājumu "Par saistošo noteikumu "Grozījumi Talsu novada pašvaldības domes 2023. gada 30. novembra saistošajos noteikumos Nr. 20 "Iedzīvotāju padomju nolikums"" izdošanu" cita starpā tika nolemts (izteikts priekšlikums) noteikt, ka atlīdzību par darbu padomē nemaksā - argumentācija pieejama sēdes ierakstā. 3. [..] "7. izteikt 23. punktu šādā redakcijā: "23. Padomes klātienes vēlēšanas notiek vienā nedēļā pirmdien, otrdien, trešdien un ceturtdien no plkst. 8.00 līdz 17.00. Vēlēšanu rīkotājs katras vēlēšanu dienas plkst. 7.00 pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kasti aizzīmogo." 8. izteikt 24. punktu šādā redakcijā: "24. Padomes elektroniskās vēlēšanas notiek tajā pašā nedēļā, kad notiek klātienes vēlēšanas, no pirmdienas plkst. 00.00 līdz svētdienas 23.59. Elektronisku balsošanu veic, aizpildot, ar drošu elektronisko parakstu parakstot un uz Vēlēšanu rīkotāja noteiktu e-pasta adresi nosūtot vēlēšanu zīmi. Ja vēlētājs pirms tam nobalsojis arī klātienē, skaitīta tiek tikai elektroniski iesniegtā vēlēšanu zīme." Priekšlikums: ievērot vienādus vēlēšanu laikus gan klātienē, gan attālināti nav skaidrs kā iedzīvotājs tiek pie elektroniskās balsošanas zīmes" Nav ņemts vērā Klātienes vēlēšanas ir paredzētas četras dienas. Ņemot vērā, ka citām (piemēram, Saeimas) vēlēšanām tiek atvēlēts īsāks termiņš, secināms, ka atvēlētais laiks ir pietiekams. Elektroniskās vēlēšanas paredzētas nedēļu, jo šo vēlēšanu apkalpošanai nepieciešami būtiski mazāki personāla resursi. Arī iespējai elektroniski balsot visu diennakti nepieciešami būtiski mazāki personāla resursi, nekā klātienes balsošanai visu diennakti. Par vēlēšanu zīmi elektroniskai balsošanai. Saistošo noteikumu 20. punkts cita starpā nosaka, ka Centrālā pārvalde nodrošina padomes locekļu kandidātu saraksta nodrukāšanu uz atsevišķas veidlapas - vēlēšanu zīmes. Saistošo noteikumu 26. punkts cita starpā nosaka, ka vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa telpa vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē vēlēšanu zīmē pretī padomes locekļa kandidātam, par kuru viņš balso, atzīmes izdarīšanas vietā izdara atzīmi "+". Saistošo noteikumu 19. punkts nosaka, ka elektroniskās vēlēšanas tiek organizētas pēc iespējas analoģiski kārtībai, kāda noteikta klātienes vēlēšanām, ja šajos saistošajos noteikumos nav noteikts citādāk. Minētais nozīmē, ka, piemēram, turpat, kur norādīta iespēja nobalsot elektroniski būs pieejama vēlēšanu zīme (piemēram, tīmekļa vietnes sadaļā, kurā tiek sniegta informācija par padomes vēlēšanām). 4. [..] "12. izteikt 31. punktu šādā redakcijā: "31. Balsu skaitīšana sākas vēlēšanu nedēļai sekojošās nedēļas pirmdienā plkst. 8.00. Skaitīšanu izdara Vēlēšanu rīkotāja atklātā sēdē. Balsu skaitīšanā pēc iespējas tiek ievērota kārtība, kāda noteikta Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. nodaļā." Priekšlikums: balsu skaitīšanu veikt jau nākamajā" Nav ņemts vērā Saistošo noteikumu 31. punktu paredzēts izteikt šādā redakcijā: "Balsu skaitīšana sākas vēlēšanu nedēļai sekojošās nedēļas pirmdienā plkst. 8.00. Skaitīšanu izdara Vēlēšanu rīkotāja atklātā sēdē. Balsu skaitīšanā pēc iespējas tiek ievērota kārtība, kāda noteikta Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. nodaļā." Pēc būtības balsu skaitīšana tiks sākta nākamajā dienā pēc vēlēšanām, jo elektroniskā balsošana beigsies svētdien plkst. 23.59, bet skaitīšana sāksies nākamajā dienā (pirmdien) plkst. 8.00 (vai plkst. 9.00, ja saistošo noteikumu 31. punkts tiks izteikts šādā redakcijā). 5. [..] "Veikt precizējumu punktam NR. 33: "Personu atbrīvo no padomes locekļa amatu, ja persona pati iesniegusi rakstiski šādu vēlmi" Ņemts vērā Priekšlikuma būtība ir noteikt, ka vēlme izsakāma rakstiski. Parasti šī vēlme tiks izteikta rakstiski. Tomēr iespējami arī gadījumi, kad persona citādāk izsaka vēlmi. Citādākā veidā izteikta vēlme var radīt pārpratumus. Resursi (pamatā personāla resursi), kas tiktu veltīti šādu strīdu risināšanai, būtu būtiski lielāki, nekā prasība vēlmi izteikt rakstiski. 6. Dainis Karols "1. izteikt 23. punktu šādā redakcijā: "23. Padomes klātienes vēlēšanas notiek vienā nedēļā pirmdien, otrdien, trešdien un ceturtdien. Pirmdien, trešdien un ceturtdien no 9.30 līdz 17.00, otrdien no 9.30 līdz 18.00. Vēlēšanu rīkotājs katras vēlēšanu dienas plkst. 9.00 pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kasti aizzīmogo."" Ņemts vērā 7. Dainis Karols "Izteikt 31. punktu šādā redakcijā: "31. Balsu skaitīšana sākas vēlēšanu nedēļai sekojošās nedēļas pirmdienā plkst. 9.00. Balsu skaitīšanu nodrošina Vēlēšanu rīkotājs."" Daļēji ņemts vērā Vērā ņemts priekšlikums daļā, ar kuru tiek noteikts cits balsu skaitīšanas sākšanas laiks. Nav ņemts vērā daļā, ar kuru pēc būtības tiek piedāvāts svītrot regulējumu šādā apmērā: "Skaitīšanu izdara Vēlēšanu rīkotāja atklātā sēdē." Saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. panta pirmo daļu iedzīvotāju padomes tiek vēlētas cita starpā, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektā daļa nosaka, ka valsts pārvalde ievēro atklātību pret sabiedrību. Ņemot vērā minēto, sabiedrībai ir jānodrošina pārliecību, ka to interešu pārstāvji - iedzīvotāju padomes - ievēlēti tiesiski. Šādu pārliecību var veidot, ja sabiedrības pārstāvjiem ir iespējams sekot līdzi ievēlēšanas procesam, piemēram, pārliecināties par to, ka vēlēšanu kastes tikušas aizzīmogotas, vēlēšanu kastes tiek atvērtas tikai skaitīšanas laikā, tiek saskaitītas visas vēlēšanu zīmes, vēlēšanu zīmes tiek saskaitītas pareizi. Par izskanējušo argumentu saistībā ar iespējamu datu apstrādes pārkāpumu - saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5., 6. un 9. pantu personas datu apstrāde ir atļauta, ja to apstrādei ir atbilstošs mērķis un pamatojums, kā arī tiek ievēroti personas datu apstrādes principi. Minētais nozīmē, ka izpildāmi noteikti priekšnoteikumi, lai personas datu apstrāde būtu tiesiska. Nepieciešamība izdarīt kādu darbu nav iemesls, lai ierobežotu personu tiesības sekot līdzi iedzīvotāju padomju ievēlēšanas procesam, tas ir, jautājums par to, kā tiek organizēta balsu skaitīšana atklātā sēdē, risināms ārpus saistošo noteikumu regulējuma, piemēram, atbilstošu paziņojumu sniegšana vēlētājiem, apliecinājumu saņemšana no novērotājiem, datu aizsardzības speciālista rekomendāciju lūgšana un īstenošana. Nav ņemts vērā arī daļā, ar kuru pēc būtības tiek piedāvāts svītrot regulējumu šādā apmērā: "Balsu skaitīšanā pēc iespējas tiek ievērota kārtība, kāda noteikta Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. nodaļā." Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. nodaļā ietverts šāds regulējums: par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija sagatavo balsu skaitīšanas protokolu divos eksemplāros (38. panta otrā daļa), Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokolā ieraksta ziņas par saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās (38. panta trešās daļas 1. teikums), balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš (38. panta trešās daļas 2. teikums) u.tml. noteikumi. Šīs prasības analoģiski ir iespējams analoģiski piemērot arī iedzīvotāju padomju vēlēšanu balsu skaitīšanā. Regulējuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā notiek balsu skaitīšana, tas ir, sniedz informāciju arī Vēlēšanu rīkotājam par to, kā skaitīt balsis. Šādas informācijas neesamība apgrūtinātu Vēlēšanu rīkotāja darbu. Nepieciešamības gadījumā atbalstu regulējuma piemērošanā saskaņā ar saistošo noteikumu 6. punkta pirmo teikumu sniegs Centrālā pārvalde. 8. Dainis Karols "Izteikt 32. punktu šādā redakcijā: "32. Ievēlēti ir tie padomes locekļa kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi padomes locekļu kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši par viņiem nodoto balsu skaitam. Ja padomes locekļu kandidāti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu, padomes locekļa amatu saņem padomes locekļa kandidāts, kurš pirmais pieteicis savu kandidatūru padomes locekļa amatam. Padomes locekļa kandidātu ievēlēšanu un padomes locekļa kandidātu ieskaitīšanu padomes locekļu kandidātos ar lēmumu ne vēlāk kā trīs darba dienas pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas apstiprina Vēlēšanu rīkotājs. Ievēlētie padomes locekļa kandidāti uzsāk pienākumu pildīšanu Vēlēšanu rīkotāja lēmuma pieņemšanas datumam sekojošā tuvākā mēneša pirmajā datumā. Centrālā pārvalde nodrošina lēmuma publicēšanu pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē, pašvaldības informatīvajā izdevumā, vietējā laikrakstā un pašvaldības administrētajos sociālo tīklu kontos." Ņemts vērā Priekšlikuma būtība ir precizēt saistošo noteikumu grozījumos piedāvāto 32. punkta redakciju, aizstājot tā pēdējā teikuma norādīto institūciju "Vēlēšanu rīkotājs" ar "Centrālā pārvalde". Priekšlikums tiek ņemts vērā, jo lielākas iespējas nodrošināt lēmuma publicēšanu ir Centrālajai pārvaldei, no kuras kompetences arī drīzāk izriet šāda pienākuma veikšana. 9. Aldis Pinkens "1. Grozījumu 2. punkts cita starpā nosaka to, ka Padomes vēlēšanas sagatavo un sarīko tā pagasta vai pilsētas pārvalde vai teritoriālā iedalījuma vienību apvienības pārvalde, kuras teritorija sakrīt ar padomes darbības teritoriju. Vienlaikus Grozījumu paskaidrojuma raksta 2.1.2. apakšpunkts nosaka, ka Grozījumi Samazina izdevumu daļu, jo padomes vēlēšanas sagatavos un sarīkos pagasta vai pilsētas pārvalde vai teritoriālā iedalījuma vienību apvienības pārvalde, ņemot vērā jau piešķirtos finanšu un personāla resursus. Ņemot vērā iepriekšminēto, secināms, ka iedzīvotāju padomju vēlēšanu process tiek uzlikts tādām pašvaldības iestādēm un to darbiniekiem, kam šobrīd nav ne iestādes nolikumā, ne amata aprakstā noteiktas kompetences (pienākuma) šādas darbības veikt un tam arī nav paredzēts nekāds finansējums. Uzliekot daudzām iestādēm nodrošināt saistošo noteikumu izpildi, nenodrošinot tam nekādus resursus, pakļauj riskam iedzīvotāju padomju izveidošanu un šo padomju vēlēšanas procesa kvalitāti. Vienlaikus atzīmējams, ka Grozījumu paskaidrojuma raksta 5.2. punkts Pašvaldības cilvēkresursi, kas tiks iesaistīti saistošo noteikumu īstenošanā (tostarp, vai tiks uzlikti jauni pienākumi vai uzdevumi esošajiem darbiniekiem, veidotas jaunas darba vietas u.tml.). novirza uz 1.2. punktu, kas savukārt, nesniedz skaidru atbildi par to, vai tiks uzlikti jauni pienākumi vai uzdevumi esošajiem darbiniekiem, veidotas jaunas darba vietas u.tml. Ņemot vērā šajā punktā minēto, nepieciešams nodrošināt un skaidri noteikt iestāžu, kuras rīko vēlēšanas, finanšu un personāla resursus šim uzdevumam." Daļēji ņemts vērā Priekšlikumā tiek norādīts, ka pašvaldības iestādēm tiek uzlikti pienākumi, kuri šobrīd nav noteikti to nolikumā. Piekrītams, ka nav noteikti, tomēr, piemēram, Laidzes un Vandzenes pagasta apvienības pārvaldes nolikuma 3.5. apakšpunkts nosaka, ka iestādes funkcijās ietilpst arī nodrošināt citos normatīvajos aktos noteikto iestādes funkciju un uzdevumu īstenošanu. Minētais nozīmē, ka iestādes pienākumi var tikt noteikti arī saistošajos noteikumos. Priekšlikumā tiek norādīts, ka darbiniekiem tiek noteikti jauni pienākumi, kuri šobrīd nav noteikti to amata aprakstos. Darba likuma 56. panta pirmā daļa nosaka, ka darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus. Minētais nozīmē, piemēram, ka, ņemot vērā amata mērķi darba pienākumus var precizēt. Turklāt iestādei savu personālu jāveido, lai tā varētu īstenot savu kompetenci, kas cita starpā nozīmē, ka amata apraksti likumā noteiktā kārtībā var tikt grozīti. Par paskaidrojuma raksta 5.2. apakšpunktu - precizēts. Par norādi, ka nepieciešams noteikt finanšu un personāla resursus vēlēšanu procesa nodrošināšanai - līdzšinējā vēlme bijusi, ka šis process tiek nodrošināts ar Centrālās pārvaldes un novada teritoriālo vienību pārvalžu esošajiem finanšu un personāla resursiem. Šobrīd nav konstatēts, ka būtu nepieciešami papildu finanšu un personāla resursi. Turklāt šo jautājumu iespējams risināt ārpus saistošo noteikumu regulējuma. 10. Aldis Pinkens "2. Grozījumos nav atrodamas precīzi aprakstītas procedūras par vēlēšanu norisi, tādējādi radot risku, ka katras vēlēšanu rīkošanā iesaistītas iestādes darbinieki vēlēšanu procesu rīkos atšķirīgi un, iespējams, ne pilnībā korekti. Situāciju risinājumos Grozījumos nav pietiekami atsaukties uz ārējiem normatīviem aktiem ar "pēc iespējas analoģiski Pašvaldības domes vēlēšanu likuma kārtībai" - risinājumam ir jābūt vienādam visām iestādēm, kuras rīko vēlēšanas, bez liekām interpretācijām un subjektīvas rīcības variantu izvēles. Ņemot vērā šajā punktā minēto, nepieciešams nodrošināt skaidru un nepārprotamu kārtību un jautājumu risinājumus vēlēšanu nodrošināšanā." Nav ņemts vērā Saistošo noteikumu 6. punkts nosaka, ka padomes vēlēšanas vada un to norisi uzrauga Centrālā pārvalde. Minētais cita starpā nozīmē, ka Centrālā pārvalde ne tikai uzraudzīs vēlēšanu procesa vienveidību, bet arī sniegs atbalstu vēlēšanu procesa vienveidības nodrošināšanai. 11. Aldis Pinkens "3. Grozījumu 5. punkts cita starpā nosaka aizliegumu būt par iedzīvotāju padomes locekli tādai iestādes amatpersonai (darbiniekam), kas piedalās attiecīgās padomes vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā. Ņemot vērā to ka vēlēšanu rīkošanā un sagatavošanā var tikt iesaistīti daudzi pagastu/pilsētu/apvienību pārvalžu darbinieki (t.sk. apkopēji, šoferi, lietveži utt), kā arī to, ka nav skaidri nodefinēts, kas tieši ir piedalīšanās vēlēšanu sagatavošanā un sarīkošanā un ko Grozījumos ir gribēts panākt ar šādu ierobežojumu, šāds aizliegums ir uzskatāms par nepamatotu un nesamērīgu. Ņemot vērā šajā punktā minēto, kā arī to, ka iestādes vadītājs var noteikt darbinieka pienākumus vēlēšanu laikā, neņemlt vērā darbinieka vēlmi kļūt par iedzīvotāju padomes locekli, nepieciešams izslēgt aizliegumu kļūt par iedzīvotāju padomes locekli personām, kuras konkrētajā brīdī ir iesaistījušies (ir tikuši iesaistīti sava amata dēļ) vēlēšanu procesa sagatavošanā un sarīkošanā." Ņemts vērā 12. Aldis Pinkens "4. Grozījumu 7. punkts cita starpā nosaka to, ka Vēlēšanu rīkotājs katras vēlēšanu dienas plkst. 7.00 pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Ņemot vērā to, ka vēlēšanas notiek vairākas dienas, nepieciešams paskaidrot, kas notiek ar iepriekšējā dienā/dienās nodotajām vēlēšanu zīmēm, kuras arī atrodas aizzīmogotā vēlēšanu kastē. Papildus atzīmējams, ka šī vēlēšanu kastu pārbaude ir paredzēta katru dienu plkst. 7.00, kas ir vienu stundu pirms iestādes darbinieku darba laika sākuma (skatīt šī viedokļa 1. punktā minēto par personālresursu nodrošināšanu), turklāt tajā būtu jāpiedalās visai komisijai un arī vēlēšanu novērotājiem (ja tādi ir), tādēļ nepieciešams izvērtēt, vai ir lietderīgi šo darbību veikt katru dienu vienu stundu pirms vēlēšanu sākuma." Daļēji ņemts vērā Par vēlēšanu kastēm - katru dienu tiek lietotas jaunas vēlēšanu kastes. Par vēlēšanu kastu pārbaudes laiku - tas tiek grozīts, tiek noteikts, ka pārbaude tiek veikta plkst. 9.00. 13. Aldis Pinkens "5. Grozījumu 8. punkts cita starpā nosaka to, ka Ja vēlētājs pirms tam nobalsojis arī klātienē, skaitīta tiek tikai elektroniski iesniegtā vēlēšanu zīme. Nepieciešams papildināt ir skaidrojumu par to, kāda ir kārtība situācijā, ja vēlētājs vispirms ir nobalsojis elektroniski un pēc tam klātienē, kā arī ja vēlētājs ir elektroniski nobalsojis vairākkārt." Daļēji ņemts vērā Izvēlētais balsošanas risinājums - balsošana, nosūtot vēlēšanu zīmi elektroniskā pastā - nenodrošina iespēju neļaut nobalsot, ja jau nobalsots klātienē. Kā risinājums tiek piedāvāts regulējums, ka elektroniskais balsojums ir pēdējais. Par "ja vēlētājs vispirms ir nobalsojis elektroniski" - šādai situācijai nevajadzētu izveidoties, jo saskaņā ar saistošo noteikumu 24. punktu vēlētāji tiek pārbaudīti, kad fiziski ierodas vēlēt. Līdz šim 24. punktā skaidri nav noteikts, ka tiek pārbaudīts arī, vai persona jau nav nobalsojusi. Tāpēc 24. punkts tiek papildināts ar šādu noteikumu. Par "ja vēlētājs ir elektroniski nobalsojis vairākkārt" - šāda situācija var izveidoties. Saistošo noteikumu 24. punkts tiek papildināts ar norādi, ka skaitīta tiek pēdējā elektroniski iesniegtā vēlēšanu zīme. Šāds regulējums norāda, ka elektroniskā balsošanā personai ir plašākas iespējas nekā klātienes balsošanā, tas ir, klātienē savu balsojumu mainīt nav iespējams, bet to ir iespējams mainīt balsojot elektroniski. Šāda situācija ir izvēlētā balsošanas veida (elektroniska balsošana e-pastā ar elektronisko parakstu) blakne, kuras novēršanai šobrīd nav atrodams labs risinājums. 14. Aldis Pinkens "6. Grozījumu 10. punkts nosaka to, ka netiek nodrošināta balsošana atrašanās vietā. Nepieciešams izvērtēt, vai netiek nesamērīgi ierobežotas to iedzīvotāju tiesības, kuri veselības vai citu iemeslu dēļ nevar ierasties un izdarīt savu izvēli klātienē, kā arī tiem nav pieejama datortehnika un elektroniskā paraksta iespējas." Nav ņemts vērā Argumenti domes komiteju un domes sēdes ierakstos. 15. Aldis Pinkens "7. Grozījumu 12. punkts cita starpā nosaka to, ka Balsu skaitīšana sākas vēlēšanu nedēļai sekojošās nedēļas pirmdienā plkst. 8.00. Skaitīšanu izdara Vēlēšanu rīkotāja atklātā sēdē. Balsu skaitīšanā pēc iespējas tiek ievērota kārtība, kāda noteikta Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. nodaļā." Nepieciešams papildināt ar procedūras aprakstu par to, kā tiek nodrošināta elektroniski saņemto balsu - epastu ar tiem pievienotiem elektroniski parakstītiem dokumentiem - atvēršana un saskaitīšana, ņemot vērā to, ka balsu skaitīšanas sēde ir atklāta un tajā var piedalīties ikviens interesents, tātad - ikviens klātesošais iegūst datus gan par balsotāja identitāti (jo vispirms jāveic personas pārbaude balsotāju reģistrā), gan arī var uzzināt konkrētās personas balsojumu. Šajā Grozījumu punktā nav arī saprotams, kurā brīdī ir iespējams, bet kurā brīdī nav iespējams izmantot Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. nodaļā noteikto kārtību, jo pašvaldības domes vēlēšanu process tomēr ir būtiski atšķirīgs no iedzīvotāju padomju vēlēšanu procesa." Nav ņemts vērā Par elektroniski saņemto balsu skaitīšanu - skatīt 7. priekšlikuma izskatīšanas rezultāta pamatojumu. Papildus atzīmējams, ka teorētiski informācija par balsotāja identitāti tiek iegūta arī klātienes vēlēšanās (arī pašvaldības domes vēlēšanās), jo novērotāji atrodas telpā, kurā tiek identificēts vēlētājs. Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. nodaļas piemērošanu - skatīt 7. priekšlikuma izskatīšanas rezultāta pamatojumu. 16. Aldis Pinkens "8. Grozījumu 13. punkts cita starpā nosaka to, ka Vēlēšanu rīkotājs nodrošina lēmuma publicēšanu pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē, pašvaldības informatīvajā izdevumā, vietējā laikrakstā un pašvaldības administrētajos sociālo tīklu kontos. Nepieciešamas grozīt par šīm darbībām atbildīgo iestādi no Vēlēšanu rīkotāja uz Centrālo pārvaldi, jo pagasta/pilsētas/apvienības pārvalde nevar būt atbildīga un nodrošināt to, lai informācija tiktu publicēta minētajos pašvaldības oficiālajos saziņas kanālos, tā būs Centrālās pārvaldes Administratīvā departamenta kompetence. Vēlēšanu rīkotājs var tikai nosūtīt minēto informāciju." Ņemts vērā Skatīt 7. priekšlikuma izskatīšanas rezultāta pamatojumu. Informāciju apkopoja un pamatojumu sniedza: Šturms 20289888 aigars.sturms@talsi.lv Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Āboliņš