1. Article

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādiŠobrīd rīcību ar kokiem un apstādījumiem regulē Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošie noteikumi Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi" un Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošie noteikumi Nr. 154 "Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi", kas izdoti saskaņā ar spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmo daļu. Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 6. punktā noteikts, ka dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam. Rīgas domes saistošo noteikumu "Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu" (turpmāk Saistošie noteikumi) mērķis ir noteikt Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ārpus meža augošu koku statusu, vienotu uzturēšanas un aizsardzības kārtību un noteikt koku ciršanas izvērtēšanas kārtību un zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību, apvienojot divu esošo saistošo noteikumu regulējumu un precizējot to tvērumu attiecībā uz kokiem, kas aug ārpus meža, izslēdzot vārdu "apstādījumi". Saistošajiem noteikumiem ir četri pielikumi divi pielikumi pārņemti no esošajiem noteikumiem, savukārt 1. pielikums (grafiski attēlotas koka sakņu aizsardzības zonas) un 4. pielikums (korekcijas tabula koka diametra noteikšanai) ir jaunizveidoti. Saistošie noteikumi citstarp tiek izdoti, lai nodrošinātu arī pašvaldības autonomo funkciju gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu izpildi. Par koku aizsardzību un uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām uz zemes vienības primāri ir atbildīgs tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī var būt gadījumi, ka tās ir citos normatīvajos aktos noteiktās personas, piemēram, atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajam. Saistošo noteikumu regulējums veidots, pamatojoties uz Pašvaldību likumā ietverto deleģējumu, ka pašvaldībai nav tiesību noteikt pieļaujamās rīcības ar īpašumu ārpus publiski pieejamām teritorijām, izņemot, ja tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, un Meža likumā noteikto. Tomēr Saistošie noteikumi ir vērsti uz to, ka visiem kokiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā ir sabiedriska un pilsētvides ainavu veidojoša vērtība, pat mazvērtīgie koki veido pilsētas zaļo masu, kas nozīmīga, sasniedzot tādu Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikto mērķi kā iedzīvotājiem patīkama pilsētvide, kur viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir zaļo teritoriju īpatsvars. Tāpēc Saistošo noteikumu regulējums vienlaikus paredz gan Pašvaldību likuma deleģējuma ietvaros, gan Meža likumā noteiktā ietvarā rast risinājumus ārpus meža augošu koku aizsardzībai, gan, samērojot ar pilsētas attīstību, paredz izņēmumus, kad pilsētas zaļā masa var tikt samazināta. Saistošo noteikumu regulējums pieļauj iespēju saglabāt pilsētvidē nokaltušu vai bīstamu koku, veicot attiecīgas darbības bīstamības novēršanai, ja konstatēta šāda koka vērtība pilsētvidē (ko apliecina atbilstošas jomas speciālists, piemēram, ornitologs, dendrologs vai cits eksperts, kas var noteikt saglabājamā koka vērtību), kā arī, lai pašvaldība varētu preventīvi ierasties darbu, kas notiek koka sakņu aizsardzības zonā, veikšanas vietā un pārliecināties par korektu to izpildi, ir iekļauts pienākums par darbu uzsākšanu laicīgi informēt pašvaldību pretējā gadījumā pašvaldībai ir jācīnās ar sekām jau pēc darbu veikšanas, kas vairs nav efektīvi. Saistošie noteikumi detalizē Meža likumā noteikto jēdzienu "koka bojāšana", tādējādi koka sakņu tuvumā aizliedzot lietot traktortehniku. Saistībā ar minēto ir arī definētas koka sakņu aizsardzības zonas atkarībā no koka stumbra diametra. Ar Saistošajiem noteikumiem tiek noteikti vietējās nozīmes aizsargājamie koki Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, pārņemot esošo regulējumu: vietējo un citzemju sugu koki, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā no sakņu kakla nav mazāks par Saistošo noteikumu 2. pielikumā noteiktajiem izmēriem, bet ir mazāks par Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2. pielikumā minētajiem izmēriem, esošais kritēriju vietējās nozīmes aizsargājama koka statusa piešķiršanai skaits pēc pārskatīšanas ir samazināts no 126 uz 121; koki, kuriem pašvaldība noteikusi īpašas aizsardzības statusu, pamatojoties uz to ekoloģisko, kultūrvēsturisko un estētisko vērtību, un kuri minēti Saistošo noteikumu 3. pielikumā, esošā vietējās nozīmes aizsargājamo koku saraksta ierakstu skaits pēc koku apsekošanas dabā ir samazināts no 18 uz 13. Izstrādājot Saistošo noteikumu projektu, ir vērtētas darbības, kad nepieciešama kokkopja (arborista) piesaiste un kad koku kopšanas tehniķa piesaiste, ņemot vērā abu profesiju standartos noteikto, proti, kokkopis (arborists) veic praktisku koku kopšanas darbu, savukārt koku kopšanas tehniķis papildus spēj veikt koku vērtēšanu un analīzi, risinājumu izstrādi koku aizsardzībai. Vienlaikus, ņemot vērā koku kopšanas tehniķu nelielo skaitu Latvijā, kamēr notiek šīs profesijas apgūšana, pašvaldība pieļauj, ka koku kopšanas tehniķa atzinumu var aizstāt ar tāda kokkopja (arborista) sagatavotu atzinumu, kurš ieguvis Eiropas Arboristu padomes izdotu sertifikātu (skatīt https://www.eac-arboriculture.com/certified-european-tree-workers.aspx) vai Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības izdotu koku vērtētāja sertifikātu. Saistošajos noteikumos paredzēts papildināt gadījumus, kad Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā un tā aizsardzības zonā pieļaujams nerīkot publisko apspriešanu par koku ciršanu, mazinot administratīvo slogu, vienlaikus ir atstāta pašvaldības rīcības brīvība izvērtēt koku ciršanas publiskās apspriešanas piemērošanu ārpus iepriekšminētās teritorijas, proti, katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, un par apstākļiem, kas ietekmē apkārtējās vides ainavisko, dendroloģisko vai ekoloģisko kvalitāti, tiek uzskatīti tādi apstākļi kā koka atrašanās vieta, sugas vērtība, koka apjoms un vecums, tas, vai koks veido ainavu, tā augšanas stāvoklis u. c. Tāpat administratīvā sloga samazināšanai ir paredzēts likvidēt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Apstādījumu saglabāšanas komisiju, turpmāk lēmuma pieņemšanas procesu uzticot Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam.