8. Article

Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa noskaidrošanā gūtā informācijaNoteikumu projekts laikā no 2023. gada 22. novembra līdz 2023. gada 22. decembrim (četras nedēļas) bija publicēts pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē (www.riga.lv) sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Departaments 2023. gada 30. novembrī organizēja tiešsaistes tikšanos ar Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, nekustamā īpašuma attīstītājiem, īpašniekiem, apsaimniekotājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Saņemtie rakstiskie priekšlikumi (apkopoti un pievienoti paskaidrojuma rakstam) tika izskatīti, un noteikumu projekts precizēts atbilstoši paskaidrojuma rakstam pievienotajā datnē norādītajam. Pielikumā: Saņemtie rakstiskie priekšlikumi. Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis Priekšlikums Atbalstīt/Neatbalstīt Komentārs Noteikt vēsturiskajiem bruģa akmeņiem kultūrvēsturisku statusu, pilsētbūvniecības elementa – vēsturiska pieminekļa statusu kā ēkām, tiltiem, mazās arhitektūras formām – varbūtēji – žogiem, strūklakām utt. Noteikt kategorisku liegumu bruģa akmeņus iestrādat savstarpēji sacementējot, lai arī mūsdienās iestrādātais bruģa segums (kur tas nepieciešams vai vēsturiski atbilstošs) vizuāli priecētu kā senajās fotogrāfijās.Neatbalstīts. Aizsardzības statusa noteikšanu nerisina saistošo noteikumu projekts. Atbilstoši saistošo noteikumu projektam būvēm un to daļām var noteikt kultūrvēsturiskās vērtības līmeni, no kura izrietēs prasības tālākai izmantošanai un saglabāšanai.Definēt uzdevumu – ne tikai saglabāt un atjaunot ēkas, bet arī atgriezt cilvēkus un dzīvību – iedzīvotājus, darbiniekus un apmeklētājus Rīgas vēsturiskajās ēkās un atvieglot to praktisku izmantošanu un apdzīvošanu, un kopumā izprast kā to sekmēt ar šo noteikumu palīdzību.Neatbalstīts. Saistošie noteikumi risina kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanas kārtību. Minētais ir kultūras mantojuma politikas jautājumus.Noteikumu projekta 15. punktā noteiktais piecu gadu termiņš objekta pārvērtēšanai ir ilgs laiks un šāds ierobežojums varētu kavēt pilsētas attīstību. Savukārt kritērijs – būtiski mainījušies faktiskie apstākļi – neraksturo visas situācijas, kad pārvērtēšanu būtu nepieciešams veikt. Proti, būtu nosakāms īsāks trīs gadu termiņš objektu pārvērtēšanai, kā arī būtu nosakāms, ka pārvērtēšana veicama ātrāk, ja (1) pirmo reizi vērtējot objektu netika iesniegts un vērtēts attīstības priekšlikums, (2) ir izstrādāts jauns attīstības priekšlikums (apbūves iecere).Neatbalstīts. Piecu gadu termiņš ir noteikts zemesgabala īpašnieka interesēs, lai ilgāku laika posmu būtu zināms īpašuma attīstības virziens un vērtības līmenis netiktu paaugstināts.Objekta kultūrvēsturiskā vērtība nav atkarīga no attīstības priekšlikuma. Attiecībā uz terminu "Vēsturiska būve" no saistošo noteikumu redakcijas netop skaidrs, vai šie noteikumu tostarp ir attiecināmi, piemēram, uz pazemes inženierbūvēm (inženierkomunikācijām), kas vecākas par 50 gadiem, vai tomēr uz ēkām vai virszemes inženierbūvēm, vai arī tikai uz ēkām.Neatbalstīts. Saistošie noteikumi nosaka, ka tie attiecas uz būvēm, kas atbilstoši būvniecības regulējumam ietver gan ēkas, gan inženierbūves neatkarīgi no to atrašanās novietojuma – pazemē vai virszemē.Arī Rīgas teritorijas plānojums paredz pazemes mantojuma aizsardzību, nosakot, ka inženierbūves un arheoloģiskais kultūrslānis var būt aizsargājams elements. Formulējums ēkām "vecākas par 50 gadiem" ir nepiemērots un novecojis. Pēc šādas sistēmas vadoties visas, piemēram, "Purvciema blokmājas", okupantu būvētās rūpnīcas kļūs par vēsturiskām būvēm, kuras būs jāvērtē. Ir jāizvērtē, vai šo saistošo noteikumu jēgpilns uzdevums ir nākošos gadus nodarboties arvien vairāk ar padomju/komunisma laika būvju izvērtēšanu, un kāda būtu tā pievienotā vērtība Rīgas tēlam, turklāt noslogojot gan pašvaldības darbiniekus, gan arī ieceru īstenotājus. Jānosaka konkrēts laiks, no kura būves un stādījumi ir vēsturiski – piemēram, līdz 1940. gadam, kad tika realizēta Latvijas okupācija. Ja arī kāda no būvēm, kas būvēta padomju gados ir arhitektoniski vērtīga (Dailes teātris, Kongresa nams utt.), tās ir jāizdala atsevišķi. Tas pats attiektos uz stādījumiem. Priekšlikums grozīt attiecīgi 2.2 un 2.3. punktus – "Būvētas pirms 1940. gada" un "ierīkoti pirms 1940. gada."Neatbalstīts. 50 gadu slieksnis ir noteikts Rīgas teritorijas plānojumā un atbilst starptautiskai praksei. Jāņem vērā, ka citi normatīvie akti paredz vēl mazāku vecuma slieksni, piemēram, Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" nosaka, ka ēkām, kas vecākas par 40 gadiem, ir iesniedzama papildu fotofiksācija, ja paredzēta to nojaukšana. Savukārt Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" nosaka, ka atsevišķiem objektiem jau 25 gadu vecuma slieksnis ir kritērijs iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.Attiecībā uz terminu "Dārzi" nav definējums nedz spēkā esošajā RTIAN, nedz šajos saistošajos noteikumos. Lai mazinātu iespējamās diskusijas un interpretācijas, piemērojot šos saistošos noteikumus dzīvē, būtu ieteicams šajos saistošajos noteikumos iekļaut termina "Dārzi" definējumu, lai izslēgtu gadījumus, ka šobrīd neapbūvētas zemes vienības, iekšpagalmos esošas zaļās zonas, apstādījumi vai mazdārziņi tiek klasificēti kā vēsturiski apstādījumi.Neatbalstīts. No saistošo noteikumu projekta svītrota definīcija "vēsturiskie apstādījumi". Netiek dublēta Rīgas teritorijas plānojumā noteiktā definīcija.Ar terminu "dārzs" ainavu arhitektūrā tiek apzīmēti apstādījumi, kas domāti utilitārām vajadzībām vai zinātniskiem pētījumiem, apstādījumi mikrorajonos, kā arī parki, kas nesasniedz 10 ha platību (I. Dāvidsona "Rīgas dārzi un parki"), kā arī pielietojamas Florences hartā norādītās definīcijas. Latvija ekspertu līmenī pievienojas ICOMOS-IFLA 1981. gada 21. maija Florences hartai, kas reģistrētā kā Venēcijas hartas pielikums par vēsturisko dārzu saglabāšanu. Attiecībā uz terminu "Vēsturiskie apstādījumi" būtiski mainīta tā saturiskā nozīme, salīdzinot to ar spēkā esošajā RTIAN iekļauto definējumu. Vienas pašvaldības ietvaros divos dažādos saistošajos noteikumos iekļauto termina definējumu ar atšķirīgu tā nozīmi nebūtu korekti pielietot. Turklāt spēkā esošajā RTIAN daudz precīzāk nodefinēts, kas uzskatāmi par "Vēsturiskajiem apstādījumiem". Proti, ne vien jebkurš vēsturisks apstādījums, kas ierīkots pirms 50 gadiem, bet gan tāds apstādījums, kas ierīkots pirms vairāk nekā 50 gadiem un kam pietiekami saglabājusies oriģinālā plānojuma, stādījumu un labiekārtojuma struktūra vai ir iespējams un nepieciešams to atjaunot un pilnveidot. Ņemot vērā minēto, būtu nepieciešams termina "Vēsturiskie apstādījumi" jēgu un būtību pielīdzināt ar RTIAN iekļauto definējumu.Atbalstīts. No saistošo noteikumu projekta svītrota definīcija "vēsturiskie apstādījumi". Netiek dublēta Rīgas teritorijas plānojumā noteiktā definīcija.Saistošo noteikumu 7. punkts attiecībā par tehniskās apsekošanas atzinuma (TAA) nepieciešamību. Šobrīd no saistošo noteikumu redakcijas izriet, ka TAA faktiski ir kā obligātā sastāvdaļa, lai noteiktu ēkas kultūrvēsturisko līmeni. Piedāvājums būtu precizēt šo nosacījumu, nosakot, ka TAA veicams gadījumos un situācijās, kad tas ir nepieciešams un lietderīgi. Proti, lai izvairītos no TAA gatavošanas tādiem objektiem, piemēram, par kuriem jau sākotnēji ir pilna skaidrība, ka objekts ir bez jebkādas kultūrvēsturiskās vērtības.Atbalstīts. Precizēts saistošo noteikumu projekts, nosakot, ka tehniskās apsekošanas atzinumu var aizstāt ar pamatojumu, kāpēc apsekošana nav nepieciešama.Saistošo noteikumu 9. punkts – būtu nepieciešams noteikt ekspertu komisijas sastāvu, locekļu skaitu, profesionālo sfēru, kā arī komisijas locekļu kompetences savstarpējo sadalījumu un lēmumu pieņemšanas kārtību. Proti, gala lēmums tiek pieņemts komisijas locekļiem balsojot vai kā savādāk.Neatbalstīts. No saistošo noteikumu projekta svītrots šis punkts. Lēmumu par objekta kultūrvēsturisko vērtību pieņem Pilsētas attīstības departaments.Saistošo noteikumu 14. punkts – būtu vērtējama lietderība, vai tiešām nepieciešams saņemt departamenta prasības konkrētās ieceres realizācijai, ja tiek paredzēta 12.4. punktā norādītā objekta (objekts ar nelielu kultūrvēsturisko vērtību) demontāža.Neatbalstīts. No saistošo noteikumu projekta svītrots šis punkts. Papildus norādāms, ka Rīgas teritorijas plānojums nosaka prasības būvēm ar nelielu kultūrvēsturisko vērtību, proti, prasību rāmi (būvi ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību atļauts nojaukt, izvērtējot tās nojaukšanas ietekmi uz teritorijas kultūrvēsturisko vidi un tās vietā ceļot jaunus, vidē iederīgus objektus), savukārt saistošo noteikumu projekts paredz kārtību, kādā tiek noteikta kultūrvēsturiskā vērtība un Pilsētas attīstības departaments savā lēmumā detalizē plānojumā noteiktās prasības. Jāņem vērā, ka atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam arī būvju ar nelielu kultūrvēsturisko vērtību nojaukšana ir jāvērtē.Vienlaikus pastāv iespēja lēmumā par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu iekļaut norādi, ka nav nepieciešams tālāka procesa gaitā saņemt detalizētas prasības un/vai saņemt skaņojumu. No saistošo noteikumu projekta netop skaidrs vai 50 + gadus vecas būves novērtējums veicams tikai no tās ārpuses vai arī obligāti ir jāveic iekštelpu novērtējums. Proti, vai šo noteikumu prasības arī attieksies uz telpu grupu atjaunošanu vai pārbūvi, ja tās izvietotas ēkā, kas vecāka par 50 gadiem, bet netiks skarts būves ārējais veidols. Aizsardzībai jāaprobežojas ar daļām, kas redzamas no publiskās ārtelpas (fasādes, iespējams, ieejas vestibils), bet iekštelpās un no pagalma puses īpašnieka būtu dodama rīcības brīvības pārbūvēt ēkas atbilstoši modernām prasībām (gan energoefektivitātes ziņā, gan telpu plānojuma ziņā). Nav racionāli iespējams izīrēt vai pārdot vēsturiskos 200 un vairāk kvm.Daļēji atbalstīts. Saistošo noteikumu projektā norādīts izņēmums, ka kultūrvēsturiskās vērtības noteikšana netiek attiecināta uz sērijveida daudzdzīvokļu ēkām, veicot to iekštelpu pārbūvi un atjaunošanu, neskarot ārējo veidolu.Vai ēkas novērtēšanas process būs attiecināms arī uz ēkām (vai to telpu grupām), kas, piemēram, ir vecākas par 50 gadiem, bet pēdējo 15 – 20 gadu periodā veikta to konceptuāla pārbūve, faktiski iegūstot jauna objekta raksturu.Neatbalstīts. Minētais var būt pamatojums neveikt arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju.Ņemot vērā, ka Rīgas teritorijā ir ievērojams skaits objektu, kas būvēti vairāk nekā pirms 50 gadiem, turklāt no šiem objektiem ir pietiekami daudz tādas būves, kuru kultūrvēsturiskais vērtības līmenis vispār nav (piemēram, palīgēkas, tehniskas būves un līdzīga rakstura objekti), vai nebūtu šādu objektu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšanai paredzēt kādu atvieglotu un saīsinātu līmeņa noteikšanas procedūru, tādējādi ekonomējot gan iestādes, gan attiecīgo objektu īpašnieku resursus. Turklāt būtu lietderīgi apsvērt iespēju pirmsšķietami noteikt būves vai apstādījumu kultūrvēsturisko vērtību, nevecot uzreiz pilnu novērtēšanas procesu – proti, piemēram, situācijās, kad vēl tiek sākotnēji vērtēta īpašuma iegāde vai tā attīstība, īpašniekam neinvestējot būtisku finanšu un laika resursus, varētu iegūt sākotnējo departamenta viedokli, attiecīgi, lai tālākajos soļos varētu pilnvērtīgi sagatavot un departamentā iesniegt nepieciešamos dokumentus pilnā izvērtējuma veikšanai. Proti, varbūt nepieciešams paredzēt iespēju veikt divpakāpju novērtēšanu – t. i., 1. solī iegūt vispārīgi indikatīvu viedokli, vai īpašumā vispār ir kāda saglabājama vēsturiskā vērtība, savukārt 2. solī jau veikt papildu izpētes, ja tiešām 1. solī ir identificētas kādas saglabājamas vērtības, secīgi veicot pilnvērtīgu būves kultūrvēsturiskā līmeņa noteikšanas procesu.Daļēji atbalstīts. Saistošo noteikumu projekts jau šobrīd neizslēdz divpakāpju novērtēšanu. Projekts precizēts, nosakot, ka tehniskās apsekošanas atzinumu var aizstāt ar pamatojumu, kāpēc apsekošana nav nepieciešama, kas nozīmē, ka sākotnēji iesniegt iespējams samazinātu dokumentu paketi.Pilsētas attīstības departaments iesaka nekustamā īpašuma iegādes procesā izmantot Administratīvā procesa likumā noteikto uzziņas institūtu. Saistošajos noteikumos nosakāms termiņš, kādā departamentam jāveic pilnais kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšanas process. Proti, ne ilgāk kā 1 mēnesis no nepieciešamo dokumentu saņemšanas, atsevišķos gadījumos, to pamatojot un argumentējot, ar iespēju šo termiņu pagarināt.Neatbalstīts. Termiņu regulē Administratīvā procesa likums un nav pamata to dublēt saistošajos noteikumos.Ņemot vērā, ka ir būvniecības ieceres, kas iesāktas, cita starpā, saņemot būvatļaujas, gan pirms šobrīd spēkā esošā RTIAN spēkā stāšanās, gan arī pirms šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās, ir nepieciešams skaidri noteikt, uz kurām būvniecības iecerēm šie saistošie noteikumi ir attiecināmi, lai izvairītos no situācijas, kad jaunie saistošie noteikumi tiek piemēroti ar atpakaļejošo datumu.Atbalstīts. Saistošajos noteikumos nav paredzēts pārejas regulējums, proti, normas būs piemērojamas uzreiz bez atpakaļejoša spēka.Starp 10. punktā uzskaitītajiem kritērijiem nav objekta racionāla funkcionāla izmantojamība mūsdienu kontekstā. Var, piemēram, pastāvēt kāds milzīgs vēsturisks rūpniecisks angārs, kuram pie labās gribas nav iespējams atrast racionālu pielietojumu mūsdienās. Ja šādas būves nojaukšana tiks aizliegta, tā tik un tā stāvēs un bojāsies, kamēr sabruks atmosfēras apstākļu ietekmē.Neatbalstīts. Objekta izmantojamība mūsdienu kontekstā nav kultūrvēsturiskā kvalitāte un vērtība. Izmantojamība mūsdienu kontekstā var ietekmēt pieļaujamās darbības ar objektu, ne objekta vērtību.Lai nodrošinātu tiesību normu praktiskās piemērošanas viendabību, kā arī tiesisko skaidrību vienas administratīvās teritorijas dažāda juridiskā tvēruma teritoriju objektiem, un ņemot vērā normatīvo aktu hierarhiju, izskatīt iespēju terminu "kultūrvēsturiskās vērtības līmenis" aizstāt ar "kultūrvēsturiskās vērtības pakāpe vai kategorija", vai papildinot terminu ar norādi, ka "pašvaldības kultūrvēsturiskās vērtības pakāpe vai kategorija".Neatbalstīts. Saistošie noteikumi regulē kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, līdz ar to vienāda termina lietošana gan Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumos Nr. 127 "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi", gan šajos saistošajos noteikumos atvieglo, nevis apgrūtina tiesību normu piemērošanu, proti, visām vēsturiskajām ēkām var tikt noteikta kultūrvēsturiskā vērtība, tikai atšķiras kārtība dažādās teritorijās atkarībā no piekritības. Tāpat jāņem vērā, ka termins ņemts no Rīgas teritorijas plānojuma.