1. Article

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādiSaskaņā ar Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai kultūras mantojums sastāv no uzkrātu resursu kopuma, kas saņemts mantojumā no pagātnes un neatkarīgi no piederības indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīts par vērtību, pārliecības, zināšanu, tradīciju atspoguļotāju un paudēju. Tas ietver arī vidi, kas, laikam ejot, izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā. Kā atzīts jau Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju tematiskajā plānojumā (2017. gads), virkne kultūrvēsturiski vērtīgu objektu un teritoriju atrodas ārpus apbūves aizsardzības zonu robežām, to aizsardzībai nav piešķirts īpašs statuss, bet to saglabāšana ir būtiska pilsētas kultūrvēsturiskās vērtības uzturēšanai. Tieši tāpēc, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajai teritorijai trūka atbilstoša aizsardzības mehānisma rīcībai ar vēsturisko apbūvi un vēsturiskajiem apstādījumiem, kam nav noteikts īpašs aizsardzības statuss, ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" apstiprinātajos Rīgas teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk – TIAN) tika noteiktas prasības kultūras mantojuma saglabāšanai, tostarp noteikts, ka vēsturisko būvju un vēsturisko apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību nosaka pašvaldība, pamatojoties uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu būvēm un apstādījumiem. Saskaņā ar TIAN 4.72. un 4.73. apakšpunktu vēsturiskā būve ir būve, kas ir būvēta pirms vairāk nekā 50 gadiem, savukārt vēsturiskie apstādījumi ir mežaparki, parki, dārzi, kapsētu apstādījumi, alejas un citi ainavu arhitektūras un dārzu mākslas objekti, kas ierīkoti vairāk nekā pirms 50 gadiem un kam pietiekami saglabājusies oriģinālā plānojuma, stādījumu un labiekārtojuma struktūra vai ir iespējams un nepieciešams to atjaunot un pilnveidot. Izstrādātie saistošie noteikumi "Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām būvēm un vēsturiskiem apstādījumiem" (turpmāk – noteikumi) nosaka kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas kārtību vēsturiskām būvēm, kas nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un atrodas Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ārpus Rīgas vēsturiskā centra (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekts (aizsardzības Nr. 852)) un tā aizsardzības zonas teritorijas, kā arī vēsturiskajiem apstādījumiem ārpus kultūras pieminekļu teritorijām (turpmāk – mantojuma objekti). Tādējādi noteikumi risina praksē identificēto problēmu par tādu vēsturiskās apbūves un vēsturisko apstādījumu apzināšanu un saglabāšanu, kam nav noteikts nekāds aizsardzības statuss un kas līdz TIAN piemērošanas uzsākšanai tika pakļauti iznīcināšanai, kā rezultātā jau daļa vēsturisko objektu ir zaudēta. Vērtēšanu veic Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – departaments), un tās rezultātu nekustamā īpašuma īpašniekam ir jāņem vērā, izstrādājot attīstības priekšlikumus un būvju pārveidošanas dokumentāciju. Mantojuma objektu vērtēšana jāuzsāk visos gadījumos pirms būvniecības uzsākšanas vai koku ciršanas, izņemot gadījumus, kad padomju laika sērijveida daudzdzīvokļu ēkām netiek skarts ārējais veidols. Vērtēšana var tikt uzsākta gan pirms attīstības priekšlikuma izstrādes, gan tad, kad departamentā jau ir iesniegta būvniecības iecere vai iesniegums par koku ciršanu. Otrajā gadījumā nekustamā īpašuma īpašniekam ir jārēķinās ar situāciju, ka identificēto kultūrvēsturisko vērtību un noteiktā kultūrvēsturiskā līmeņa dēļ, iespējams, ir jāmaina izstrādātie risinājumi. Tādējādi ieteicams vērsties departamentā ar lūgumu noteikt mantojuma objekta kultūrvēsturisko vērtību vēl pirms konkrēta attīstības priekšlikuma izstrādes, kas var ietvert arī koku ciršanu, lai nekustamā īpašuma īpašnieks savlaicīgi var uzzināt pašvaldības prasības vēsturiskās apbūves un apstādījumu saglabāšanai un teritorijas attīstībai. Noteikumi paredz iespēju veikt mantojuma objekta vērtēšanu arī pēc departamenta iniciatīvas, tā tiks veikta atbilstoši resursu iespējām un ietvers nepieciešamās informācijas iegūšanu un apkopošanu. Taču jāņem vērā vērtējamo objektu skaita apjoms un tas, lai netiktu ierobežotas nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības attīstīt savu īpašumu pirms pašvaldība ir veikusi vērtēšanu, tāpēc primāri īpašnieks pats var vērsties departamentā ar šādu lūgumu. Lūgumam noteikt mantojuma objekta kultūrvēsturisko vērtību pievienojamie dokumenti ir arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas dokumentācija, būves tehniskās apsekošanas atzinums un būves kadastrālās uzmērīšanas lieta (ja objekts ir būve) vai apstādījumu inventarizācijas, vai arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas dokumentācija (ja objekts ir apstādījumi). Arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija vai apstādījumu inventarizācija var tikt aizstāta ar vispusīgi un detalizēti veiktu fotofiksāciju, ja tas tiek pamatots, piemēram, objekta acīmredzamās vizuālās pazīmes liecina par vērtības neesību, ir iepriekš veikti objekta pārbūves darbi, kuru rezultātā nav saglabājusies oriģinālā substance, darbi paredzēti ēkas daļā (dzīvoklī) u. c. Ja departaments konstatēs apstākļus, kas nosaka inventarizācijas nepieciešamību (piemēram, acīmredzamas vērtības, kuras paredzēts pārveidot), tad to, pamatojot lēmumā, pieprasīs iesniedzējam. Jāņem vērā, ka arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija ir instruments, ar kura palīdzību vēsturiskiem objektiem padziļinātas izpētes rezultātā var noteikt saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības un dokumentēt tās. Saņemot būvniecības ieceri vai iesniegumu par koku ciršanu, departaments konstatēs, vai tiek skarts mantojuma objekts un, ja tiek, vai ir noteikta mantojuma objekta kultūrvēsturiskā vērtība. Ja vēsturiskai būvei vai vēsturiskiem apstādījumiem nebūs noteikts kultūrvēsturiskās vērtības līmenis, departamentam nebūs pamata pieņemt lēmumu par būvniecības ieceres akceptu vai lēmumu par koku ciršanu. Vērtēšanas rezultātā nekustamā īpašuma īpašniekam tiek izdots administratīvais akts, kurā noteikts mantojuma objekta kultūrvēsturiskās vērtības līmenis, līmeņa pamatojums, vērtību veidojošie elementi, saglabājamās vērtības un prasības/nosacījumi rīcībai ar objektu. Gadījumos, kad mantojuma objekta vērtēšana notiek saistībā ar būvniecību, departamenta izdotais administratīvais akts pēc būtības atbilst Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" minētajiem teniskajiem un īpašajiem noteikumiem, kad iestāde izvirza prasības projektēšanai un pēc tam pārbauda, kā šīs prasības tiek iestrādātas būvniecības ieceres dokumentācijā. Šādos gadījumos departaments rekomendē iesnieguma iesniegšanai izmantot Būvniecības informācijas sistēmu. Departamenta izdotajā administratīvajā aktā norādāms, vai nepieciešams saņemt būvniecības ieceres papildu saskaņojumu par to, kā aktā norādītais ir ievērots iecerē. Lai netiktu nelietderīgi ierosināts mantojuma objekta pārvērtēšanas process, noteikumos noteikts piecu gadu termiņš pārvērtēšanas uzsākšanai, kas ļauj nekustamā īpašuma īpašniekam paļauties, ka šajā termiņā netiks mainīti nosacījumi īpašuma attīstībai. Kā būtiski apstākļi, kuru dēļ būtu iespējama ātrāka mantojuma objekta pārvērtēšana, minami faktiskā objekta stāvokļa pasliktināšanās ārēju apstākļu dēļ, piemēram, ugunsgrēka izcelšanās.